"Neapšaubāmi pieaugums ir, taču tas būs ne vairāk kā 15-20 % skolām, kuru pedagogiem ir noteikta minimālā algas likme. Lielai daļai izglītības iestāžu mērķdotācijas apjoms samazinās vai paliek līdzšinējā līmenī," uzskata direktors.
Batņa vērtē, ka "pompozais paziņojums" par 200 līdz 300 eiro algu pieaugumu jeb 62% bija tikai un vienīgi skaļš paziņojums, kuram nav seguma, jo jau šobrīd pedagogi, kuri saņem minimālo atalgojumu 420 eiro par likmi un strādā 30 astronomiskās stundas, saņem 600 eiro. Paredzamais pieaugums ir 12%, taču rēķinot, ka par papildus obligāti iekļaujamajiem pienākumiem kā gatavošanās stundām, burtnīcu labošanu, konsultācijām, stundu skaits jaunajā piedāvājumā ir samazinājies, pedagogi faktiski strādājot vairāk kontaktstundu, tapēc saņems to pašu atalgojumu.
Pēc viņa norādītā, 62% pieaugums ticis paredzēts pirmskolas izglītības pedagogiem, taču šiem pedagogiem naudas atalgojuma paaugstināšanai nav, bet 680 eiro tie saņems strādājot 40 astronomiskās stundas, līdz ar to pieaugums ir paredzēts 21% apmērā.
"Secinājums ir viens – 62% patiesībā ir vai nu 12 vai 21% pieaugums," aplēsis direktors.
Par Pierīgas reģiona skolām un citām tā saucamajām lielajām skolām, kuras iebilst pret modeli, viņš komentē, ka šobrīd izskatās, ka valstī iestājusies finansiālā krīze, un atalgojums nozarē strādājošiem ir jāsamazina kaut arī lielajās skolās strādājošie pedagogi saņem cienījamu atalgojumu un jūtas novērtēti no valsts puses.
Batņa atzīst, ka ir nepieciešams sakārtot skolu tīklu, bet tikai individuāli skatoties uz konkrētām situācijām. Piemēram, Ludzas novada pierobežā esošajām skolām tiks samazināts mērķdotācijas apjoms un pašvaldībai ir jāmeklē papildus finansējums pedagogu atalgojumam. Lai gan vieglāk būtu šīs skolas reorganizēt un slēgt, iespējams būtu jānosaka individuālais piegājiens mērķdotācijas aprēķināšanā, jo tas, viņaprāt, ir nacionālās identitātes un drošības saglabāšanas jautājums.
"Izstrādājot alternatīvā pedagogu atalgojuma modeli mans pamatmērķis bija vienlīdzības un taisnīguma principa ieviešana atalgojuma noteikšanā visiem pedagogiem. Ministrijas piedāvājumā tas tiek ignorēts un saglabājas patreiz esošā situācija, ka par vienu un to pašu darbu pedagogi dažādās skolās saņems atšķirīgu atalgojumu," uzskata Ikšķiles skolas direktors.
Pēc viņa vārdiem, IZM izmantojusi "zinātniskā mārketinga" piegājienu – manipulēt ar sabiedrību un skaitļiem, kuru ieviešana realitātē ir apšaubāma, jo publiskā telpā nosauktie procenti un simtos eiro mērāmais atalgojuma pieaugums ir tikai butaforisks piedāvājums.
Jau ziņots, ka otrdien izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis informēja par sasniegto rezultātu darba grupā, izskatot pedagogu darba samaksas modeli, un turpmāko virzību tā apstiprināšanai Ministru kabinetā.