Pēc Papules vārdiem, vienošanās ir panākta, bet diskusijas turpināsies par reģionālo koeficientu izmaiņām. Šobrīd ir veikti aprēķini un turpināsies analīze, lai nonāktu pie iespējamām izmaiņām.
10. maijā sadarbības partneriem un trīs iesaistītajā nozaru ministrijām nosūtīs Ministru kabineta noteikumu projektu un diskusijas turpināsies normatīvo aktu apspriešanas procedūras ietvaros.
Diskusijas turpināsies arī par pirmskolas pedagogu algām - esot jāpanāk vienošanās, kurā brīdī pašvaldības nodrošinās brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem, lai IZM šo finansējumu varētu novirzīt pirmskolu pedagogu algām. Puses ir vienojušās, ka pirmsskolas pedagogu slodzi mainīs uz 35 kontaktstundām.
Īpašs atbalsts trīs mācību gadu garumā 1.-6. klasē būs skolām, kurās ir mazāk par 70 skolēniem. Nākamo divu gadu laikā tās būs pakļautas reorganizācijai, pārveidojot tās par sākumskolām.
Tāpat ir vienošanās par atbalstu gada garumā pārejas posmā skolām, kurās ir apvienotās stundas. Pašvaldības pārejas posmā 2016./2017.mācību gadā varēs administrēt 6% no finansējuma atbalsta personālam un, ja nepieciešams, arī daļu no direktora fonda. Tas nozīmē, ka daļu naudas pašvaldība nākamajā mācību gadā varēs sadalīt pati nevis nodot visu skolām uzreiz.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka šobrīd nav atrisināti jautājumi, par ko LIZDA bija iebildumi jau 25. aprīlī - atklāti jautājumi paliek par pirmsskolas pedagogiem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu mācībspēkiem, jo šīm nozarēm vēl nav skaidrības par finansējuma avotu. Vanaga norādīja, ka LIZDA saglabās savus iebildumus, bet problēmjautājumu risināšanai izstrādās konkrētu atalgojuma modeļa ieviešanas grafiku arī attiecībā uz neskaidrajām izglītības nozarēm.
Jau ziņots, ka šobrīd skolēnu skaita attiecību pret pedagogu mēneša darba likmes koeficientu skatās divos līmeņos - novados 8,12:1 un republikas pilsētās 10,35:1. Jaunais pedagogu algu modelis paredz, ka teritoriālo dalījumu skatīs piecos līmeņos.
Pedagogu algu modelis paredz, ka republikas pilsētās skolēnu un skolotāju proporcijai jābūt 16,5:1, novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, skolēnu un pedagogu proporcijai jābūt 14:1, novada pilsētās proporcija jābūt 12,5 skolēni uz vienu skolotāju. Novados, kuru teritorijā skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, proporcija jābūt 9,5:1, bet pārējos novados 11,5:1.