LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka katrai pašvaldībai jāaprēķina un jāizanalizē savs individuālais budžets, lai varētu racionāli lemt par atbalstu Šadurska paredzētajai finansējuma maiņu. Viņš arī pauda, ka trešajai daļai no pašvaldībām budžets ir tāds pats kā iepriekšējā gadā, ar pieaugumu 0,01%, kas neļauj paredzēt papildus izdevumus.
Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence norādīja, ka novads saņem 103 tūkstošus gadā 1.-4. klašu ēdināšanai, bet pirmsskolas pedagogu algās samaksā 34 tūkstošus, tāpēc "ir skaidrs, ko pašvaldība zaudē".
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane norādīja, ka Rīgas dome par 1.-4. klašu ēdināšanu maksā vismaz piecus miljonus gadā un bērnu skaits Rīgā nepārtraukti pieaug, tāpēc finansējuma maiņas rezultātā papildus būs nepieciešami vismaz trīs miljoni no pašvaldības budžeta.
Aldermane arī skaidroja, ka ir nepieciešami nopietni aprēķini, un pašvaldībām jau tagad ir skaidri jāredz, kas notiks nākamajos gados. Ierosināt izveidot spēcīgu darba grupu saistībā ar pirmskolu. Viņa arī piedāvāja, ka varbūt nevajadzētu uzreiz mainīt visu 1.-4.klases ēdināšanu, bet rast pakāpenisku risinājumu. Pašvaldība šādā veidā tiks dzīta zem grīdas, jo jāņem vērā arī fakts, ka šis ir vēlēšanu gads, kurā pašvaldības nedomās par kvalitāti, bet par to, kā dabūt vairāk vēlētājus.
Bauskas novada priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks norādīja, ka līdzvērtīga maiņa būtu tad, ja valsts pārņemtu pedagogu finansēšanu bērniem no pusotra līdz sešiem gadiem. Pretējā gadījumā, ja valsts no 1.janvāra apņemās finansēt tikai piecus un sešus gadu veco bērnu pedagogus, tas uztaisa "pamatīgu finansiālo bedri" pašvaldībai, kurai jāmeklē nāksies palielināt algas arī pārējiem, jo nav taisnīgi, ka vienā izglītības iestādē pedagogi nesaņem vienādu atalgojumu.
Pašvaldību pārstāvji atzina, ka šādas maiņas rezultātā pašvaldības "dabū divreiz pa muguru", pirmoreiz - nosedzot ēdināšanu, otreiz palielinot algas pedagogiem, kuri māca bērnus no pusotra gada. Nevar pieļaut situāciju, ka palielina algu tikai daļai pedagogu.
Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis skaidroja, ka šādas apmaiņas rezultātā novads zaudētu aptuveni 6000 eiro gadā.
Krustpils novada pašvaldības izpilddirektors Raivis Ragainis pauda, ka jau šobrīd ir lieli savstarpējie maksājumu starp pašvaldībām, ko palielinās arī brīvpusdienu finansēšana, ja bērns mācīsies skolā citā novadā. Tāpat viņš norādīja, ka iespējams Latvijā kopumā pirmsskolas pedagogu finansēšana un 1.-4. klases brīvpusdienu finansēšana izlīdzinās, bet mazajās pašvaldībās ne vienmēr bērnudārzos ir tik daudz pedagogu, cik iztērēs brīvpusdienās.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pauda, ka pašvaldība maiņas rezultātā zaudēs 100 tūkstošus eiro gadā. Valdība ir apņēmusies kaut ko un tas ir jāpilda.
Savukārt Šadurskis paskaidroja, ka par brīvpusdienām diskutēs līdz 30.jūnijam. Ja pašvaldības šo risinājumu noraidīs, tad saglabāsies šī brīža situācija ar nelielu piemaksu pirmsskolas pedagogiem, kuri māca piecus un sešus gadus vecus bērnus. Viņš arī pauda, ka pašvaldības var analizēt šī brīža situāciju, bet tā mainīsies līdz ar bērnu skaitu, tāpēc vienai pašvaldībai tas būs izdevīgi, citai nē.
Jau ziņots, ka jaunajā pedagogu atalgojuma modelī paredzēts, ka pirmskolas pedagogu, kuri māca bērnus 5-6 gadu vecuma grupā, atalgojumu palielinās līdz koeficientam 1, bet lai to realizētu IZM pārtrauks finansēt brīvpusdienas bērniem 1.-4. klašu grupā un tas turpmāk būs jādara pašvaldībām. "Lai arī no 1. septembra darba samaksa tiks palielināta pirmsskolas pedagogiem, priekšā vēl ir nopietns darbs un diskusijas ar pašvaldībām, lai rastu optimālāko risinājumu līdzvērtīgam atalgojuma apmēram pirmsskolas izglītības pedagogiem kā tas būs vispārējā izglītībā. Papildus, no 2017. gada 1. janvāra būtiskam algu pieaugumam ir jābūt arī bērnudārzos," uzsver ministrs.