07.04.2016 17:02

Vai vecākiem jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu skolās?

Autors  Jana Babre-Laime
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Vai vecākiem jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu skolās? www.delfi.lv

Pagājušā gada jūnijā Izglītības likumā tika veikti grozījumi, kuri paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, jo īpaši tādām kā laulība un ģimene, turklāt aizsargā izglītojamos no informācijas, kas neatbilst šai koncepcijai.

Sabiedrībā raisījās diskusijas, un ikvienam bija savs viedoklis. Vai vecākiem ir jābūt tiesībām noteikt mācību saturu vai tas jāatstāj Izglītības un zinātnes ministrijas un skolotāju ziņā?

"Apriņķis.lv" aptaujātie vecāki Ķekavā un Baldonē sadalījās nosacīti divās nometnēs. Lielākā daļa vecāku norādīja, ka mācību saturam līdzi neseko, uzticas skolotājiem un ar ieteikumiem pie pedagogiem vai skolas vadības nav vērsušies. Tomēr bija vecāki, kuri pārskata gan mācību materiālus, gan seko līdzi aktualitātēm un iesaistās skolas dzīvē ar padomiem un ieteikumiem, norādot, ka nereti diemžēl paliek nesadzirdēti.

Vai demokrātiskā sabiedrībā vecākiem šajos procesos būtu jāiesaistās? Vai tās ir vecāku tiesības? Savu pozīciju komentē Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.


– Vai vecākiem būtu jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu skolās?

– Es atbalstu to, ka pilsoniskā sabiedrība iesaistās visur, kur tas iespējams un nepieciešams, gan ar savu viedokli, gan ieteikumiem.

Tas īpaši attiecināms uz izglītību un tās pieejamību, arī uz izglītības saturu, jo tas cieši saistīts ar izglītības kvalitāti. Vecāku viedokļi noteikti jāņem vērā, tikai jautājums – kā to izdarīt? Jāatrod veids, kā vecāku ieteikumus integrēt mācību procesā.

Varu apgalvot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāsāk izglītības satura izvērtēšana.

Tiesībsarga birojs saņem dažādu veidu signālus, ka vecāki un arī pedagogi nav apmierināti ar izglītības saturu. Šobrīd izglītības kvalitāti no satura viedokļa neesam vērtējuši, tās vairāk ir bažas, kas izskanējušas no sabiedrības puses. Bet ministrijas speciālistiem – ja tur vēl tādi ir palikuši –, būtu jāsāk strādāt pie šiem jautājumiem.

Esmu diezgan kritisks tā iemesla dēļ, ka Tiesībsarga birojs ir saskāries ar Izglītības un zinātnes ministriju, diemžēl tā ir bijusi tikai saskarsme, nevis sadarbība. Īpaši tas sakāms attiecībā uz diskusijām par bezmaksas izglītību. Mūs pārsteidza pretestība, ko izjutām no Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, – ar grūtībām piespiedām šos darbiniekus izlasīt izglītības likumu, lai pierādītu, ka viņu darbības neatbilst likumā noteiktajam.

Māžošanās, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā, ir bezjēdzīga, sākot ar pedagogu algām un beidzot ar skolu reformām. Izglītība ir viens no valsts ilgtspējas pīlāriem, bet šobrīd tas brūk. Rodas jautājums – par kādu valsts ilgtspēju mēs varam runāt?

– Un kā ar tikumības mācību skolā? Kurš noteiks šos standartus?

– Tiesībsarga birojs neiesaistījās diskusijās par tikumības mācīšanu skolās, jo nav skaidra metodoloģija, kā šādas mācības ieviešanu nodrošināt. Tiklīdz šis aspekts aktualizēsies visas sistēmas līmenī, iespējams, Tiesībsarga birojs varētu pievērsties šim jautājumam. Turklāt pastāv vairākas uzraugošās institūcijas, tādēļ mūsu iesaistīšanās būtu lieka.

Ja sistēma darbojas un atbilst cilvēktiesību principiem, mēs neiejaucamies. Ja ir novirze no cilvēktiesību standartiem, Tiesībsarga birojs iesaistās šādu jautājumu risināšanā, pretējā gadījumā mēs uzņemtos kādas citas administratīvi represīvas institūcijas darbu. Ar savām darbībām nevienu nesodām, citu vietā lēmumus nepieņemam, esam rekomendējoša rakstura institūcija. Protams, mums ir iespējas vērsties tiesā, bet sākumā šādas problēmas jārisina valsts pārvaldes institūcijām.

Iepriekš:

Tiesībsargs: Jaunie Krimināllikuma grozījumi atbilst cilvēktiesību standartam