05.04.2016 14:00

Šadurskis: Tiek izstrādāta pāreja no priekšmetu sistēmas uz moduļu sistēmu

Autors  BNS
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Valsts izglītības satura centrs (VISC) strādā pie izglītības satura reformas, lai parietu no priekšmetu sistēmas un moduļu sistēmu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Reformu būtu jāsāk īstenot no 2018. gada.

Šadurskis norādīja, ka kvalitatīvu izglītības reformu pamatā ir izglītības saturs, infrastruktūras nodrošināšana un kvalitatīvi pedagogi. Ministrs uzsvēra, ka šobrīd pedagogi bieži vēlas nodrošināt savu vai skolas prestižu, ko pamatā vērtē pēc centralizētajiem eksāmeniem, tāpēc, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, skolotāji trenē bērnus centralizētajiem eksāmeniem nesniedzot izpratni par kopsakarībām un iespējām zināšanas izmantot dzīvē. Izglītības reformu mērķis būs atbrīvoties no faktu iekalšanas, un rast kopsakarības starp dažādiem mācību priekšmetiem.

Šadurskis norādīja, ka mērķis ir nodrošināt minimālās faktu bagāžas piegādi skolēniem, lai viņi var sākt reāli domāt par problēmām. Ministrs uzsvērā, ka lielāka faktu bagāža ļauj plašāk skatīties uz visdažādākajām norisēm pasaulē, un ieinteresē cilvēku par plašāka apjoma informāciju.

Reformu ietvaros ir mērķis pāriet izglītībā no priekšmetu sistēmas uz moduļu sistēmu. Nodarbību skaits nedēļā tiktu rēķināts pa moduļiem, tajos ietverot kopsakarības. Tāpat reformās tiks iestrādāta arī trešā sporta stunda nedēļā un tiks mainīts sporta nodarbību saturs, lai bērniem jau no pirmās klases tiktu radīta patika pret fiziskām aktivitātēm, kā arī uzlabota skolēnu veselība.

"Šobrīd kvantēšanas mehānisms ir stundas nedēļā, tāpēc no vienas uz divām mācību stundām, tas ir ļoti liels pieaugums. Bet, ja sadalītu mācību saturu blokos un moduļos, tad būtu iespējams variēt ar daudz mazākiem skaitļiem, palielinot to vai citu porciju," norādīja Šadurskis.

Ministrs norādīja, ka reformu rezultātā būtu nepieciešams skolēniem dot lielāku izpratni arī par ekonomiskajiem procesiem valstī un pasaulē. Lai atvieglotu skolēnu slodzi, reformu rezultātā būs nepieciešams pagarināt mācību gadu.

Šadurskis norādīja, ka krīzes laikā augstskolu finansējums par budžeta vietu tika samazināts no 1,8 tūkstošiem uz 1,3 tūkstošiem eiro. Lai atjaunotu iepriekšējo 1,8 tūkstošu eiro finansējumu par budžeta vietu, nākamā gada budžetā būtu nepieciešami papildu 21 miljons eiro.

Ministrs uzsvēra, ka augstskolu finansējuma palielināšanu varētu realizēt ar līdzīgiem rekomendāciju noteikumiem, kādus paredzēts noteikt skolās 7.-9.klašu grupā. Tas nozīmē, ja augstskola atbilstu Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem kritērijiem, tai finansējums tiktu palielināts, ja neatbilstu - tiktu saglabāts līdzšinējais finansējums.


Šadurskis arī deputātus informēja, ka šobrīd valstī pietrūkst IT speciālistu un ekonomistu, bet "augstskolas līksmi apelējot pie savas autonomijas un akadēmiskās brīvības dara, protams, to, ko tās grib". Piedāvājot augstskolām palielināt finansējumu, ja tās atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem kritērijiem, varētu tās motivēt gatavot speciālistus, kas ir pieprasīti darba tirgū.

Šobrīd viens no augstskolu izglītības programmu akreditācijas kritērijiem ir noteikts skaits doktora grāda ieguvēju akadēmiskajā personālā, bet netiek ņemts vērā, ka daļa pasniedzēju pasniedz vairākās augstskolās.

"Kāda jēga, ja mums ir 60 augstākās izglītības iestādes, ja akadēmiskais personāls apskraida tās visas? Vai labāk nav sakoncentrēt studentus un sakoncentrēt pasniedzējus, lai mazāka skraidīšana ir visiem? Augstskolu lielumam ir nozīme, jo zināšanām, kas koncentrētas vienā vietā, ir sava kritiskā masa." izteicās Šadurskis.

Jau ziņots, ka sākot ar 2016./2017. mācību gadu IZM izvirzīs rekomendējošus nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu skolās 7.-9. klašu grupā. IZM ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās mācās mazāk kā 21 skolēns. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klasē. Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9. klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems.

Šadurskis jau iepriekš ir norādījis, ka ir nepieciešams celt augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un konkurētspēju Eiropā, lai, izsīkstot Eiropas fondu finansējumam, Latvijas zinātnieki būtu spējīgi gūt papildus finansējumu, brīvi piedaloties Eiropas programmās, kas ir paredzētas izglītībai un zinātnei, uzskata ministrs.

"Tajā brīdī, kad mēs būsim sasnieguši tūkstoti vai nedaudz vairāk eiro skolā par likmi, tad ar pašreizējām likmēm akadēmiskajam personālam, ir absolūti neiespējami talantīgu studentu dabūt akadēmiskajam darbam. Līdz ar to mums ir jāsaprot, ja mēs neko nedarām augstākās izglītības jomā, tad, kad bioloģiskie procesi būs izdarījuši savu ar pašreiz strādājošajiem akadēmiķiem, tad mums augstskolas nāksies slēgt, jo mēs jaunus nedabūsim", izteicās Šadurskis.