SIA "Bērnu attīstības centrs "Saulespuķe"" ir Mārupes uzņēmēju biedrības jaunākais biedrs, un, lai gan bērnudārzs atrodas Pārdaugavā (pirms pāris gadiem tas pārcēlās uz plašākām telpām Meža ielā), tā juridiskā adrese ir Mārupē.
"Mēs aktīvi sadarbojamies ar pašvaldībām, slēdzam līgumus par citu pašvaldību bērnu uzņemšanu, jo tad vecāki var saņemt atbalstu no pašvaldības un valsts (ap 200 eiro apmērā), kas palīdz segt daļu izmaksu par uzturēšanos bērnudārzā. Šāds līgums mums ir noslēgts arī ar Mārupes pašvaldību. Mūsu bērnudārzā iet arī mazie mārupieši, un varam uzņemt vēl bērnus," skaidro vadītāja.
Satiekas daudzas kultūras
Sanita ir diplomēta pedagoģe gan vispārējā, gan pirmsskolas pedagoģijā ar 17 gados šajā jomā uzkrātu pieredzi. Pirms vairākiem gadiem viņai bija iespēja strādāt Londonas latviešu skolā, kur tika mācīta latviešu valoda bērniem no jauktām ģimenēm, kurās viens no vecākiem ir latvietis.
Ģimenisks bērnudārzs
"Saulespuķē" kopā strādā seši cilvēki: trīs skolotājas, auklīte, sporta skolotājs un Sanita, kura vada šo iestādi un par savu komandu var teikt tikai tos labākos vārdus: visi mīl šo darbu un bērnus, ir skoloti pedagoģijā un uzkrājuši pieredzi Latvijā un ārvalstīs, kas devis plašāku, atvērtāku skatījumu.
Bērnudārzā ir mazliet vairāk nekā 30 bērnu, un šis skaits – ne vairāk kā 40 bērnu – ir optimāls, lai "Saulespuķe" atbilstu savam moto: būt nelielam, ģimeniskam bērnudārzam. Šeit ir trīs grupiņas, kurās iet bērni no pusotra gada līdz pat skolas vecumam. Bērnudārzā tiek īstenota licencēta izglītības programma latviešu valodā, bērni tiek sagatavoti skolai, 2 reizes nedēļā ir attīstošās un koriģējošās vingrošanas pulciņš. Katras grupiņas skolotāja ir specializējusies gan vispārējās pedagoģijas jomā, gan arī apguvusi alternatīvās pedagoģijas pieejas (Montesori, Valdorfs), tāpēc, kā saka Sanita, te ir pieejams visu metožu labākais "mikss".
"Nevar bērniem piedāvāt tikai vienu vai otru metodi, jo katrs bērns ir atšķirīgs. Lielisks ir Marijas Montesori sauklis: "Palīdzi bērnam izdarīt darbu pašam!" Tā arī strādājam: skolotājs ir kā vērotājs no malas, kas ļauj bērnam pašam izpausties. Tādos brīžos redzams, kas bērnam padodas. Katram bērniņam ir kāds talants, tas ir tikai jāpamana un jāattīsta,» ir pārliecināta Sanita.
Tā kā "Saulespuķē" grupiņas ir nelielas, skolotājs spēj darboties ar katru bērnu individuāli un attīstīt gan mākslinieciskos, gan sportiskos talantus. Par katru bērnu tiek rakstīta individuālās attīstības karte, kurā detalizēti tiek novērtētas bērna spējas, zināšanas un prasmes, un ar to var iepazīties vecāki.
Interesantas tendences
Sešu gadu laikā Sanita novērojusi vairākas interesantas tendences. Cilvēku dzīve kļuvusi daudz mobilāka, globālāka un mainīgāka: "Saulespuķi" izvēlas arvien vairāk ārvalstnieku bērnu, daudzi vecāki maina dzīvesvietu – brauc dzīvot uz ārzemēm, arī uz laukiem. Aizvadīto gadu laikā bērniem ir augusi interese par dabu, kuras, dzīvojot urbānā vidē, iespējams pietrūkst, tāpēc "mēģinām dabu ienest pie mums: bērniem patīk oša celmi, lazdu pagalītes, veidojam dabas takas. Šo gadu laikā mēs esam auguši arī pedagoģiskajā ziņā, un var teikt, ka mūs māca arī bērni," piebilst Sanita.
"Saulespuķes" iemītnieki ir ļoti aktīvi: ziemā dodas slēpot uz blakus esošo Uzvaras parku, dodas ekskursijās, iesaistās arī citās aktivitātēs. Nesen viņi piedalījās Rīgas pašvaldības sporta dienā, arī konkursā par gada vārdu un nevārdu – TV kameru priekšā mazie braši komentēja šos vārdus.
Lielākais piedzīvojums vecākās grupiņas bērniem ir izlaidums, kad viņi bez vecākiem, tikai skolotāju uzraudzībā, paliek pa nakti "Saulespuķē" un visu darot paši: organizē svinības, klāj galdus, organizē pidžamu balli, stāsta vakara pasakas utt. Bērnudārzs strādā darbdienās no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, bet brīvdienās šajās telpās var organizēt trīs stundu garas viesības bērniem skolotāju uzraudzībā.
Gandarījuma darbs
Runājot par nākotnes iecerēm, Sanita atzīst, ka viena lielā iecere jau nule kā sasniegta: ir tikts pie lielākām telpām, bet arī turpmāk, noteikti tiks saglabāti līdzšinējie darbības principi.
"Man ir paveicies, ka mans darbs ir mans hobijs. Esmu strādājusi arī citā jomā, bet sapratu, ka nevaru strādāt citā vidē, bez bērniem. Šis ir mans prieks, mans gandarījums, bērni mani pozitīvi uzlādē. Bieži esmu teikusi skolotājām, cik viņām ir labs darbs, jo var strādāt ar bērniem. Skolotājs sniedz viņiem mīlestību, bet pretim saņem daudzkārt vairāk – īstu, beznosacījumu mīlestību, " atzīst Sanita.