Viens no biedrības "Mārupes uzņēmēji" uzdevumiem ir sekot līdzi novada jauno uzņēmēju gaitām. Kā pastāstīja biedrības valdes loceklis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības partneris Silvestrs Savickis, kamēr jaunieši mācās skolā, daudziem no viņiem nav skaidrs, ko tālāk dzīvē darīt. Lai atvieglotu izvēli, kādu profesiju vai studiju virzienu izvēlēties, vietējā uzņēmēju biedrība īsteno karjeras veicināšanas projektu Mārupes novada jauniešiem.
Piemēram, ar vietējo uzņēmēju atbalstu skolā darbojas uzņēmējdarbības klase, kur gadu pirms vidusskolas absolvēšanas skolēni var apgūt uzņēmējdarbībai nepieciešamās zināšanas un veidot mācību uzņēmumus. Kurss beidzas ar konkursu, kura uzvarētājs saņem 300 eiro prēmiju. Ir arī karjeras nedēļa, kuras laikā iespējams apmeklēt dažādus uzņēmumus, lai iepazītos ar dzīves praktisko pusi.
"Īstenojot savu plānu, nolēmām iesaistīties Eiropas Savienības programmas "Erasmus+" programmas projektā "Gatavs karjerai", kurā bez Mārupes uzņēmēju biedrības piedalās vairākas nevalstiskās organizācijas un mācību iestādes no Rumānijas, Itālijas un Nīderlandes," stāsta S. Savickis.
Projektu rakstīja Rumānijas partneri, bet biedrība "Mārupes uzņēmēji" no savas puses sekmēja pētījuma veikšanu Mārupes skolās, iesaistot tajā 54 Mārupes skolēnus vecumā no 14 līdz 19 gadiem, jo izglītības turpināšana, studiju virziena un nākotnes profesijas izvēle ir jautājumi, uz kuriem pusaudžiem jāmeklē atbildes tieši pamatskolas un vidusskolas nobeiguma klasēs.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 27% jauniešu ir nepieciešams padoms un atbalsts, lai objektīvi saprastu un novērtētu savas stiprās puses, 25% – lai izvēlētos nākotnes profesiju, bet 13% – lai uzlabotu komunikācijas prasmes, kas acīmredzami tiek uzskatītas par būtisku faktoru karjeras attīstībā. Lielākā daļa aptaujāto jauniešu (67%) šo padomu un atbalstu šobrīd gūst savā ģimenē, sarunās ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Vecāki kā jauniešu uzticības personas tiek minēti 48% atbilžu, kamēr klases audzinātāji ieņem vien trešo vietu (18%), piekāpjoties vienaudžiem – draugiem, māsām un brāļiem (24%).
61% jauniešu apgalvoja, ka būtu ļoti noderīgas karjeras konsultācijas, jo tikai puse jeb 50% atbildēja apstiprinoši, bet otra puse apgalvoja, ka vēl ir izvēles priekšā.
Turpmākos mācību un studiju virzienus neatkarīgi no tā, vai tie būtu arodskolā, vidusskolā vai augstskolā, 40% no neizlēmušajiem jauniešu izvēlēsies, balstoties uz savām sajūtām, savukārt 16% – atbilstoši savām prasmēm, 14% – rekomendācijām, 12% – pašreizējām sekmēm skolā.
Aptaujā noskaidrotie skaitļi, pēc S. Savicka domām, būs labs arguments, kas apstiprina, ka skolās nepieciešams profesionāls padomdevējs jeb karjeras konsultants, kurš skolēniem saprotami varētu paskaidrot, kāda profesija konkrētajam jaunietim būtu piemērotāka, vai viņam tiešām gribētos tajā strādāt, kā, izvēloties, kur studēt, nekļūdīties, izvēloties, piemēram, starp Latvijas Universitāti vai Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
"Savukārt mums labums no dalības "Erasmus+" projektā ir iespēja plašāk paraudzīties uz skolēnu profesionālās izvēles problēmām, jo tagad zinām, ko domā holandieši, itālieši un rumāņi. Cita starpā, jauniešiem no Itālijas profesijas izvēlē ļoti svarīgs ir ģimenes viedoklis, bet rumāņi, līdzīgi kā latvieši, vairāk paļaujas uz savām personiskajām sajūtām," uzsver Mārupes uzņēmēju pārstāvis.
