Dienests norāda, ka gadījumos, kad gaidāma zema gaisa temperatūra, izglītības iestāde sadarbībā ar tās dibinātāju (pašvaldību) var pieņemt lēmumu par mācību darba organizāciju šajās dienās, par to savlaicīgi informējot skolēnus un viņu vecākus.
Tomēr ņemot vērā, ka gaisa temperatūra bērna dzīvesvietā un skolas atrašanās vietā var atšķirties, vai arī, piemēram, neparedzēti biezas sniega segas dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama bērna nokļūšana skolā, vecākiem katrā atsevišķā gadījumā pašiem jāpieņem lēmums par skolas apmeklēšanu. Vienlaikus vecākiem ir jāinformē skola par bērna neierašanās iemesliem, un skolai, izvērtējot apstākļus, jāpieņem atbilstīgs lēmums par skolēna mācību stundu kavējumu attaisnošanu.
Ārkārtas situācijai turpinoties ne ilgāk kā nedēļu, izglītības iestādēm jābūt atvērtām, pedagogiem jānodarbina bērni, kas skolā tomēr ir ieradušies, kā arī jāgādā par viņu drošību. Ja mācību stundas ir atceltas, iekavētais ir jāapgūst, piemēram, intensīvāk strādājot pēc tam, kad mācības atsākas.
Savukārt, ja neparedzētas ārkārtas situācijas un tās izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (nedēļu vai ilgāk) nav iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu mācību procesu, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot ārkārtējās situācijas apstākļus, var pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8. klases un 10.–11. klases izglītojamiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo informāciju par bērniem, kuri aukstuma dēļ nav apmeklējuši skolu.