Ar Eiropas jauniešu programmas dalībniekiem Džesiku (23), Aresu (23), Gonsalo (21) un Dinko (22) tiekos nedēļas vidū dienas centrā "Ulbroka". Izrādās, tieši todien ir Dinko dzimšanas diena. Tas gan atklājas nejauši, kad lūdzu brīvprātīgos nosaukt savu vecumu. Atklājot savu gadu skaitu, puisis smaidot piebilst, ka tik vecs esot jau piekto stundu.
Tam, kāpēc jaunieši no Eiropas dienvidiem (Džesika un Aress ir no Spānijas dienvidu pilsētas Malagas, Gonsalo ir no Lisabonas, kur kādu laiku dzīvojis arī bulgārs Dinko) ieradušies Latvijā,
ir viens iemesls – gūt pieredzi sociālajā darbā ar tā saukto riska grupu jauniešiem, tāpēc daļa viņu laika paiet Stopiņu novada dienas centros: Aress darbojas Upeslejās, Dinko – Ulbrokā, Gonsalo – Līčos, bet Džesika – Sauriešos. Jauniete studējusi sociālā darba programmās un, pirms pieteikties brīvprātīgo programmā, pastrādājusi arī par taksometra šoferi.
Stopiņu novada domes jaunatnes lietu speciāliste Gita Getaute-Šveicare, kuru dienas centrā sastopam kopā ar šiem jauniešiem, stāsta, ka brīvprātīgie, pavadot laiku kopā ar jaunajām māmiņām, dažādu vecumu bērniem, pusaudžiem un novada jauniešiem, cenšas paplašināt viņu redzesloku, daloties ar savu pieredzi. Brīvprātīgo uzdevums ir strādāt arī ar sociālajam riskam pakļautajiem jauniešiem, parādot viņiem, ka laiku iespējams pavadīt, neradot nepatikšanas sev un draudus apkārtējiem.
"Šeit ir runa par smēķēšanu, alkohola lietošanu un citām neveselīgām lietām, ar kuru lietošanas risku saskaras jauni cilvēki," teic Gita un piebilst: "Parādot jauniešiem, ka laiku var pavadīt saturīgi, viņu dzīve noteikti var kļūt labāka un interesantāka."
Viņa atklāj, ka "Erasmus+" projektā iesaistītie jaunieši Stopiņos strādā jau piekto gadu, tikai pirmos četrus viņi strādājuši pa vienam, bet tagad – četri brīvprātīgie vienlaikus. "Tas ļauj mums aptvert daudz vairāk sociālajam riskam pakļauto jauniešu, un rezultāts noteikti būs daudz ievērojamāks," uzskata novada jaunatnes lietu speciāliste.
Jautāti par savas misijas jēgu, jaunieši atzīst, ka, no vienas puses, ikvienam brīvprātīgajam tā ir sociālā darba bagāža gada garumā, no otras – personiskā pieredze, ko nozīmē iedzīvoties neierastos apstākļos, tikt galā ar sadzīves problēmām citā vidē un iespēja morāli nobriest.
Protams, katra priekšstati un vēlēšanās kaut ko īpašu redzēt vai piedzīvot Latvijā, atšķiras. Piemēram, Dinko teic, ka viņam Stopiņi ir vieta, no kuras izpētīt šo Eiropas daļu. Brīvajos brīžos viņš plānot aizbraukt uz Varšavu, Tallinu, vēl kaut kur. "Cilvēkēdāja Šreka dzimto vietu Ogri jau esmu redzējis. Skaista pilsētiņa," smej Dinko. (Te jāpiebilst, ka angļu valodā ogre nozīmē 'milzis, cilvēkēdājs'.)
Jau tuvākajā laikā brīvprātīgie sāks apgūt arī latviešu valodu, taču pagaidām ar vietējiem sazinās, kā nu tas iespējams. Šajā sakarā Aress teic, ka ar angļu valodas zināšanām Latvijā nemaz tik slikti neesot. "Pirmkārt, valodu jau no mazām dienām šeit māca skolā, un, ja Latvijā kāds saka: "Manas angļu valodas prasmes nav pārāk labas," tad Spānijā tas jau būtu vismaz vidējais līmenis," viņš skaidro.
Šajās dienās visi četri brīvprātīgie nolēmuši vietējos jauniešus, ar kuriem strādā, iepazīstināt ar valstīm, no kuras katrs ir atbraucis. "Skaidrs, ka mēs esam ļoti atšķirīgi, tāpat kā ainavas un klimats Spānijā vai Portugālē atšķiras no tā, ko redzam šeit, Latvijā. Taču mēs visi esam eiropieši, un ļoti līdzīga ir mūsu izpratne par dzīves vērtībām," saka Gonsalo. Tādās pašās domās ir arī Džesika.
Tā kā tuvojas Ziemassvētki, Stopiņu novada dienas centru darbnīcās pēc brīvprātīgo jauniešu iniciatīvas tiek gatavotas dāvaniņas vietējās turberkulozes slimnīcas bērnu nodaļas pacientiem, mazturīgajiem pensionāriem un jaunajām māmiņām. Upeslejās būs arī neliels koncerts – Gonsalo spēlēs ģitāru, Aress klavieres. Jau tagad viņi ir piemeklējuši melodijas, kuras dziedās kopā ar slimajiem bērniem.
