(ziņa papildināta ar 6. un 7. rinkopu)
Par galveno streika prasību LIZDA izvirzījusi nosacījumu, ka nākamā gada valsts budžetā skolotāju algu reformai rezervētos deviņus miljonus eiro sadala, pilnveidojot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus par valsts mērķdotācijas sadales kārtību un par pedagogu darba samaksu. Arodbiedrība ar šīm Ministra kabineta noteikumu izmaiņām cer panākt, lai nākamgad 1. septembrī pirmsskolas skolotāju, mazo skolu skolotāju un atbalsta personāla algas palielinātos. Vienlaikus LIZDA vēlas, lai papildus tiktu piešķirti 3,6 miljoni eiro augstākajai izglītībai.
Kā aģentūrai BNS sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, šis būs brīdinājuma streiks, lai parādītu LIZDA attieksmi un to, ka nākotnē, ja netiks panākta vienošanās par LIZDA prasībām, arodbiedrība turpinās aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses. I. Vanaga arī sacīja, ka padomes sēdē, kurā otrdien tika lemts par streiku, izskanēja, ka streikot nākotnē varētu arī eksāmenu laikā.
Tāpat viņa arī informēja, ka pagaidām nav zināms precīzs skaits, cik tieši pedagogu varētu piedalīties streikā novembra nogalē. Provizoriskie aprēkini liecina, ka streikā varētu piedalīties 80% no arodbiedrības biedriem, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Tāpat viņa arī bilda, ka a streikā var piedalīties pedagogi, kuri nav LIZDA biedri.
Jau zināms, ka, saskaņā ar arodbiedrības ziņām, lielākā daļa jeb aptuveni 85% skolotāju līdz šim ir iestājušies par streika rīkošanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paziņojums par brīdinājuma streiku izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei bijis pārsteigums. Seile žurnālistiem trešdien sacīja, ka, ņemot vērā, ka vēl pavisam nesen streika izlīgšanas komisijā tika panākta vienošanās par vairākiem punktiem, paziņojums par streiku ir pārsteigums un arodbiedrības rīcība ir nekonstruktīva un nav racionāla.
Viņa arī norādīja – ja sarunas par jauno pedagogu darba samaksas modeli izgāzīsies, Seile negrasās demisionēt, vēsta aģentūra BNS.
Tāpat ziņots, ka LIZDA un IZM streika izlīgšanas komisijas lēmums līdz 11. novembrim netika parakstīts, jo puses nevienojas par izmaiņām kārtībā, kādā nosaka mērķdotācijas sadali. Tāpat netika panākta vienošanās saistībā ar prasībām uz augstskolām. Savukārt kompromiss tika panākts par skolotāju izdienas pensijām un atbalsta programmu pedagogiem, kuri darbu zaudēs pēc skolu tīkla reorganizēšanas.
Iepriekš:
Stīvēšanas ap skolotāju atalgojumu modeli turpinās; pedagogiem par algām skaidrības nekādas
Daļa Pierīgas vidusskolu nākotnē var pārtapt par pamatskolām
Pēc IZM un LIZDA izlīgšanas komisijas sēdes lēmumi par labu arodbiedrībai nav panākti
Pedagogu arodbiedrība: mūs muļķo un muļķos
Valdība nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai