Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas nozīmē, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana tiek atlikta.

Viņa gan atgādināja, ka lielākā daļa, aptuveni 85% skolotāju līdz šim ir iestājušies par streika rīkošanu, taču galējais lēmums tiks pieņemts arodbiedrības sēdē.

Vanaga skaidroja, ka pašlaik panākta vienošanās par skolotāju izdienas pensijām, atbalsta programmu pedagogiem, kuri darbu zaudēs pēc skolu tīkla reorganizēšanas. Tāpat panākta vienošanās, lai veiktu izmaiņas noteikumos, kas nosaka mērķdotācijas sadali.

Vienlaikus netika panākta vienošanās saistībā ar prasībām uz augstskolām.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pēc komisijas sēdes sacīja, ka viņas mērķis strādāt, lai pedagogu atalgojums tiek palielināts, tiek uzlabota izglītības kvalitāte un uz šiem mērķiem tiekot strādāts.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens žurnālistiem pēc sēdes teica, ka sperts ir būtisks solis, lai risinātu problēmas un piešķirtais solis ir adekvāts. Ašeradens atgādināja, ka budžeta situācija nav viegla. Vienlaikus viņš skaidroja, ka izglītības nozarē ir liela neefektivāte un Finanšu ministrija vēlas, lai nauda tiktu izlietota ekeftīvi.

Finanšu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka nozarē, piemēram, cilvēku skaits palielinās nesaprotamā veidā, tāpēc esošo situāciju nepieciešams noregulēt.

Iepriekš vēstīts - LIZDA uzskata - tā kā līdz šim papildus finansējums LIZDA kopumā septiņu prasību izpildei nav piešķirts, LIZDA valde kā alternatīvu pirmajai prasībai – uzlabot modeli – redz atlikt jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu un veikt uzlabojumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 1616 par valsts mērķdotācijas sadales kārtību un MK noteikumos Nr. 836 par pedagogu darba samaksu, lai jau no 2016. gada 1. septembra uzlabotu situāciju izglītības darbiniekiem pirmsskolās, augstākajā izglītībā, mazajās skolās, kā arī uzlabotu atbalsta personāla situāciju.

LIZDA akcentē, ka nevar ieviest pedagogu darba samaksas jauno modeli nenovēršot tā nepilnības, kas būtiski apdraudētu nozarē strādājošo motivāciju un gala rezultātā arī izglītības kvalitāti. Lai veiktu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darba samaksas reformu, modeli nepieciešams uzlabot ar izglītības darbinieku paustajiem priekšlikumiem un tam paredzēt atbilstošu un pietiekamu papildu finansējumu.

Ja tas nav iespējams līdz 2016. gada 1. septembrim, tad atbildīgāka rīcība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) būtu atlikt modeļa ieviešanu uz 2017. gadu un uzlabot minētos MK noteikumus esošo nepilnību novēršanai iespēju robežās, tam 2016.gada valsts budžetā paredzot izlīgšanas komisijas sēdē Finanšu ministrijas solītos papildu deviņus miljonus eiro.

Jaunais atalgojuma modelis IZM piedāvājumā paredz, ka pirmsskolu pedagogi pakāpenisku algas paaugstinājumu varētu sagaidīt vien no 2018.gada, savukārt augstākās izglītības darbinieku atalgojums ir neproporcionāls un diskriminējošs, salīdzinot ar vispārējas un profesionālās izglītības pedagogiem. Vairākās mazajās skolās ir nepietiekošs amata vienību skaits – skolas nespētu kvalitatīvi nodrošināt mācību plānu un atbalsta pasākumus izglītojamajiem. LIZDA uzskata, ka piedāvātajā modelī joprojām ir noteikts nepietiekams atbalsta personāla darbinieku skaits attiecībā uz izglītojamo skaitu, turklāt neadekvāti zems atalgojums paredzēts izglītības iestāžu bibliotekāriem, sporta treneriem, internāta skolotājiem un dienesta viesnīcu skolotājiem, akcentē arodbiedrība.

LIZDA padome 22.septembrī ārkārtas sēdē izvirzīja IZM kopumā septiņas prasības, starp kurām minēti konkrēti uzlabojumi IZM piedāvātajam pedagogu darba samaksas jaunajam modelim un prasība pildīt Izglītības likuma 53. panta 2. daļu par MK apstiprinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tāpat prasība IZM atbalstīt likumprojekta par pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotāju izdienas pensijām virzību Saeimā, kā arī prasība atjaunot atalgojumu pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta un prasība izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā varētu zaudēt darbu. LIZDA pieprasa IZM pildīt spēkā esošā Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā un Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts augstskolās un zinātniskajai darbībai.

Jau vēstīts, ka LIZDA padome nolēma sākt streika rīkošanas procedūru, jo izglītības un zinātnes nozarei 2016. gadā netiekot piešķirts finansējums, lai ievērotu spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī netiek ņemti vērā LIZDA priekšlikumi par pedagogu atalgojuma jauno modeli.

Tāpat vēstīts, ka piektdien varētu notiks pēdējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) streika izlīgšanas komisijas sēde.