No IZM datiem noprotams, ka Mārupes skolotāju vidējās algas ir ne vien pašas lielākās Pierīgā, bet arī Latvijā. Un, kā trešdien raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, šādu naudas summu Mārupē saņem "pedagogi pilnīgi visos amatos".
Vienlaikus jāpiebilst, ka salīdzinoši lielas algas ir arī Ādažu, Babītes un Ikšķiles skolotājiem, kuri vidēji saņem vairāk ne kā 800 eiro. Tāpat līdzīgi atalgoti ir arī Ķekavas, Olaines, Carnikavas skolotāji, kuri saņem virs 795 eiro. Savukārt Salaspils pedagogi saņem 781 eiro.
Saskaņā ar IZM datiem, Pierīgā vissliktāk atalgotie ir Mālpils un Sējas pedagogi, kuri attiecīgi saņem 590 un 600 eiro. Savukārt trešie zemāk atalgotie pedagogi Pierīgā ir Garkalnes skolotāji ar 617 eiro lielu algu.
Savukārt pārējos Pierīgas novados, proti, Baldonē, Jūrmalā, Siguldā, Stopiņos un Saulkrastos skolotāju vidējā alga ir ap 700 eiro. Bet Inčukalnā, Ropažos un Krimuldā pedagogu atalgojums svārstās no 630-670 eiro.
Izglītības un zinātnes ministre norāda, ka liela daļa lielo algu saņēmēju pārsvarā šādu atalgojumu saņem, jo 22% piefinansē pašvaldības. Turklāt no viņas noprotams, ka skolotāju dotēšana ir arī izplatīta prakse Pierīgas novados.
Vēl M.Seile arī atzina, ka Pierīgā naudas pedagogu atalgojumam pietiek, un tur vienīgā vēlme ir visu saglabāt tā, kā ir pašreiz - galvenais, lai nebūtu mazāk naudas. Savukārt pašvaldībās, kur algas ir mazas, pedagogi nav apmierināti.
"Šobrīd pašvaldībās ir uztraukums, kas ir ar manu naudiņu, galvenais, lai nesamazinās. Bet par atšķirību skolotāju algās starp pašvaldībām netiek domāts," iemeslus kādēļ tik grūti šobrīd vienoties par skolotāju algu reformu "Rīta Panorāmā" klāstīja ministre.
Viņa uzvēra, ka sarunas par jauno skolotāju atalgojuma modeli ar arodbiedrību un pašvaldībām tiks turpinātas. Tāpat ministre cer, ka ar sociālajiem partneriem izdosies panākt kompromisu un vienoties, lai jaunais modelis tiktu ieviests. Tomēr M. Seile arī pauda, ka diemžēl kāds no plānotās algu reformas būs arī zaudētājs, jo nav iespējams izdarīt tā, lai ieguvēji būtu visi.
"Ja mēs gribam, lai neviens nezaudē, tad ir jāizlīdzina bedre [jāpiešķir finansējums] tiem pedagogiem, kas saņem mazāk par 420 eiro mēnesī, un tādi šobrīd ir 13%. Tomēr tad mums sistēmā būtu jāiepludina ļoti lielas naudas summas," raidījumam teica ministre.
Jau vēstījām, ka Pierīgas pašvaldības jauno pedagogu atalgojuma modeli esošajā redakcijā neatbalsta. Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica portālam "Aprinķis.lv" sacīja, ka jaunā skolotāju atalgojuma modeļa daudzos novados un arī dēļ Pierīgā skolotājiem tiks liegta iespēja nopelnīt.
"Ieviešot modeli tādu, kāds tas izstrādāts pašlaik, atalgojums daudziem skolotājiem samazināsies. Cilvēki nevarēs saņemt tādu atalgojumu, kā līdz šim, kad spēkā ir princips "nauda seko skolēnam". Ja mainīsies spēles nosacījumi, skolotāju dzīve tikai pasliktināsies. Sevišķi jau Pierīgā. Piemēram, Ādažu skolām situācija būs dramatiska, jo katru mēnesi algu fonds samazināsies par 18 tūkstošiem eiro. Tieši tāpēc nevar teikt, ka izstrādātais modelis ir labs. Cilvēki tiks nostādīti neapskaužamā situācijā, un viņi meklēt citas iespējas, kā nopelnīt," teica D. Jurevica.
Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka attiecībā uz pedagogu algu reformu Izglītības un zinātnes ministrijai šobrīd ir uzdots veikt tās korekcijas jaunajā skolotāju atalgojuma modelī, kas tika akceptētas pēc Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas pirms pāris nedēļām. Ministrijai izmaiņas modelī jāveic, cik ātri vien iespējams, kā arī jāaplēš modelim nepieciešamā naudas summa, lai tos pagūtu iekļaut budžeta paketē Saeimā uz otro lasījumu.
Tomēr, vai tā patiešām notiks un skolotāju algu reforma tiks virzīta uz priekšu, pagaidām ir grūti pateikt. Jo ar šīm algu izmaiņām nav apmierinātas ne vien pašvaldības, bet arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas prāto par streika rīkošanu.
Iepriekš:
Jurēvica: jaunā pedagogu algu reforma nevis risina problēmas, bet tās saasina
Stīvēšanas ap skolotāju atalgojumu modeli turpinās; pedagogiem par algām skaidrības nekādas
Daļa Pierīgas vidusskolu nākotnē var pārtapt par pamatskolām
Pēc IZM un LIZDA izlīgšanas komisijas sēdes lēmumi par labu arodbiedrībai nav panākti
Pedagogu arodbiedrība: mūs muļķo un muļķos
Valdība nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai
IZM prasībai par minimālo bērnu skaitu klasē Rīgas apriņķī šobrīd neatbilst 10 izglītības iestādes
Par skolām nāksies lemt: optimizēt vai piemaksāt
Apdraudēts atsevišķu Pierīgas skolu liktenis, ja vidusskolas klasi nevarēs izveidot no 18 bērniem
Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli
Piketā pie Saeimas Pierīgas pedagogi atgādina par solījumu nodrošināt adekvātu atalgojumu