Darbs pie jaunā skolotāju atalgojuma modeļa ir pabeigts, un arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītajā darba grupā reforma esošajā redakcijā nupat kopā ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem tika pamatīgi ķidāta. Jāteic, ka rezultāti šai ķidāšanai bija, jo tika nolemts atjaunot 10% piemaksu valsts ģimnāzijām, atļaut skolu direktoriem pasniegt stundas un saņemt par to atalgojumu, kā arī vairs tik strikti nenoteikt atbalsta personāla, piemēram, logopēdu un psihologu skaitu skolās.
Tomēr par spīti tam Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar jauno modeli nav apmierināta un prāto par streika rīkošanu. Arodbiedrība ir neizpratnē, kādēļ netiek ņemti vērā viņu priekšlikumi algu reformai un kāpēc budžetā tam visam nav vēl atvēlēta konkrēta naudas summa.
LIZDA, balstoties uz šī brīža datiem, aprēķinājusi, ka plānotā algu reforma esošajā redakcijā vairāk nekā pusei Latvijas skolu skolotāju rezultēsies mazākās algās. LIZDA secinājusi, ka tikai astoņās pašvaldībās Kurzemē, Zemgalē un Latgalē visu skolu skolotāju vidējās algas par likmi palielināsies, turpretī pārējās pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, visas vai daļa skolu saskarsies ar algas samazinājumu.
Uz šo aspektu portālam "Aprinķis.lv" norādīja arī Carnikavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas izglītības metodiķe Elita Lecko. Viņa pastāstīja, ka arī Pierīgas pašvaldību sanāksmē jeb jau minētajā Ministru prezidentes darba grupā lielākā daļa Pierīgas pašvaldības, aprēķinot pedagogu atalgojumu pēc jaunā modeļa, secinājušas, ka lielāks vai mazāks, taču Pierīgas skolās algas samazinājums pedagogiem būs.
Balstoties uz LIZDA aprēķiniem, redzams, ka vislielākie zaudētāji Pierīgā būs visās Salaspils novada skolās strādājošie pedagogi, kuri varētu vidēji zaudēt 133-157 eiro. Tāpat arī Carnikavā pedagogiem prognozēts 125 eiro liels algas samazinājums. Ne Olainē, ne Ikšķilē, ne Krimuldā neviens skolotājs nesaņems algas pielikumu, bet drīzāk algas sarukumu amplitūdā no 72 līdz 130 eiro.
Līdzīga situācija, kur lielākā vai mazākā mērā pedagogiem būs jārēķinās ar algas sarukumu, būs arī pārējos Pierīgas novadā. Izņēmums ir tikai atsevišķas skolas Garkalnē, Inčukalnā, Siguldā, Jūrmalā, Ķekavā un Mārupē, kur skolotāji varētu cerēt uz algas pielikumu 8-112 eiro apmērā.
LIZDA norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kad modelis tiek ieviests 2016. gadā bez papildus finansējuma un bez vērā ņemtiem arodbiedrības un pašvaldību iebildumiem, samazinot vidējo atalgojumu tik daudzās izglītības iestādēs. "Ieviešot šādu atalgojuma modeli, tiks turpināta nevienlīdzības veicināšana, jo par vienlīdzīgu attieksmi nevar runāt, ja kādam tiek samazināta alga, pieliekot to kādam citam par tādu pašu paveikto darbu," pauda LIZDA.
Savukārt IZM nepiekrīt arodbiedrības aprēķinam par gaidāmo algu samazinājumu. Ministrija uzskata, ka šādi tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi. IZM skaidro, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma tuvinās tādu salīdzināmu valstu, kā Igaunija un Somija, vidējam rādītājam skolotāju un skolēnu proporciju skolās. Modelis, balstoties uz aprobācijas datiem, ko sniedza pašas skolas, noteiks, cik pedagogu amata likmju skolā nepieciešams atbilstoši skolēnu skaitam, vecumam un īstenotajām izglītības programmām.
"Līdz ar to nav iespējams mehāniski salīdzināt pedagogu atalgojumu pie pašreizējā skolu tīkla, ar to saistītās skolotāju un skolēnu proporcijas un pašreizējās atalgojuma sistēmas, kas pieļauj ievērojamu nevienlīdzību, ar jauno modeli, kas nosaka sakārtotu, saprotamu un prognozējamu atalgojuma sistēmu un racionālu skolotāju un skolēnu proporciju," norāda ministrija.
Vienlaikus jāpiebilst, ka LIZDA un pašvaldības nav apmierinātas ne tikai ar šīm algu izmaiņām. Nepieļaujami arī esot tas, ka vēl aizvien ir liela neskaidrība par pirmsskolas pedagogu darba samaksu.
"Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums ir pašvaldību rūpe kopš 1998. gada, kad valdība mums to uzkrāva. Tik būtiski palielinot pedagogu atalgojumu, kas, protams, ir labi un vajadzīgi, pašvaldību budžeti krietni cieš. Mums algu fonda pieaugums bērnudārzā ir 67%, ja gribam īstenot šādu reformu. Tieši šī iemesla dēļ pašvaldību vadītāji vēlas, lai bērnudārzu skolotāju algām nepieciešamo finansējumu nodrošinātu valsts no savas puses," portālam "Aprinķis.lv" sacīja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa.
Jau ziņots, ka attiecībā uz pedagogu algu reformu IZM šobrīd ir uzdots veikt tās korekcijas jaunajā skolotāju atalgojuma modelī, kas tika akceptētas pēc L. Straujumas vadītās darba grupas. Ministrijai izmaiņas modelī jāveic, cik ātri vien iespējams. Tāpat jāaplēš arī modelim nepieciešamā naudas summa, lai tos pagūtu iekļaut budžeta paketē Saeimā uz otro lasījumu. Budžetu galīgajā lasījumā varētu izskatīt 25. novembrī.
Iepriekš:
Pēc IZM un LIZDA izlīgšanas komisijas sēdes lēmumi par labu arodbiedrībai nav panākti
Pedagogu arodbiedrība: mūs muļķo un muļķos
Skolotāju algu modelim šogad nepieciešami 30 miljoni eiro
Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli
Piketā pie Saeimas Pierīgas pedagogi atgādina par solījumu nodrošināt adekvātu atalgojumu
16.10.2015 10:45
Stīvēšanas ap skolotāju atalgojumu modeli turpinās; pedagogiem par algām skaidrības nekādas
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Stīvēšanās ap jauno skolotāju atalgojuma modeli turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un solītā algas pielikuma pedagogiem kā nav, tā nav. Turklāt, kamēr šā gada budžetā nauda algu reformai nav iedalīta un kamēr ar atsevišķiem jaunā modeļa nosacījumiem nav apmierināta ne izglītības darbinieku arodbiedrība, ne pašvaldības, skolotāji par savu algu nākotni ir neziņā.