Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa skaidroja, ka līdz nākamajai sēdei abām pusēm ir daudz mājas darbu. Pagaidām gan nav zināms, kad nākamā sēde varētu notikt. "Gribas dzirdēt, kāpēc nav iespējams nodrošināt finansējumu pirmskolas izglītības iestāžu skolotājiem," piebilda Vanaga.

Tāpat pirmās sēdes laikā tika pārrunāta pedagogu noslodze, jo pašlaik informācija liecina, ka skolotājiem būs vairāk jāstrādā. Nākamajā sēdē plānots analizēt konkrētus piemērus saistībā ar skolotāju noslodzi, lai ministrijas piedāvātais tiktu vairāk izprasts.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka "esot vienā laivā ar arodbiedrību" un abas puses ir līdzatbildīgas par situāciju, kāda tā ir.

"Raugos uz šīm sarunām nevis uz pasākumu, kur tiks pierādīts otrai pusei to, kas ko dara, bet uz formu, kur tiks spriests par to, kā izglītības sistēmu padarīt sakārtotu un godīgu, lai virzītos uz priekšu ar atalgojumu zinātnei un augstākajai izglītībai," teica ministre.

Ministre arī norādīja, ka galvenajai rūpei gan ministrijai, gan arodbiedrībai jābūt par kvalitatīvu izglītību.

Arodbiedrība arī veikusi aprēķinus un secinājusi, ka, salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga par likmi tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums.

Secināts, ka 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos . No visām 119 pašvaldībām ir tikai astoņas, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums par likmi netiktu samazināts.

Pēc LIZDA aprēķiniem, zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt šobrīd izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildus finansējuma, mērojami līdz pat 350 eiro no vidējās skolotāju algas par likmi, savukārt vidējās algas pieaugums robežojās no pāris eiro centiem līdz aptuveni 220 eiro.

LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk kā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem.

Jau tagad vairākas pašvaldības piemaksā noteiktus procentus, lai kompensētu atalgojumu tiem pedagogiem, kuriem tas ir nepietiekošs, pēc LIZDA aprēķiniem no 755 vispārizglītojošajām izglītības iestādēm (dienas un vakara) papildus piešķirtais finansējums pedagoga darba samaksai attiecībā pret valsts piešķirto mērķdotācijas apjomu tiek nodrošināts 455 izglītības iestādēs. Piemaksas apjoms mērojams no 0,06% - 38%, norāda ministrija.

Arodbiedrība arī aicina ikvienu iepazīties ar veiktajiem aprēķiniem un izvērtēt – vai drīkst pieļaut situāciju, kurā modelis tiek ieviests 2016.gadā bez papildus finansējuma un bez vērā ņemtiem LIZDA un pašvaldību iebildumiem, samazinot vidējo atalgojumu tik daudzās izglītības iestādēs. Ieviešot šādu atalgojuma modeli tiks turpināta nevienlīdzības veicināšana, jo par vienlīdzīgu attieksmi nevar runāt, ja kādam tiek samazināta alga, pieliekot to kādam citam par tādu pašu paveikto darbu, uzskata LIZDA.

Savukārt izglītības ministre, lūgta komentēt arodbiedrības aprēķinus, kas liecina, ka lielā daļā skolu skolotāju alga pēc jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas var samazināties, skaidroja, ka pašlaik vēl ar LIZDA aprēķiniem nav iepazinusies. Vienlaikus ministre akcentēja, ka IZM aprēķini liecina, ka vidējā alga lielā daļa skolā pēc modeļa ieviešanas nesamazināsies.

Jau vēstīts, ka LIZDA padome nolēma sākt streika rīkošanas procedūru, jo izglītības un zinātnes nozarei 2016.gadā netiekot piešķirts finansējums, lai ievērotu spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī netiek ņemti vērā LIZDA priekšlikumi par pedagogu atalgojuma jauno modeli.

IZM nosūtījusi vēstuli LIZDA, kurā piekrīt veidot izlīgšanas komisiju saistībā ar LIZDA iesniegtajām prasībām. Darbam komisijā IZM ministrija deleģējusi izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, IZM valsts sekretāri Līgu Lejiņu, IZM Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli, izglītības un zinātnes ministres padomnieku Kasparu Bērziņu, IZM vecākā eksperti Modru Jansoni, VARAM valsts sekretāra vietnieci reģionālās attīstības jautājumos Ilonu Raugzi un Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu.

Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā.

Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.