Tagad gan valdība šo programmu nolēmusi pārtraukt, un nu gan vecākiem, gan pašvaldībām jādomā, kas tad bērnus tagad pieskatīs.
Lai atrisinātu bērnudārzu rindu problēmu, pirms trim gadiem uz noteiktu termiņu, kas beidzas šobrīd, tika ieviesta atbalsta programma ģimenēm, kuras, nerodot savām atvasēm vietu pašvaldības dārziņā, bija spiestas algot auklītes vai maksāt par privāto dārziņu. Tagad gan valdība šo programmu izlēmusi pārtraukt, jo budžetā šim mērķim līdzekļu nav un programma šo trīs gadu laikā neesot sevi attaisnojusi. Rindas bērnudārzos Latvijā nav pilnībā likvidētas, tās sarukušas vien nedaudz. Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka turpmāk bērnu dārzu rindu likvidēšana būs pašvaldību kompetencē.
Ādažu novadā lēmumu pārtraukt no nākamā gada janvāra privāto bērnudārzu un auklīšu dotēšanu sauc par nežēlīgu.
"Tas, ka netiks turpināta šī programma, ir ļoti skumji un pat nežēlīgi. Turklāt tas viss tiek izlemts jaunā mācību gada sākumā. Tās ģimenes, kas izmantoja šo iespēju, nebija rēķinājušās, ka gada vidū pēkšņi mainīsies spēles noteikumi. Tagad sanāk, ka Ādažu un citām Pierīgas pašvaldībām, kur šī problēma ir aktuāla, nākas steigšus rast tam visam risinājumu," portālam "Aprinķis.lv" sacīja Ādažu novada domes Izglītības darba un jaunatnes lietu speciāliste Ināra Briede.
Viņa paskaidroja, ka pērn valsts un Ādažu novada pašvaldības dotācija tika maksāta 380 novada bērniem, kuriem neatradās vieta pašvaldības dārziņā. Ņemot vērā to, ka tagad valsts atbalsta vairs nebūs, pašvaldības izdevumu ievērojami pieaugs. "Ādažu novada pašvaldība izglītības funkcijas nodrošināšanai atvēl 38% no budžeta. Tās ir lielas izmaksas, kas tagad vēl pieaugs. Piemēram, tagad tikai privāto auklīšu pakalpojumi vien Ādažu novadam izmaksās 250 tūkstošus eiro gadā," klāstīja I. Briede.
Vienlaikus pašvaldības pārstāve gan atzīmēja, ka šobrīd novada domē aktīvi strādā pie tā, lai neviens no 580 bērnu vecākiem, kas gaida rindā uz pašvaldības dārziņu, nebūtu spiests algot auklīti vai maksāt par privāto dārziņu.
"Mēģināsim izveidot papildus grupiņas pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēs. Šobrīd arī veicam finanšu aprēķinus, skatāmies kādas ir budžeta rezerves, lai izvērtētu, vai pašvaldība spēs dotēt privāto bērnudārzu un auklīšu pakalpojumus. Tomēr jāsaka, ka nav korekti no valsts puses uzvelt visu pašvaldībām, neparedzot tam papildus finansējumu, ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrības, vai un kā valsts atbalstīs jaunu bērnudārzu celšanu," sacīja I. Briede.
Savukārt Mārupes novada pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs uzskata - nav pareizi uzskatīt, ka atbildība par bērnu dārzu rindu likvidēšanu gulstas tikai uz pašvaldību pleciem. "Arī valsts ir atbildīga par to, lai katrs bērns saņemtu izglītību. Valstij ir jāpiedalās šīs problēmas risināšana," portālam sacīja M. Bojārs.
Šobrīd, pēc pašvaldības aprēķiniem, Mārupē rindā uz pašvaldības dārziņu gaida 1283 bērni. Un, lai šo problēmu atrisinātu, pašvaldība jau vairākus gadus intensīvi strādā pie tā, lai ikviens mazais novadnieks varētu apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi.
"Ir ļoti patīkami, ka Mārupes novads ir starp pirmrindniekiem dzimstības radītājos. Mēs ar to ļoti lepojamies un cenšamies, lai vecākiem nebūtu jāraizējas par bērnudārzu rindām. Pēdējo piecu gadu laikā pašvaldība ir uzbūvējusi trīs pirmskolas izglītības iestādes, un jaunā bērnudārza "Lienīte" otrā māja, kas varēs uzņemt 108 bērnus, tika atklāt nupat, septembra sākumā," klāstīja M. Bojārs.
Tomēr tas problēmu līdz galam neatrisina, tamdēļ pašvaldība ir apņēmības pilna nodrošināt finansiālu atbalstu tām Mārupes ģimenēm, kuru bērni apmeklē privātās pirmskolas izglītības iestādes, neskatoties uz to, ka valsts ar nākamo gadu savu līdzmaksājumu plāno atcelt. "No nākamā gada 1. janvāra ar 140 eiro līdzfinansējumu mēs turpināsim atbalstīt tos vecākus, kuru atvases mācās privātajos bērnu dārzos. Savukārt par to, vai pašvaldība dotēs aukļu pakalpojumus, lemsim," teica novada mērs.
M. Bojārs norādīja, ka jau pirms trim gadiem, kad valsts atbalsta programmas par privāto dārziņu vai aukļu izmantošanu nebija, Mārupes novada pašvaldība izmantoja privāto pirmskolas izglītības iestāžu palapojumus. "Rīkojām iepirkuma konkursu, lai izvēlētos šī pakalpojuma sniedzēju un daļa bērnu, kas gaida rindā uz pašvaldības dārziņu, tiktu pieskatīti. Tiklīdz valsts iesaistījās ar savu dotāciju, tā šo praksi pārtraucām. Tagad plānojam atsākt," klāstīja priekšsēdētājs.
Savukārt Ropažu novada pašvaldībā, kur pērn vietas pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē nebija vairāk kā 100 bērniem, portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja, ka šobrīd bērnudārzu rindas novadā nav.
"Iepriekšējos gadus aktīvi strādājām pie tā, lai ikvienam bērnam atrastos vieta pašvaldības bērnudārzā. Esam paplašinājuši grupas vairākos novada bērnudārzos. Šogad noslēdzās vērienīgā pirmskolas izglītības iestādes "Annele" rekonstrukcija. Varam teikt, ka šobrīd vietas bērnu dārzā pietiek visiem," sacīja Ropažu novada pašvaldības pārstāve Inga Koleča, piebilstot, ka dažas brīvas vietas dārziņā esot arī šobrīd.