Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Esam nonākuši finiša taisnē, kurai var būt ļoti dažādi iznākumi - gan pozitīvi, gan negatīvi," viņa teica.

Nozares ministre atzīmēja, ka šobrīd sarunas par nākamā gada budžetu ir tikai sākušās, tādēļ pašlaik nav skaidrs, cik naudas katrai nozarei tiks piešķirta, tomēr izglītība ir noteikta par vienu no prioritātēm, tādēļ mazāk līdzekļu 2016. gadā nebūs.

Seile atzina, ka neskaitāmo prasību dēļ nākamā gada budžetā esot ļoti grūti saprast situāciju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām uzstās, ka pedagogu atalgojuma jaunajam modelim 2016. gadā vajadzīgi papildus 10 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 30 miljoni eiro. "Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, lai modeli ieviestu," akcentēja politiķe.

"Pašreizējā situācija ir tāda - modelis būs tad, ja būs nauda. Es neredzu iespēju no savas puses tā strādāt," viņa pauda.

Pirms divām nedēļām Ministru kabineta komitejā tika prezentēts noteikumu projekts par jauno atalgojuma modeli, tomēr tas ir milzīgs kompromisa variants, ņemot vērā skolotāju un LIZDA prasības, atgādināja ministre. Savukārt nākamnedēļ jaunākie modeļa uzlabojumi tiks pārrunāti koalīcijas partiju sanāksmē un trīspusējās sadarbības padomē.

Runas sākumā Seile vēlēja arodbiedrības pārstāvjiem atsākt veiksmīgi darbu skolā 1. septembrī. Viņa atklāja, ka labprāt sevi sauktu par skolēnu ministri, jo, ministres skatījumā, pirmajā vietā jābūt skolēniem un pēc tam skolotājiem. "Tas ir labākais veids, kā var nodrošināt labu nākotni bērniem," sacīja ministre.

Seile pateicās LIZDA par konstruktīvo darbu un sadarbību ar IZM, kā arī arodbiedrības retorikas maiņu pēdējā gada laikā, vairāk pievēršoties izglītības kvalitātei. "Šī retorika ir ārkārtīgi svarīga," viņa pauda.

Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja, ka arodbiedrība no savām prasībām neatkāpsies, bet reizē pauž atbalstu jaunajam modelim. "Bet nevaram dot jāvārdu tālākai virzībai, ja netiek ņemti vērā mūsu iebildumi," viņa piebilda.

Pēc Vanagas domām, ja sākotnējais uzstādījums bija, ka tik daudz naudas, cik vajadzēs, valdība IZM iedos pēc tam, kad tā izstrādās jauno atalgojuma modeli, tad šobrīd, kad modelis ir izstrādāts, tam papildu līdzekļi netiek novirzīti. "Mēs redzam politisko vārdu spēli," sacīja arodbiedrības vadītāja.

Jau vēstīts, ka LIZDA konceptuāli devusi akceptu izstrādātajam modelim, taču joprojām no ministrijas puses gaida konkrētu rīcību saistībā ar arodbiedrības izstrādāto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku un neatliekamajiem pasākumiem pirms modeļa ieviešanas 2016. gadā.

Tāpat jau ziņots, ka valdība vēl nav izlēmusi par papildus finansējuma piešķiršanu pedagogu jaunajam samaksas modelim.

Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un mazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.

Seile iepriekš uzsvērusi, ka reformu var īstenot tikai ar papildu finansējumu.