Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Arvien pieaugošais iedzīvotāju daudzums palielina arī pieprasījumu pēc vietām izglītības iestādēs, un, tuvojoties septembrim, vairākos Pierīgas novados tiek meklēti risinājumi izglītības funkcijas nodrošināšanai, jo esošās izglītības iestāžu telpas kļuvušas par mazu, lai uzņemtu visus mācīties gribētājus.

Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn Latvijā jaundzimušo skaits pieauga par 1150 bērniem, kopumā piedzimstot 21 746 bērniem. Vieni no augstākajiem dzimstības rādītājiem vērojami Pierīgas novados. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, ar visaugstāko dzimstības rādītāju valstī pērn izcēlies Ķekavas novads, kur gada laikā dienā dzimis vidēji viens bērns - pērn dzimuši un novadā deklarēti 365 jaundzimušie.

No visiem aizvadītajā gadā dzimušajiem bērniem 160 pasaulē nākuši Ādažu novadā, 128 - Babītes novadā, 309 - Mārupes novadā, 262 - Salaspils novadā, 86 - Carnikavas novadā, 128 - Stopiņu novadā. Savukārt gandrīz pusē jeb 51 no 110 Latvijas novadiem jaundzimušo skaits nepārsniedza 50.

Paplašina esošās izglītības iestāžu telpas un būvē jaunas

Apzinoties problēmu, vairākos Pierīgas novados jau uzceltas jaunas izglītības iestāžu telpas, kā arī tiek plānoti un īstenoti piebūvju projekti. Jauna pirmsskolas izglītības iestādes (PII) piebūve šogad pieņemta ekspluatācijā Babītes novadā, kā arī tiek plānota Babītes vidusskolas telpu paplašināšana. Tikmēr Ķekavā 2013. gadā atklāta jauna sākumskola, kā arī tiek plānota divu skolu paplašināšana. Pērn Ulbrokas vidusskolai Stopiņu novadā tika pabeigta ceturtā stāva izbūve, atklājot četras jaunas klašu telpas, un šogad tiek izstrādāts projekts Ulbrokas vidusskolas ēdamzāles un virtuves rekonstrukcijai, paplašinot telpas, ko plānots īstenot 2016. gadā.

Jaunas PII būvniecība jau tiek plānota Mārupes novadā, tikmēr Ādažos spriež par iespējamiem situācijas risinājumiem - jaunas vidusskolas izbūvi vai esošās vidusskolas telpu paplašināšanu. Arī Carnikavas novadā izglītības iestāžu telpu paplašināšana ir aktuāls jautājums - pāris gadu laikā novadā plāno izbūvēt vidusskolu, attiecīgi arī esošajai pamatskolai piebūvējot papildu korpusu.

Mārupes novada pašvaldība parakstījusi līgumu par jaunas PII būvniecību Rožu ielā 35 ar atklātajā iepirkumu konkursā uzvarējušo SIA "RBSSKALS Būvvadība". Novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs skaidro, ka pašvaldība katru gadu var priecāties par arvien augošiem dzimstības rādītajiem. Vienlaikus gan tas nozīmējot, ka pašvaldībai pastāvīgi ir jādomā, kā veikt uzticētos pienākumus pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanā.

Jaunajā bērnudārzā paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību 280 novada bērniem vecumā no trim gadiem, tāpēc šīs jaunbūves celtniecība pašvaldībai jāvērtē kā nozīmīgs projekts. Paredzētās būvdarbu kopējās izmaksas ir 3,491 miljons eiro, bērnudārzus ekspluatācijā plānots nodot 2016. gada vasarā.

Risinot pirmsskolas izglītības pieejamības jautājumu, Mārupē rudenī jauns bērnudārzs tiks atvērts arī pašvaldības renovētajā ēkā Pērses ielā 16A. Šajā PII paredzēts nodrošināt vietas līdz 90 bērniem vecumā no viena ar pusi līdz trim gadiem. Patlaban pašvaldības bērnudārzos ir nodrošinātas vietas 784 bērniem vecumā no trim gadiem. Rindā uz pašvaldības PII gaida 1112 bērni vecumā no pusotra gada, no kuriem 727 apmeklē privātos dārziņus, bet 136 bērnu vecāki izmanto pašvaldības līdzfinansēto aukļu pakalpojumu.

Ķekavas novads var lepoties ar vienu no labākajiem dzimstības rādītājiem Latvijas novadu starpā, taču ir arī medaļas otra puse - ņemot vērā arī turpmāk prognozēto bērnu skaita pieaugumu, tuvākajā laikā var pietrūkt vietu ne tikai PII, bet arī novada skolās, aģentūrai LETA pastāstīja Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Bērziņa.

Novada pašvaldība jau laicīgi plāno, kā risināt situāciju. Šī gada budžetā paredzēti līdzekļi divu skolu paplašināšanas tehnisko projektu izstrādei. Ir veikta sākotnējā tehniskā ekspertīze Pļavniekkalna sākumskolā un bijušajā Ķekavas sākumskolas ēkā Skolas ielā 2, kuru iecerēts pārbūvēt par mākslas skolu.

Pļavniekkalna sākumskolā veiktajā ekspertīzē konstatēts, ka 1910. gadā celtā ēka ir viduvējā stāvoklī, lai arī laika gaitā hidroizolācijas neesamība atstājusi sekas uz ēkas pamatiem, līdz ar to arī ēkas mūris ir mitrs. Vadoties pēc veiktās ekspertīzes, tālāk tikšot lemts, kā visefektīvāk izmantot esošo ēku un zemi, lai paplašinātu telpas, piebūvējot esošajai ēkai papildu korpusu un tādējādi nodrošinot iespēju mācīties vairāk skolēniem. Šis risinājums ļaus atteikties no moduļu nomas, kas 2014.gadā pašvaldībai izmaksāja gandrīz 55 000 eiro.

Tikmēr Ādažu vidusskolā mācības septembrī plāno sākt 1252 audzēkņi. Vidusskolas audzēkņu skaits 2014./2015. mācību gadā, salīdzinot ar 2008./2009. mācību gadu, palielinājies par 21,2%, norāda Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne. Viņa skaidro, ka 2018. gadā esošā vidusskola, visticamāk, vairs nevarēs uzņemt jaunus skolēnus, tādēļ pašvaldībā darba grupa strādā pie vairāku scenāriju izvērtēšanas - būvēt vai nu jaunu skolu, vai arī piebūves esošajai skolai.

Arī Carnikavas novadā norāda, ka par vidusskolas izbūvi tiek domāts jau sen un pašlaik tiekot aktīvi strādāts, lai jau pēc pāris gadiem Carnikavā būtu vidusskola, attiecīgi arī esošajai pamatskolai piebūvēts papildu korpuss.

Savukārt Stopiņu novadā skolās telpu trūkums pagaidām neesot krasi izjūtams, norāda Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne. Tomēr 2014. gadā Ulbrokas vidusskolai tika pabeigta ceturtā stāva izbūve, atklājot četras jaunas klašu telpas, šogad tiek izstrādāts projekts Ulbrokas vidusskolas ēdamzāles un virtuves rekonstrukcijai ar mērķi paplašināt telpas, ko plānots realizēt 2016. gadā. Tāpat Stopiņu pamatskolā 2014. gadā izbūvēta jauna centrālā ieeja, garderobe un datorklase, šogad plānota ēdamzāles un virtuves piebūves izbūve.

Mācās citos novados

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence atzīst, ka Babītes vidusskolas telpas ir pilnībā noslogotas, uzsverot, ka novada iedzīvotāju skaits ar katru mēnesi pieaug - 1. jūlijā tie bija 10 203 cilvēki, kopš gada sākuma piedzimuši 63 bērni. Pašreiz ir izsludināts iepirkums par vidusskolas piebūves projektēšanu, kurā aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā paredzēts izvietot visas sākumskolas klases.

Arī Babītes pašvaldības PII trūkst telpu, lai varētu nodrošināt visus pirmsskolas vecuma bērnus. Šī gada jūnijā ekspluatācijā tika pieņemta pašvaldības PII "Saimīte" piebūve, līdz ar to papildu vietas no 1.septembra būs 40 novada bērniem. Kopumā Babītes novadā ir trīs privātās PII, ko apmeklē 172 novada bērni. Babītes novada pašvaldības un valsts dotācijas pilnībā nosedz mācību maksu šajās iestādes. Savukārt 129 novada bērni apmeklē privātās PII Rīgā, Jūrmalā un citos novados, arī saņemot Babītes novada pašvaldības un valsts budžeta līdzfinansējumu.

Tikmēr privātās sākumskolas - gan Babītes, gan citu novadu - apmeklē 27 novada skolēni, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu atbilstoši viena skolēna vidējām izmaksām Babītes vidusskolā. Citu pašvaldību PII un vispārējās izglītības iestādēs mācās 548 Babītes novadā dzīvojoši bērni, tostarp 500 - vispārējās izglītības iestādēs, bet 48 - PII. Babītes novada pašvaldībai ir sadarbība ar 21 pašvaldību.

Aktu zāles, bibliotēkas un pagrabi - par mācību klasēm

Ķekavas novada pašvaldība aplēsusi, ka arī Ķekavas Mākslas skolā telpu trūkuma dēļ nākamajā mācību gadā būs ierobežotas iespējas uzņemt jaunus audzēkņus. Lai daļēji risinātu telpu jautājumu un nodrošinātu valsts apmaksāto licencēto programmu realizēšanu patlaban uzņemto audzēkņu skaitam, plānots likvidēt skolas izstāžu zāli, pārveidojot to par mācību klasi. Vecāko kursu audzēkņiem mācību laiki tiks nodrošināti vakara stundās līdz plkst.20, savukārt jaunāko kursu audzēkņiem atvēlētas divas telpas jaunajā sākumskolā. Nepieciešamības gadījumā dažas stundas būs iespējams noturēt kultūras nama pagrabtelpās.

Lai risinātu šo problēmu, Ķekavas novada pašvaldība veica vecās sākumskolas ēkas Skolas ielā 2 tehnisko ekspertīzi ar mērķi saprast, kāds ir ēkas stāvoklis un kādas ir iespējas veikt ēkas pārbūvi par mākslas skolu. Ekspertīzē konstatēts, ka pirms 120 gadiem celtajā ēkā būs jāveic nozīmīgi kapitālieguldījumi. Lielu postu ēkas pamatiem un pagrabam nodarījuši gruntsūdeņi, kas ir raksturīgi tik vecām ēkām, jo pagājušā gadsimta sākumā vēl nebija attīstīta prakse veikt pamatu un pagrabu hidroizolāciju. Pastāvīgais mitrums ir veicinājis pelējuma attīstību. Arī nesošās konstrukcijas ir nolietojušās un zaudējušas daļu nestspējas. Tās būs jāmaina tāpat kā jumta konstrukcijas. Patlaban jau sākta ēkas pārbūves projektēšana, kas ļaus apjaust, cik liels būs vecās sākumskolas pārbūvei par mākslas skolu nepieciešamais finansējums, norāda pašvaldības pārstāve Bērziņa.

Arī Baložu vidusskolas vadība kopā ar pašvaldības Izglītības daļu plāno, kā arī turpmāk nodrošināt pieprasījumu pēc izglītības pilsētā. Jau drīzumā iecerēts izpētīt, kā droši pārbūvēt ceturtajā stāvā esošo aktu zāli par trim mācību klasēm, jo prognozētais bērnu skaita pieaugums jau tuvāko divu gadu laikā radīšot nepieciešamību pēc papildu vietām.

Lai uzņemtu visus skolēnus, citai funkcijai domātas telpas ir jāupurē arī Ādažos. Lai atbrīvotu telpas, kuru Ādažu vidusskolā skolēniem patiešām sāk trūkt, šajā pavasarī novada bibliotēka, kas līdz šim atradās Ādažu vidusskolā, tika pārcelta uz atsevišķām telpām centrā, tādējādi atbrīvojot vietu trīs jaunām klasēm skolā. Oficiāls lēmums vēl nav pieņemts, bet, visticamāk, tiks ieviesta arī otrā maiņa, situāciju raksturoja Griezne.

Saistībā ar lielāku dzimstību šajā gadā arī Salaspilī ir jāuzņem bērni piecās pirmajās klasēs, tomēr 1.vidusskolā telpu pietiek vien četrām klasēm. Tādēļ Salaspils 1.vidusskolas divu pirmo klašu skolēniem jaunajā mācību gadā būs jāmācās mācībām pielāgotās telpās - kultūras namā "Rīgava". Šāds pavērsiens noticis saistībā ar kavēšanos būvprojekta sagatavošanā un skolas ceturtā korpusa pārbūvē. Kultūras nams atrodoties patālu no 1.vidusskolas.

Pagaidu risinājums paredz, ka mazie sākumskolēni "Rīgavas" telpās mācīsies vienu gadu. Gan Salaspils 1.vidusskolas direktore Vera Kalniņa, gan Salaspils novada izpilddirektors Andrejs Jaunkalns uzsver, ka šai Pierīgas pilsētai papildu telpas ir ļoti svarīgas.

Visas iespējas izsmeltas

Ķekavas pašvaldība ar bažām raugās uz pieejamo vietu skaitu izglītības iestādēs nākotnē. Izvērtējot vietu skaitu pašvaldības bērnudārzos un deleģētajās grupās turpmākajos piecos gados, ņemot vērā bērnu skaita pieaugumu, Ķekavas novada Izglītības daļas speciālisti prognozē, ka pašvaldība, iespējams, vairs nespēs nodrošināt bērnus ar vietu pašvaldības bērnudārzos no 3 līdz 3,5 gadu vecumam, kā tas bija līdz šim. Pagaidām līdz ar jaunās Ķekavas sākumskolas uzcelšanu pašvaldība vēl var nodrošināt pamata un vidējās izglītības pieprasījumu Ķekavas novadā.

Tomēr, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības pakalpojumiem, tiek prognozēts, ka, jau sākot ar 2016./2017. mācību gadu, būs izsmeltas iespējas uzņemt skolēnus Pļavniekkalna sākumskolā un Baložu vidusskolā, bet ar 2019./2020. mācību gadu - arī Ķekavas vidusskolā, norāda pašvaldības pārstāve Bērziņa.

Lai nodrošinātu novadā deklarēto bērnu pirmsskolas izglītību no pusotra gada vecuma, kā to nosaka likumdošana, uz 2015./2016. mācību gada sākumu būtu nepieciešamas 570 papildu vietas. Pašreizējā situācija novadā esot tāda, ka 2014. gadā dzimušos bērnus nodrošinās ar vietu pašvaldības bērnudārzā tikai no četru gadu vecuma, bet šogad dzimušos - no piecu gadu vecuma.

Lai risinātu bērnudārzu rindu problēmu, pašvaldība līdzfinansē privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumus vecākiem, kuru atvases gaida rindā uz pašvaldības dārziņu. Kopējais bērnu skaits rindā uz pirmsskolas izglītības pakalpojumu ir 1543. Reāli pretendējošo bērnu skaits uz pašvaldības vietām bērnudārzos (no pusotra gada vecuma) ir 1058 bērni, no tiem tikai 344 ar šā gada 1.septembri jau tiks nodrošināti ar vietām pašvaldības bērnudārzā.

Patlaban pašvaldības kompensācija piešķirta 312 bērnu vecākiem, kas apmeklē privāto bērnudārzu, un 321 bērna ģimenei, kas izmanto aukles pakalpojumus. Kompensācija, ko vecāki saņem par privātā bērnudārza vai aukles pakalpojumu izmantošanu, ir 228 eiro par vienu bērnu. Līdz šim daļa kompensācijas summas tika segta no valsts budžeta līdzekļiem, taču šobrīd pašvaldība ir neziņā, vai arī turpmāk var rēķināties ar valsts finansējumu, jo esošā finansējuma sistēma ir spēkā līdz šī gada beigām.

Kopumā šogad Ķekavas pašvaldības budžetā kompensācijām paredzēti 1,2 miljoni eiro, kas aprēķināti, vadoties pēc patlaban spēkā esošā modeļa, kur valsts sedz 62% no aukles pakalpojumiem un 71% no privātā bērnudārza pakalpojumiem, taču, ja pašvaldība vairs nesaņems valsts atbalstu, jārēķinās, ka šogad kompensācijās izmaksājamā summa var pieaugt par 400 000-700 000 eiro.