Kopš pagājušā rudens ģimnāzijas direktore ir izcilā kamaniņu braucēja Ingrīda Amantova. Jautāta, vai nesenās grūtības, kas vajāja skolu, jau ir aiz muguras, viņa saka: "Viss ir kārtībā! Jāstrādā un jāiet uz priekšu, velkot citus sev līdzi."
Skolas absolventi ir visur
Stāstu par Murjāņu sporta ģimnāziju direktore Ingrīda Amantova sāk ar priecīgu notikumu, proti, šajās dienās ar Eiropas čempionāta zelta medaļu mājās atgriezies Murjāņu absolvents Jānis Šmēdiņš. Viņa piemin arī šķēpmetēju Gati Čakšu, kurš pārliecinoši startē starptautiskajās sacensībās, un citus sportistus, kuru vārdi komentārus neprasa.
"Uzskatu, ka labākais treneris, kurš pašlaik sagatavo vieglatlētus šķēpmetējus, strādā tieši pie mums, un tas ir Andrejs Vaivads. Izcili ir arī diska metēji un lodes grūdēji. Gandrīz visi nacionālās izlases kamaniņu braucēji, kuri startē ziemas olimpiskajās spēlēs, ir mācījušies šeit, Murjāņos. Mūsējais ir arī uzņēmējs, pašreizējais Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga," teic direktore, piebilstot, ka Murjāņos mācījies arī uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš allaž atgādina, ka skola viņu izaudzinājusi par kārtīgu cilvēku.
"Mūsu skolas absolventu vidū ir ne tikai olimpieši, bet arī daudz citu plašākai sabiedrībai zināmu cilvēku, kas neaizmirst savu skolu, piemēram, dzejniece Māra Zālīte, kurai pieder lieliskais teiciens "Mūs vieno Murjāņi!"."
Izrādās, no visiem Murjāņu sporta ģimnāzijas absolventiem 94 procenti vēlāk ir ieguvuši augstāko izglītību, jo sportā norūdījuši raksturu, ir mērķtiecīgi un zina, ko dzīvē grib sasniegt. "Tas ir arī mūsu pedagogu nopelns, lai gan es uzskatu, ka samaksa 420 eiro mēnesī par viņu darbu nav atbilstoša. Trenerim, lai viņš būtu motivēts strādāt, jāsaņem 1000 eiro, un spekulēt ar fanātismu vien nevar."
Iesāktais ceļš ir pareizs
Runājot par neseno krīzi, kurā bija apdraudēta Murjāņu sporta ģimnāzijas pastāvēšana, I. Amantova uzskata, ka tomēr jāmet akmentiņš arī valsts dārziņā. "Valsts taču ir tā, kas finansē sporta ģimnāziju, tikai bija brīdis, kad valstij pietrūka naudas skolas attīstībai. Ir bijuši dažādi pilotprojekti, kuros uzsvars tika likts uz olimpiskajiem centriem novados. Visu cieņu tiem, kam kaut kas labi izdodas, piemēram, Valmieras BMX braucējiem, taču savu vietu un tradīcijas Murjāņu sporta ģimnāzija ar 50 gadu tradīcijām Latvijas sportā tik un tā saglabā.
Varu vien piebilst, ka visi to saprot, un pašlaik, kad eju risināt skolas problēmas uz valsts iestādēm vai sporta federācijām, neviens man durvis vēl nav parādījis."
Bija griba strādāt, un nauda atradās
Uzvarēju konkursā, kurš notika trīs kārtās, un pagājušā gada 15. septembrī stājos amatā. Uzaicināju palīgā juristi Svetlanu Krūmiņu, kura savulaik bija spēlējusi basketbolu "TTT" komandā, un kopā ar skolotājām Astrīdu Pastari, Mariju Iecelnieci, Valentīnu Smoču un citiem, tostarp treneriem, vienotā komandā, kas vēlējās, lai skola turpinātu darbu, sākām darboties. Un tā ļoti darbīgā atmosfērā esam aizvadījuši šo mācību gadu," uzsver I. Amantova.
"Tad valsts atrada 350 tūkstošus eiro, lai varētu nodrošināt skolas darbības turpināšanos, savedot kārtībā ugunsdrošības sistēmas. Vēlāk tika piešķirti divi miljoni eiro skolas renovācijai, un mēs no vienas malas ķērāmies pie darba: izremontējām dušas, koridorus, sakārtojām internātu. Ar Volejbola federācijas atbalstu sporta zāle tika pie jauna grīdas seguma. Tagad mums ir jauns sporta inventārs, mašīnas un daudz kas cits, kas mums bija nepieciešams. Patiesībā jau var sacīt, ka atguvām otro elpu un ar to pašu sparu visi kopā aizgājām tālāk. Tas bija kā latviešu tautasdziesmā: "Acis darba izbijās, rokas darba nebijās..."
Pavasarī skolas teritoriju sadalījām sektoros, un tad visi kopā uzkopām telpas, stadionu, skolas apkārtni. Uz Lielo talku atbrauca Latvijas Olimpiešu kluba biedri ar prezidentu Raimondu Bergmani priekšgalā, Izglītības un zinātnes ministrijas cilvēki kopā ar ministri Mārīti Seili.
Šobrīd vide Murjāņos sāk sakārtoties, un to redz ne tikai lielie sporta funkcionāri, bet arī jaunie sportisti, viņu vecāki un pašvaldību vadītāji visā Latvijā, no kurām bērni brauc uz Murjāņiem."
Darbs turpinās
"Grūtāk būs vēl dažus gadus, kamēr sporta ģimnāzijas fiziskā vide tiks sakārtota atbilstoši mūsdienu prasībām, kas bez valsts atbalsta nav izdarāms," saka I. Amantova, atgādinot, ka aizvadītais gads bijis ļoti darbīgs. "Taču rezultātā mums ir renovēta volejbola zāle. Handbolistiem šogad gan vēl būs jābrauc uz Sējas sporta zāli. Un visu cieņu Sējas novada vadībai un domes priekšsēdētājam Guntim Liepiņam, kuri mūs tā atbalsta. Tiek atjaunota arī piepūšamā sporta halle, būvēta jauna smagatlētikas un trenažieru zāle un 60 metru skrejceliņš."
Direktore uzsver, ka ģimnāzijai ir labas attiecības ar sporta federācijām, kas pārstāv volejbolu, riteņbraukšanu, kamaniņu braukšanu, airēšanu, handbolu un vieglatlētiku. Uzņemot jaunus audzēkņus un veidojot mācību programmas, tiek ņemts vērā federāciju viedoklis.
"Šogad 1. septembrī Murjāņu sporta ģimnāzijā mācības uzsāks 137 audzēkņi. Ja būtu attiecīgs finansējums, Murjāņos varētu uzņemt pat 170 bērnu, bet budžets, kas pašlaik ir 1,7 miljoni eiro, to neļauj. Piemēram, katrs brauciens kamaniņās pa trasi vien maksā septiņus eiro, bet vēl jau jāpierēķina, cik maksā benzīns, lai visus var izvadāt uz sacensībām un treniņiem. Taču, ja mēs visi to gribēsim, rezerves, no kurām audzināt nākamos olimpiešus, būs," optimistiski teic Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore.
Murjāņu sporta ģimnāzijas komanda: direktores vietniece audzināšanas jomā Astrīda Pastare (no kreisās), ģimnāzijas juriste Svetlana Krūmiņa, direktore Ingrīda Amantova un direktores vietniece mācību jomā Mārīte Iecelniece.
