Pretēji Ziemeļvalstu pieredzei, kur peldēšanas stundas ir viens no izglītības sistēmas obligātajiem priekšmetiem pamatskolās, Latvijā peldēšanas apmācība skolās nav obligāta. Piemēram, tādās valstīs kā Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Somijā katrs bērns, beidzot piekto klasi, māk gan peldēt, gan zina, kā jārīkojas ārkārtas situācijā ūdenstilpju tuvumā. Diemžēl pie mums šādas prakses nav.
Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) par obligātu peldēšanas nodarbību ieviešanu visās izglītības iestādēs, kur vien tas iespējams, cīnās jau daudzus gadus, taču līdz šim visi pūliņi ir bijuši nesekmīgi. Iemesls tam, kādēļ sākumskolas vecuma skolēniem nodarbības baseinā nenotiek, ir tas pats vecais – trūkst naudas, lai to finansētu.
Lai pievērstu Saeimas deputātu uzmanību šai aktuālajai problēmai, nupat LPF sabiedriskās iniciatīvas portālā "ManaBalss.lv" ir sākusi parakstu vākšanu. LPF uzskata, ka visiem 2. klašu skolēniem, ja vien izglītības iestāžu tuvumā ir baseins, jau no 2016. gada 1. septembra ir jānodrošina peldēšanas nodarbības, kā arī jāapgūst instruktāža, kā droši uzvesties uz ūdens. Savukārt vēlāk, četru gadu laikā, šādām nodarbībām ir jābūt arī 1.–4. klašu bērniem.
Federācija vēlas, lai šīs nodarbības līdzfinansētu valsts, un gada griezumā no budžeta tiek prasīti 45,44 eiro par katru bērnu, kurš apgūs peldētprasmi un drošību uz ūdens. Pārējos izdevumus segtu pašvaldības, kuras jau šobrīd nodrošina bērnu apmācību par saviem budžeta līdzekļiem.
Glābējs un peldēšanas treneris Jānis Skrima, kurš trenē Ādažu novada bērnus, atzīst – obligātās peldēšanas stundas Latvijas skolās būtu pat ļoti atbalstāmas.
"Strādāju arī par glābēju, tāpēc diendienā redzu baiso statistiku. Latvijā ik gadu noslīkst daudz vairāk cilvēku, nekā iet bojā autoavārijās. Peldēšanas nodarbības skolās ir ļoti vajadzīgas, lai preventīvi samazinātu noslīkušo bērnu un jauniešu skaitu. Turklāt vēl būtiskāk par peldētprasmi ir svarīgi, lai katrs bērns zinātu, kā uzvesties ūdenstilpju tuvumā. Diemžēl kā glābējs redzu, ka šo zināšanu jaunajai paaudzei trūkst," portālam "Apriņķis.lv" sacīja J. Skrima, piebilstot, ka viņš saviem sporta skolas audzēkņiem lekciju par dažādiem glābēju paņēmieniem vada divreiz gadā.
J. Skrima zināja stāstīt, ka kaut kas šinī jomā tiek darīts arī Ādažu novada skolās. Piemēram, novada izglītības iestāžu fizkultūras skolotāji vada peldēšanas nodarbības vai vismaz izstāsta bērniem par drošību uz ūdens. Turklāt viņš sevišķi uzteic Ādažu Brīvās Valdorfa skolas fizkultūras skolotāju Arti Murānu, kurš regulāri skolēniem vadot peldēšanas nodarbības Ādažu peldbaseinā un apmāca viņus tik labi, ka bērni pēc tam piedalās pat sacensībās.
"Tomēr gribu teikt, ka bērnam iemācīt peldēt nav tas pats, kas viņam iemācīt skriet. Vēl jo vairāk pašlaik, kad bērnu fiziskā sagatavotība nav tik laba, kāda tā bija kādreiz. To saprot arī vecāki, tāpēc interese par peldēšanas nodarbībām ir ārkārtīgi liela. Piemēram, sporta skolā trenēties peldēšanā vēlas ļoti daudzi, taču visus uzņemt nemaz nevar. Pašvaldības budžets vienkārši nespēj finansēt šos treniņus visiem, kas to vēlas. Tāpēc peldēšanai varētu daudz vairāk pievērsties arī skolas. Turklāt fizkultūras skolotājiem, kas visi ir beiguši Sporta pedagoģijas akadēmiju, ir tam vajadzīgās prasmes un zināšanas," skaidroja treneris.
Arī peldēšanas instruktors Andris Kaņepējs no Mālpils sporta kompleksa peldbaseina piekrīt, ka interese par peldēšanu bērniem ir liela.
"Vecāki ļoti grib, lai viņu bērns mācētu labi peldēt. Šobrīd Mālpilī trenēties peldēšanā bērni var tikai fakultatīvi, apmeklējot nodarbības un maksājot trenerim attiecīgu maksu par nodarbību. Ļoti vajag, lai valsts kaut daļēji šo visu finansētu, jo pašvaldības budžeta līdzekļi ir ļoti ierobežoti. Pašvaldība nevar uz saviem pleciem šo jomu uzņemties, uzturot Sporta kompleksu un vēl algojot treneri," klāstīja A. Keņepējs.
Arī viņš uzskata, ka, ieviešot skolās valsts līdzfinansētas peldēšanas nodarbības, iegūtu visi – bērni, vecāki, pašvaldības un sabiedrība kopumā. Pēc instruktora stāstītā, peldēšanas nodarbības skolās būtu lielisks veids, kā uzlabot bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību un veselību. Turklāt, kas ir pats galvenais, augtu paaudze, kam būtu izpratne par drošu atpūtu pie ūdens, un jaunieši zinātu, kā rīkoties ekstremālās situācijās.