24.06.2015 08:13

Ko Pierīgas skolēni raksta savos pārspriedumos un esejās literatūrā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ko Pierīgas skolēni raksta savos pārspriedumos un esejās literatūrā a

Skolēnu brīvlaiks jau pāris nedēļas rit pilnā sparā. Arī pamatskolas un vidusskolas absolventiem lielais eksāmenu laiks aiz muguras un tagad, vasarā, nemaz nav lustes domāt par mācībām.

Tomēr, lai atskatītos uz to, kas līdz šim apgūts, portāls "Aprinķis.lv" piedāvā ielūkoties Pierīgas pamatskolas un vidusskolas beidzēju esejās un domrakstos.

• Sprīdītis bija nepacietīgs. Tā ir slikta īpašība, un tā viņš dzīvē var kļūt par pēdējo cilvēku.

• Sprīdītis gribēja uzcelt pili. Neizturēja un aizgāja pasaulē.

• Antiņš lugas sākumā ir nabaga zēns, kura tēvs sēž uz miršanas gultas.

• Antiņš jūtas kā septītajās debesīs, kad Saulcerīte atver acis.

• Lāčplēsi ir radījuši dievi, lai pasargātu latvju tautu no citiem nelabvēlīgiem tipiņiem.

• Lāčplēsis nebija no tiem, kas kasījās, viņš gribēja dzīvot saticīgi.

• Lāčplēsis ir cēlies 1888. gadā.

• Lāčplēsis uzceļ pili un par to dabū Laimdotas roku, ko viņš jau sen bija kārojis.

• Lāčplēsis bija skaists, liels, ar lielām ausīm.

• Es domāju, ka Lāčplēsis bija blondīnis ar brūnu micīti galvā, bet gar sāniem lāča ausis.

• Lāčplēša ausis ir mantojusi viņa māte.

• Lāčplēsis bija ģērbies ādas kažoka drēbēs.

• Lāčplēsis bija maigs, bet cīņā rokas pārvērtās nāves mašīnā.

• Zvejnieki izdomāja interesantas un pat savādas lietas, lai atvieglotu zvejošanu. Paši zivis zvejoja, paši viņas ēda.

• Manuprāt, Latvijā ir daudz lietu, ar ko lepoties. Tipiski ir latviešu dziesmu un deju svētki, kuros kopojas milzum daudz Latvijas iedzīvotāju.

• Arī latviešu mūziķi tomēr nesnauž uz vecām tautasdziesmām.

• Romāna galvenā varone Laura bija precējusies ar diviem bērniem, bet viņas dzīve nebija pilnīga un laimīga.

• Šajā darbā maz izmantoti leksikas vārdi, varētu teikt, leksikas nemaz nav.

• Galvenai varonei nākas pārdoties ar miesu, lai dabūtu naudu.

• Sakarā ar to, ka darbs (A. Upīts "Zelts" 1014.g.) ir sarakstīts pirmās Latvijas neatkarības laikā, teksts ir gramatiski pareizs un literāri pareizāks nekā tas, ko lasām tagad avīzēs.

• Dzejolis ir pasniegts kā uz sudraba paplātes ar zelta maliņu, un tas iedod savu asumu.

• Ar valodas palīdzību mēs spējam piekļūt cilvēka pašai dziļākai vietai un spējam saprast, kas viņam ir.

• Mēs vēl esam jauni un tikai ar vienu kāju esam iekāpuši kultūras un valodas dzīvē.

• Grāmatu veikalos iegriežas arvien mazāk cilvēku, un, ja iegriežas, tad tikai dīvaiņi, bet tie arī aiziet ar tukšām rokām.

• Cilvēks, kurš labāk pārvalda valodu un kurš prot uzstāties auditorijas priekšā, var kļūt par oratoru vai apvārdotāju. Šis fakts ir atkarīgs arī no valsts ekonomiskā stāvokļa. Tāpēc tautas kultūra ir atkarīga arī no finansiālā viedokļa.

• Vienmēr būs tādi cilvēki, kas domās un domās radoši, domājot par to, kā saglabāt mūsu valodu.