Atbildīgās ministrijas skaidro, ka pirms piešķirt valsts līdzfinansējumu privāto bērnudārzu audzēkņiem, tiks vērtēts, vai valsts atbalsts bijis efektīvs un tik tiešām mazinājis bērnudārzu rindas. Turklāt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šonedēļ LTV "Panorāmai" atzina, ka no Latvijas 119 pašvaldībām tikai 14 veidojās bērnu rinda uz bērnudārziem, un tās nebūt neesot nabadzīgākās pašvaldības.
A. Ašeradens norādīja, ka šīm 14 pašvaldībām neesot finansiālu problēmu pašām uzņemties minēto pienākumu, līdz ar tas būtu jāparedz normatīvajos aktos. Viņš gan minēja, ka lielāku skaidrību jautājumā par valsts atbalsta turpināšanu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojumiem tiem bērniem, kuri, gaidot rindā uz pašvaldības bērnudārzu, izglītības pakalpojumu saņem pie privātā pakalpojumu sniedzēja, var gaidīt rudenī. Vaicāts, vai pašvaldībām pietiks laika sagatavoties un cietēju lomā nenonāks vecāki, FM pārstāvis uzsvēra, ka laiks sagatavoties problēmas risināšanai būs pietiekams.
FM parlamentārais sekretārs uzskata, ka arī normatīvajos aktos būtu jāparedz pienākums pašvaldībām nodrošināt līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, ja tās nespēj piedāvāt vietu savos bērnudārzos. Jāsaka gan, ka A. Ašeradena apzīmējums "bagātās pašvaldības" nav korekts, jo tās visbiežāk ir tās pašvaldības, kur arī bērnu dzimstība ir lielāka, līdz ar to summas, ko veltīt privātajiem bērnudārziem, ir ievērojamas. Tajā pašā laikā ir daudzas pašvaldības tālāk no Rīgas, kur bērnudārzi ir pustukši.
2013. gadā bērnudārzu sistēmas sakārtošanā iesaistījās valsts. Toreiz ieviestais atbalsts paredz, ka katram bērnam, kurš netiek pašvaldības bērnudārzā un tāpēc dodas uz privāto, valsts sedz līdz 142 eiro no mēneša maksas. Kopā ar pašvaldības dotāciju atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 228 eiro mēnesī Rīgas plānošanas reģiona bērniem un 185 eiro pārējā Latvijā. Ja privātā bērnudārza maksa ir lielāka, starpība jāsedz vecākiem.
Valsts iesaistījās tikai uz laiku ar domu, ka trīs gados pašvaldības atrisinās rindu problēmu. Šajā laikā ir pagūts radīt 3800 jaunu vietu, taču ar tām ir par maz un rindā joprojām gaida tūkstošiem bērnu.
Līdzfinansējums bērnu laišanai privātajā dārziņā īpaši svarīgs ir arī Pierīgas pašvaldībās, kur rindas uz bērnudārziem ir vislielākās.
Toties FM neredz problēmas Pierīgas pašvaldību budžetos pašām rast risinājumu garajām bērnudārzu rindām un uzskata, ka uzņemtie pienākumi turpmāk jāpilda pašvaldībām, nevis valdībai. "Pilnīgi normāli būtu, ja pašvaldības turpmāk uzņemtos šīs saistības pilnā apmērā, un tas būtu viņu tīrs pienākums. Domāju, ka pašvaldības nevarēs izvairīties no šī pienākuma," sacīja A. Ašerādens.
Šobrīd arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzstāj, ka valsts finansējumu nākamgad vēl nedrīkst apturēt. "Mums būtu jāskatās pēc būtības, ko tas īsti nozīmē, ja mēs pārtraucam atbalstu. Šobrīd to saņem vairāk nekā 8000 bērnu. Tie ir bērni, kas nesaņem pakalpojumu pašvaldības izglītības iestādēs tāpēc, ka tur vienkārši nav vietu," norāda VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Izstrādāts piedāvājums atbalsta turpināšanai, kas nākamgad prasītu 11,7 miljonus eiro. Martā šī ideja koalīcijas padomē neguva atbalstu, bet to vēlreiz vērtēs vasaras beigās. Ja valsts savu finansējumu atņems, bērnudārzu rindas atkal augs, jo pašvaldības trūkstošos līdzekļus pilnībā nekompensēs, bet daudzi vecāki piemaksāt no savas kabatas vienkārši nebūs spējīgi.
Šonedēļ sanāksmē VARAM Rīgai un Pierīgas pašvaldībām tika piedāvāts izstrādāt jaunu metodiku līdzfinansējuma aprēķinam. Tika izveidota darba grupa. Tomēr pašvaldību pārstāvji jau tagad uzskata, ka būtu jāveic aprēķins pēc esošās metodes, ko nosaka MK noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Sanāksmē izskanēja arī priekšlikums valsts finansējumu (iepriekšējā gadā gandrīz deviņi miljoni) novirzīt jaunu pašvaldības bērnudārzu celtniecībai.
Portāls "Apriņķis.lv" noskaidroja, kā "bērnudārzu rindu" jautājumu risina dažas Pierīgas pašvaldības.
Mārupē cels jaunu bērnudārzu
Mārupes novadā bērnu rindas jautājums tiek risināts pastāvīgi. Šogad renovētā 700 kvadrātmetru savrupmājā plānots atvērt jaunu pašvaldības bērnudārzu, PII "Lienīte" filiāli, ar 100 vietām bērniem no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Nākamajā gadā, līdz 1. septembrim, paredzēts uzbūvēt jaunu bērnudārzu ar 280 vietām, portālu informēja pašvaldībā.
Privāto bērnudārzu līdzfinansēšanā Mārupes pašvaldība ir piedalījusies jau līdz šim, maksājot par katru bērnu 188 eiro. Tā ir summa, kas aprēķināta kā vidējās izmaksas par vienu bērnu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs iepriekšējā finanšu gadā. Kopš 2014. gada pašvaldības līdzfinansējums 86 eiro apmērā tiek piešķirts arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem (auklēm).
Mārupes novada domes Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Līga Kadiģe norāda, ka neatkarīgi no valsts atbalsta Mārupes pašvaldība, īstenojot savu pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju, arī turpmāk piešķirs līdzfinansējumu gan privātajiem bērnudārziem, gan bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem (auklēm). "Katru gadu šim mērķim no pašvaldības budžeta tiek novirzīti 1,5 līdz divi miljoni eiro. Ar summu divu miljonu eiro robežās esam rēķinājušies arī uz priekšdienām," pauda L. Kadiģe.
Ķekavā cenšas, lai visiem bērniem būtu vietas bērnudārzā
Lai risinātu bērnu rindu jautājumu, Ķekavas novadā 2010. gadā tika uzbūvēta jauna pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte" Katlakalnā 270 bērniem, informēja pašvaldībā.
Kopš valsts pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pašvaldībai ir jārada vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītībai pašvaldībā deklarētajiem bērniem no pusotra gada vecuma, Ķekavas novada pašvaldības pagaidu risinājums kredīta resursu ierobežotas pieejamības apstākļos bija šāds: Ķekavas novada pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus par kompensāciju, ja bērns apmeklē privāto pirmsskolas iestādi, vai atbalstu, ja bērns izmanto bērnu uzraudzības pakalpojumu.
Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Bērziņa stāsta: "Kompensācijas vai atbalsta apmērs tika noteikts, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju "nauda seko bērnam", viena bērna vidējo izmaksu apmērā Ķekavas novada pašvaldības bērnudārzos. Šī programma tika sākta ar 2012. gada sākumu – kā līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem 118,70 lati (168,89 eiro) par bērnu mēnesī, tad ar 2012. gada septembri – līdzfinansējums sertificētai auklei – Ls 118,70 (168,89 eiro) par bērnu mēnesī. Vienlaikus tika izveidota pašvaldības Aukļu datubāze, tika apmācītas 60 aukles pašvaldības finansēta projekta ietvaros, lai tā rastu izvēles iespēju vecākiem.
Tāpat ar 2012. gada septembri ir noslēgts deleģēšanas līgums ar privātskolu par 60 pašvaldības finansētajām vietām, Baložu vidusskolas jaunajā piebūvē ir izveidotas divas pirmsskolas grupas 48 bērniem, Daugmalē tika pabeigta pirmskolas izglītības grupu būvniecība pie Daugmales pamatskolas 96 bērniem, ar to pilnībā nodrošinot Daugmales iedzīvotāju vajadzības.
Attīstot izglītības infrastruktūru, šobrīd Ķekavas novada pašvaldība turpina Ķekavas sākumskolas ēkas būvniecību. Paredzēta Pļavniekkalna sākumskolas piebūve. Ir plānots izveidot stadionu pie Baložu vidusskolas. Sākti projektēšanas darbi Ķekavas Mākslas skolas paplašināšanai. Ķekavas novada pašvaldība uzskata, ka kredīta resursu ierobežotas pieejamības apstākļos ir veikusi ievērojamu darbu vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai pirmsskolas izglītībai."
Siguldas pašvaldība: nav korekti pieprasīt pašvaldībai finansēt visu vecākiem maksājamo finansējumu
Siguldas novadā ir piecas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, divas no tām atklātas pēdējo četru gadu laikā, un divas trīs privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības grupas ir arī Allažu un Mores pamatskolās un Siguldas novada jaunrades centrā.
Siguldas novadā līdzfinansējums vecākiem, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, 50 latu (71,14 eiro) apmērā ir bijis arī pirms 2013. gada Ministru kabineta noteikumu par līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem un auklēm pieņemšanas.
Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa portālam norādīja, ka Siguldas novada pašvaldība līdzfinansējumam, kas 2015. gadā ir 124 eiro katram bērnam, budžetā ir ieplānojusi vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.
"Domājam, ka nebūtu pamatoti, ja valsts pieprasītu pašvaldībai finansēt visu vecākiem maksājamo finansējumu – tad sanāktu, ka pašvaldības vairāk maksātu par privātajiem bērnudārziem, nevis saviem – tas nebūtu godīgi pret tām pašvaldībām, kurās ir lielāka bērnu dzimstība un pieaugošs iedzīvotāju skaits.
MK noteikumi nosaka, ka pašvaldības finansē daļu no vecāku finansējuma privātajiem bērnudārziem. Pašvaldības finansējums tiek aprēķināts pēc MK noteiktas formulas un ir tikpat liels, cik "izmaksā" viens bērns pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Valsts finansējums ir tikai atlikusī starpība līdz noteiktai summai katram reģionam. Nav korekti kā labo piemēru bērnudārzu rindas risināšanā minēt pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits samazinās. Pierīgas pašvaldības ir vienīgās, kurās izdzīvotāju skaits pieaug, un tās tagad tiek kauninātas," A. Ašeradena pausto komentēja L. Sausiņa.
Zināms, ka Pierīgas pašvaldībās nav slēgtu bērnudārzu, kas izpārdoti citiem nolūkiem, kā tas tiek pārmests. Pierīgas pašvaldības ir dzīvesvietas jaunām ģimenēm ar bērniem. Ja tiek celtas mājas, tad jāceļ arī bērnudārzi. Diemžēl Saeima šonedēļ lēma Pierīgas pašvaldībām palielināt maksājumus pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Jaunā pedagogu algu reforma arī samazinās finansējumu lielajām Pierīgas skolām. Arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi Pierīgai bērnudārzu celtniecībai nav paredzēti, bet lielākajai daļai pašvaldību nav savu līdzekļu to celtniecībai.