Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, spriežot par drošību uz ūdens, teica komisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks.

"Pēdējo gadu statistika ir dramatiska – Latvijā noslīkšana ir otrs biežāk fiksētais bērnu un jauniešu vecumā līdz 19 gadiem ārējais nāves cēlonis. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vidēji uz 100 000 iedzīvotāju ik gadu pie mums noslīkst seši līdz septiņi bērni, kas ir vistraģiskākais rādītājs visā Eiropas Savienībā," uzsver J. Upenieks, akcentējot, ka atbildīgajām iestādēm būtu jādomā arī par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju peldētprasmes uzlabošanā.

Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti arī norādīja, ka valstī nepieciešama viena peldēšanas apmācību programma, vienlaikus domājot par Eiropas Savienības līdzekļu ieguldīšanu sporta būvēs, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas.

Lai skolās ieviestu obligātu peldētprasmes apmācību, valstī būtu jāuzbūvē vēl 20 peldbaseini, šodien komisijas sēdē deputātiem sacīja Latvijas Peldēšanas federācijas pārstāvji. Patlaban apmācības programma ir izstrādes procesā, un tā paredz, ka peldēšanas nodarbībai jābūt obligātai 1.–4. klašu audzēkņiem visās vispārējās izglītības iestādēs, kurām peldbaseins vai bērnu apmācībai piemērota baseina vanna ir pieejama 50 kilometru rādiusā.

Savukārt IZM pārstāvis deputātus informēja, ka patlaban finansējums nodarbību ieviešanai ir nepietiekams, un nākamajos gados ministrija to valdībai neplāno lūgt. Šogad tam būtu nepieciešams vairāk nekā miljons eiro, bet nākamgad vairāk nekā divi miljoni, teica IZM pārstāvis, norādot, ka šī mērķa īstenošanai vairāk jāsadarbojas Peldēšanas federācijai un pašvaldībām.

Patlaban peldēšanas nodarbības bērniem apmaksā pašvaldības – 23 no tām ir pieejams vismaz viens publiskais peldbaseins, taču tikai lielākās pašvaldības saviem bērniem spēj nodrošināt bezmaksas apmācības, apakškomisijas sēdē norādīja Peldēšanas federācijas pārstāvji.

Statistikas dati liecina, ka kopumā ik gadu Latvijā noslīkst 150–200 cilvēku.