Nesen, runājot Latvijas Televīzijā, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sacīja, ka nākotnē skolu būs mazāk. Tāpat viņa piebilda, ka "līdztekus skolotāju atalgojuma modeļa izstrādei, uzsākts arī darbs pie skolu tīkla sakārtošanas. Uzsvars skolu tīkla sakārtošanā balstās uz diviem principiem: skolām ar mazākajām klasēm jābūt tuvāk mājām, bet attiecībā uz vidējās izglītības posmu – šādām skolām jābūt ar labu infrastruktūru, lai nodrošinātu ļoti labu vidējās izglītības kvalitāti."
Patlaban gan plāna, par cik skolām skolu tīkls ir jāsamazina, neesot. Taču pārmaiņu mērķis ir panākt, lai vidējās izglītības iestādēs ir laba kvalitāte ar attiecīgu materiāltehnisko nodrošinājumu un ar labi atalgotiem skolotājiem.
Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks sarunā ar "Apriņķis.lv" atzina, ka jau pašlaik Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi, kas ietekmēs arī Pierīgas pašvaldību skolu kopējo finansējumu. Mainot līdzšinējo skolu finansējuma koeficientu, ieguvējas būs pamatskolas, bet vidusskolām valsts finansējums varētu sarukt.
"Ja runa ir par 10. klases komplektēšanu, tad līdz šim nekur nebija reglamentēts, cik tieši skolēniem jābūt vidusskolas desmitajā klasē, lai to finansētu no valsts budžeta mērķdotācijas. Ministru kabineta noteikumu grozījumos noteikts, ka minimālais skolēnu skaits vidusskolas 10. klasē novadu izglītības iestādēs ir 14.
Savukārt atsevišķiem administratīvajiem centriem Pierīgā – Ādažu, Babītes, Inčukalna, Mārupes, Saulkrastu, Stopiņu, kā arī Carnikavas, Ķekavas, Olaines un Salaspils novadu un pašvaldību vidusskolām minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasēs ir noteikts 18. Tāds pats skaits ir plānots arī novada pilsētai – Siguldai.
Tas nozīmē, ka, ja skolēnu skaits 1. septembrī būs mazāks par noteiktajiem 14 vai attiecīgi 18, pašvaldībai, ja tā gribēs vidusskolu saglabāt, no sava budžeta nāksies finansēt starpību līdz minimālajam skolēnu skaitam. Tātad pašvaldībām nāksies nopietni izvērtēt, ko darīt – izglītības iestādi līdzfinansēt vai optimizēt. Turklāt, sākot ar šā gada 1. septembri noteikumu projekts vairs neparedz iespēju pārdalīt valsts mērķdotācijas finansējumu no pamatizglītības uz vidējās izglītības posmu, kā to varēja darīt līdz šim," bilda O. Lejnieks.
Viņaprāt, pašvaldības tomēr būs ieinteresētas nodrošināt līdzfinansējumu savām vidusskolām. Turklāt pašvaldības nedomā tik daudz par jaunu skolēnu piesaistīšanu vidusskolām, cik motivē jau esošos, gan maksājot stipendijas, gan piešķirot citus labumus. Ja skolēns dodas mācīties uz Rīgu, viņa saites ar novadu kļūst visai nosacītas. Tāpat arī vidusskolas posms veido citu atmosfēru un mācību līmeni skolā, motivējot arī skolēnus, kas vēl mācās pamatskolas klasēs. Protams, Pierīgas pašvaldībām ir jārēķinās gan ar to, ka iedzīvotāji migrē, gan to, ka bērni izvēlas Rīgas centra skolas.
Bet tieši pašvaldībās, uzskata O. Lejnieks, ir labāk redzams, vai sekot Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumiem un slēgt skolu vai izvērtēt labumu, ko vidusskola dod novadam, pat ja 10. klasē nav normatīvos paredzētā skolēnu skaita.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par skolu slēgšanu lemj pašvaldības sešus mēnešus līdz mācību gada sākumam.
Taču pēdējais jaunums, kas būtiski ietekmēs kopējo mērķdotācijas finansējuma apjomu Ādažu, Babītes, Inčukalna, Mārupes, Saulkrastu un Stopiņu novada izglītības iestādēs, ir jauna pedagogu un normētā skolēnu skaita attiecība. Tagad tā būs 1:9, un rezultātā finansējums var sarukt, piemēram, Mārupes vidusskolai pat par 8%.
Šādi finansējuma nosacījumi valstij ļaušot ietaupīt 2,4 miljonus eiro, kas ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas līdz šim publiskajā telpā pausto uzstādījumu par pedagogu atalgojuma izaugsmes dinamikas nepārtrauktību.