Šajā ziņā ministres un savu kolēģu pusē ir arī Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša.
Joprojām neskaidra apmaksas sistēma
Pašlaik Allažu pamatskolā mācās 117 skolēni, skolas struktūrvienībā – pirmsskolas iestādē – 65 audzēkņi. Skolā strādā 18 pedagogi, pirmsskolas iestādē – seši. Formāli skola neietilpst tajos 37 procentos izglītības iestāžu, kur mācās mazāk par 100 skolēniem.
"Faktiski mēs esam mazā skola, jo starpība starp 100 vai 117 bērniem ir niecīga. Tajā pašā laikā Allažu pamatskola tādu atbalstu kā mazās skolas no valsts nesaņem. Patiesībā, kamēr spēkā ir princips "nauda seko skolēnam", mazajai skolai ar paaugstināto "nauda seko skolēnam" koeficentu vajadzētu būt tādai, kurā ir līdz 160 skolēniem," uzskata S. Tukiša.
Vēsturiski, kad 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Latvijā dzima vairāk bērnu, Allažu pamatskolā kādu brīdi bija aptuveni 200 skolēnu. Taču parasti skolēnu skaits bijis 120–125 skolēni. "Ciema centra māju iedzīvotāju sastāvs noveco, jauno ģimeņu šeit ir salīdzinoši maz. Savukārt vairāk bērnu ir no lauku mājām. Ir arī skolēni no Siguldas, ja viņu vecāki vēlas, lai bērns uzturētos mierīgākā un šaurākā vidē nekā pilsētas skolās. Klasē vidēji ir no desmit līdz 17 bērnu," stāsta direktore.
Viņasprāt, Latvijas izglītības sistēmā neapšaubāmi ir daudz labu lietu, bet nav droša pamata attiecībā uz pedagogu darba apmaksu. "Nevar būt tā, ka viens skolotājs par likmi – 21 kontaktstundu – saņem 420 eiro, bet cits 700–800 eiro atkarībā no tā, vai klasē ir 17 vai 30 bērnu."
Jāstrādā no septiņiem līdz septiņiem
"Lai skolotājam tādā skolā kā Allažu pamatskola būtu pilna darba stundu likme, parasti ir jāmāca divi, pat trīs priekšmeti, piemēram, vēsture, ģeogrāfija un sociālās zinības. Skolotājam tas ir prasījis laiku un līdzekļus papildu zinību iegūšanai, un būtu tikai loģiski, ja viņš šos līdzekļus saprātīgā laika posmā varētu atpelnīt.
Turklāt, ņemot vērā, ka mēs realizējam arī tā sauktās iekļaujošās izglītības programmas, proti, vienlaikus klasē mācām arī bērnus ar īpašām vajadzībām un mācīšanās traucējumiem, skolotājam tas ir gan liels papildu darbs, gan izaicinājums un atbildība. Speciālajās skolās pedagogam ir atbalsta personāls, mūsu skolā skolotājam pašam jātiek ar visu galā. Skolotāji ar lielu atbildību apmāca bērnus ar īpašām vajadzībām, lai pietuvinātu viņu zināšanas un prasmes vispārizglītojošās programmas prasībām, cerībā, ka ar laiku viņu zināšanas paaugstināsies un būs iespēja pārcelt uz vispārizglītojošo programmu. Par to pienākas piemaksa septiņu eiro apmērā par slodzi.
Tāpat kā citās lauku skolās, interešu izglītības programmas tiek īstenotas uz vietas skolā pēc stundām. To nosaka gan bērnu dzīvesvieta, gan transports. Skolā ir četri tautas deju kolektīvi un 1. klases deju kolektīvs, keramikas pulciņi, ansambļi, basketbols. Ja ir koncerti, šādās reizēs arī citiem skolotājiem ir jābūt kopā ar bērniem, jo nevar pateikt, ka viss ir tikai deju skolotāja ziņā," teic S. Tukiša.
Jaunus pedagogus piesaistīt pagrūti
Allažu pamatskolas direktore atsaucas uz Somijas piemēru, kur vislielākā alga ir 1. klases skolotājam. "Tieši viņš ir tas, kurš skolnieciņam ieliek izglītības pamatus. Manuprāt, vēlāk ir vienalga, cik klasē skolēnu, bet 1. klasē tam jābūt vismazākajam. Ne jau velti Somijā izglītība ir prioritāte un šajā ziņā ir labi rezultāti. Arī augstskolās studējošajiem vislielākais konkurss ir uz sākumskolas skolotāja amatu," viņa uzsver.
S. Tukišai šogad izdevies pierunāt divas jaunas allažnieces iet mācīties par pirmsskolas skolotājām. Viena no viņām jau iepriekš sekmīgi darbojusies Allažu Bērnu un ģimenes atbalsta centrā.
"Piesaistīt vietējos kadrus ir ļoti svarīgi, jo, ikdienā braucot no citurienes, skolotājam jārēķinās, ka darbdiena būs ne tikai no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, bet vēl ilgāk. Ja ir runa par pamatizglītību, atsevišķos mācību priekšmetos nelielā stundu skaita dēļ jaunus pedagogus piesaistīt ir ļoti grūti."
Skola noteikti ir jāsaglabā
"Cilvēka piederību kādai vietai nosaka skola un kapi. To mēs labi redzam reizēs, kad ir kādi vietējās kopienas pasākumi," uzsver direktore. Viņa atgādina, ka Allažu pamatskolas vecā ēka 1992. gadā nodega. Bijis ministrijas lēmums, ka skola ir jālikvidē, pamatojot, ka līdz Siguldai ir tikai desmit kilometru, līdz Mālpilij – 17. Taču toreiz vecāki iestājās, ka skola ir jāsaglabā, un 1994. gadā tika uzcelta jaunās skolas pirmā kārta, 2000. gadā – otrā kārta un 2008. gadā – sporta komplekss.
"Skola atjaunoja bērnudārzu, kas ir pamatskolas struktūrvienība. Jau tāpēc vien, ka tādi līdzekļi ir ieguldīti ēkās, neprāts būt skolu likvidēt."
S. Tukiša stāsta, ka nesen skolēnu vecāki izveidoja Allažu pamatskolas atbalsta biedrību, lai labāk varētu piesaistīt dažādu projektu līdzekļus. Skolai kā iestādei to ir grūtāk izdarīt nekā biedrībai.
"Priecājos, ka jaunie vecāki pie mums nāk ar konkrētiem piedāvājumiem, ko viņi varētu skolas labā darīt. Mēs katru mēnesi apbalvojam skolēnus, kuriem ir augstākie vidējie rādītāji mācībās. Savukārt vecāki ieteica atzīmēt arī tos, kuri mācībās ir parādījuši lielāko izaugsmi. Katrs nevar būt labākais, bet saņemties spēj katrs."
Skolotāji streiko arī Norvēģijā
S. Tukiša atzīst, ka skolas pedagogu kolektīvā vēl nav lemts, vai piedalīties 11. decembra streikā. "Ja pedagogi izlems piedalīties, es kā iestādes vadītāja un darba devēja savus kolēģus atbalstīšu. Ja valstī tiek celta minimālā darba alga, arī pedagoga algai ir atbilstoši jāpieaug. Skolotāja darbs ir atbildīgs, bet par atbildību ir jāsaņem atbilstošs atalgojums. Runa ir vienīgi par streika formu. Arī Norvēģijā skolotāji šogad streikoja, bet streiku sasaistīja ar jauno mācību gadu. Skolotāji bija darbavietās, bet mācības nenotika. Kad daļa prasību tika izpildītas, mācību gads atsākās."
Un vēl viņa piebilst, ka pašlaik izglītības sistēmā ir ļoti nozīmīgs posms: notiek jaunā pedagogu apmaksas modeļa aprobācija, ko, nemainot stundu apmaksas likmi, nevar ieviest. Tiek runāts arī par modeli, kā novērtēt skolu direktoru darbu. Pašlaik notiek arī skolu akreditācijas metodikas pārskatīšana, bet vai iesāktais tiks novests līdz galam? Un, ja neizdosies, kurš par to būs atbildīgs? Frāzes partiju programmās uzrakstīt ir viegli, bet ko darīt skolotājiem, ja neseko konkrēti priekšlikumi?