Svarīgā vide
Baldones vidusskola, kurā jau 11 gadus tiek realizēta speciālās izglītības programma bērniem ar īpašām vajadzībām, ir plaša, saulaina un gaiša. Sienas rotā pašu skolēnu gleznojumi, bet hallē zaļojošie augi rada ziemas dārza iespaidu. Šeit vietas pietiek daudziem un dažādiem skolēniem.
Siguldas novada Mores pamatskola izvietojusies divās laukakmens ēkās, kas saglabājušas vēsturisko šarmu. Ēdiens bērniem tiek gatavots uz īstas lauku plīts. Lai gan skolā nav plašu un gaišu gaiteņu, arī šajā skolā pietiek vietas visiem – arī speciālās izglītības programmas bērniem, kas šajā skolā mācās jau astoto gadu.
Pedagoģes sirdī un dvēselē
Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde uzsver, ka skolotājām, kuras strādā šajā specialitātē, deg sirds par šo bērnu izglītību, veselību, labklājību.
Divas no šīm pedagoģēm ir Inese Grīnvalde, kura Baldones vidusskolā speciālās izglītības programmā strādā septīto gadu, un Iveta Starta ar 20 gadu stāžu Baldones vidusskolā, no kuriem pēdējos vienpadsmit gadus strādā speciālās izglītības programmā. Visiem Baldones vidusskolas pedagogiem, kuri strādā ar speciālās izglītības klašu skolēniem, ir speciālā izglītība.
Ideja par speciālo izglītību vispārizglītojošā skolā
Pirms vairāk nekā desmit gadiem ideja atvērt speciālās izglītības klases Baldones vidusskolā radās toreizējai pedagoģei un logopēdei Ivetai Startai, kura tagad ir speciālās izglītības skolotāja ar vērā ņemamu darba pieredzi.
"Ideja radās, kad uzzināju, ka Baldonē ir divi bērni ar īpašām vajadzībām un cik problemātiski notiek viņu skološanās. Vienu bērnu vecāki katru dienu veda uz Rīgas speciālo skolu, jo viņš nevarēja dzīvot internātskolā. Otrs bērns mācījās vispārizglītojošajā skolā divus gadus, bet mācību rezultāta nebija. Šo divu bērnu dēļ arī radās doma atvērt speciālās izglītības klasi skolā. Mācoties speciālās izglītības klasē, skolēni ir iemācījušies lasīt, rēķināt un spēj par sevi parūpēties, ir apguvuši daudzas prasmes un iemaņas. Viņu izaugsme ir acīm redzama. Šobrīd skolā mācās 15 skolēni trijās klasēs," stāsta I. Starta.
Mores pamatskolā 2006. gadā tika izveidotas pirmās klases bērniem ar īpašām vajadzībām, un, kā atzīst skolas direktore Gundega Pētersone, šāds modelis ir izdevies. "Iniciatori toreiz bija bērnu vecāki, kuri veda savus bērnus uz Rīgas skolām vai internātskolām. Siguldas biedrība "Cerību spārni" atbalstīja ideju, ka novadā varētu būt viena izglītības iestāde ar speciālās izglītības programmu. Sadarbībā ar vecākiem, "Cerību spārniem", Sociālo dienestu un pašvaldību, izveidojām šādas klases," stāsta G. Pētersone.
Kad Mores pamatskola uzsāka realizēt šo programmu, gandrīz visi skolas pedagogi ieguva sertifikātu, kas ļauj strādāt arī pēc speciālās izglītības programmas.
Apgūst mācību priekšmetus un darba iemaņas
Baldones vidusskolas mājturības un tehnoloģiju pedagogs Rūdolfs Tenis par speciālās izglītības klases skolēniem saka: "Viņi ar visu tiek galā, visu izpilda. Protams, varbūt palīdzu viņiem vairāk nekā citiem skolēniem, taču šiem bērniem ir lielāka motivācija, viņi cenšas vairāk. Viņiem patīk, ja kaut kas notiek citādi. Tas viņiem ir svarīgi. Bērni izgatavo svečturus, spēļu metamos kauliņus, pat spēli riču raču un puzles."
Zēnu mājturības un tehnoloģiju kabinetā ir gan koka frēze, gan virpa. Ar stacionāriem instrumentiem pedagogs neļauj bērniem strādāt, bet ar rokas urbjmašīnu gan. Skola kokmateriālus gan iepērk, gan saņem kā dāvinājumu no bijušā absolventa, tagadējā Baldones kokapstrādes uzņēmēja Alda Bula.
Mājturības un tehnoloģiju stundās gatavotie priekšmeti bērniem noder arī sadzīves iemaņu apguvē, piemēram, no koka izgatavotā pēdiņā ar caurumiņiem var iemācīties siet kurpju auklas. Skolēni apgūst mājsaimniecības iemaņas, strādājot dārzā, kur audzē saknes, garšaugus, puķes, skolas mācību virtuvē paši gatavojot gardas pusdienas.
Šiem skolēniem pēc skolas beigšanas ir iespēja izmantot iegūtās prasmes un iemaņas arī darba tirgū. "Tas, ka viņi paši sevi spēj aprūpēt, atvieglo arī līdzcilvēku dzīvi. Pēc skolas viņi var strādāt, piemēram, jauniešu aprūpes centrā. Daži no maniem skolēniem varētu strādāt arī citur, jo viņi ir apguvuši darba iemaņas. Piemēram, varētu locīt kādas kastītes vai strādāt pie dārznieka par palīgu. Reizi nedēļā braucam strādāt uz dārzniecību, arī šādi attīstot darba iemaņas," saka pedagoģe Iveta Starta.
Mores pamatskolā mācās 92 skolēni, no kuriem 32 ir speciālās izglītības skolēni. Šajā skolā bērni neiegūst arodizglītību kā citās speciālajās skolās, tomēr mājturības, tehnoloģijas un sociālo zinību jeb dzīves prasmes priekšmetus bērni mācās vairāk nekā vispārizglītojošā skolā.
Katram savs mācību plāns, kopēja socializācija
"Katram skolēnam ir savs individuālais mācību plāns, uzdevumi, katram ir savi mērķi, ko izvirzām. Izglītības programma ir vienota, licencēta. Bērniem ir dažāds attīstības līmenis, veselības stāvoklis. Klasē ir zēns, kurš labi orientējas kalendārā un var pateikt, kāds datums būs, piemēram, nākamtrešdien, bet cits prot skaitīt tikai līdz trīs," stāsta pedagoģe Inese Grīnvalde.
Ārpusstundu pasākumi, piemēram, svētki, sacensības, abās skolās notiek visu izglītības programmu skolēniem kopā, kas arī veicina integrēšanos sabiedrībā un socializēšanos.
"Un arī blēņas starpbrīžos visi dara kolektīvi," smejoties piebilst Mores pamatskolas direktore.
Par bērnu savstarpējām attiecībām G. Pētersone saka: "Mēs ikdienā neuzsveram, vai viņš mācās speciālā programmā vai vispārējā. Ik palaikam ir kāds bērns, kurš kaut ko nesaprot, uzskata, ka lietām jānotiek citādi, tad ar viņu runājam, skaidrojam, ka bērni ir ļoti dažādi. Arī tad, kad vecāki nāk iesniegt skolā dokumentus, viņi tiek informēti par visām izglītības programmām, lai viņiem nav pārsteigumu. Cilvēki ir ļoti dažādi ‒ ir tādi, kas neiebilst, ir tādi, kas skaļi neteiks neko, bet sajūsmā nebūs. Attieksme ir dažāda."
Viņa atklāj, ka pretenzijas vecākiem rodas, kad bērnu uzvedība sagādā problēmas, taču tādas ir visu programmu bērniem. "Tas, ka speciālās izglītības programmas bērniem būtu lielākas problēmas ar uzvedību, ir mīts, ko vajadzētu kliedēt. Problēmas gadās visiem. Nedomāju, ka Latvijā ir kaut viena skola, kuras direktors varētu teikt, ka mums nekas negadās. Nav tiesa, ka tikai ar speciālās programmas bērniem būtu problēmas," teic direktore.
Sirdsmiers vecākiem, gandarījums pedagogiem
Kāda skolēna māte, kuras dēls ir viens no pirmajiem, kurš uzsāka mācības speciālās izglītības klasē Baldones vidusskolā, saka: "Esmu ļoti priecīga, ka viņam ir iespēja mācīties šajā skolā. Labi, ka šeit ir klase un skolotājas, kuras viņam ir daudz devušas. Puika ļoti mainījās. Šajā skolā viņš mācās jau devīto gadu. Sākumā kopā ar citiem bērniem braucām ekskursijās. Visi skolas pasākumi notiek kopā ar pārējās skolas bērniem. Sākumā bija daži skolēni, kuri apcēla šos bērnus, bet tagad ir pieraduši. Neesmu manījusi, ka būtu kādam pāri darīts. Tas ir ļoti labi, ka šādiem bērniem ir iespēja integrēties vispārizglītojošā skolā."
"Arī speciālās izglītības pedagogam ir svarīgs gandarījums par savu darbu – te nebūs bērna augsto sasniegumu mācību olimpiādēs vai citos nozīmīgos konkursos, bet nozīmīga būs piedalīšanās, tādējādi labāk integrējoties sabiedrībā," piebilst Baldones vidusskolas pedagoģes.
Mores pamatskolas direktore Gundega Pētersone atzīst, ka skolā ikdienā netiek uzsvērts, vai bērns mācās speciālajā vai vispārējā programmā.
Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde uzsver, ka skolotājām, kuras strādā speciālās izglītības programmā, deg sirds par šo bērnu izglītību, veselību, labklājību.
Fotogalerijā apskatāmas bildes no vizītes Baldones vidusskolā.
Iepriekš:
Bērni ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošās klasēs. Vai šāda integrācija ir nepieciešama?
Šonedēļ – Skolotāju diena. Stāsts par divkāršu mīlestību pret īpašiem bērniem
