Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pārmaiņas nāca caur grūtībām
Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu (OMTK) izveidota gadsimtu mijā, taču tās saknes meklējamas jau 1964. gadā, kad tika nodibināta 35. pilsētas profesionāli tehniskā vidusskola, kur tika sagatavoti strādnieki Olaines ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem. Vēlāk ‒ 1983. gadā ‒ durvis vēra Olaines tehnoloģiskais tehnikums.

Kā stāsta koledžas pirmais direktors Valērijs Krupskis, kurš 80. gadu nogalē atbalstīja ideju apvienot arodskolu un tehnikumu un izveidot koledžu ar daudzveidīgām izglītības programmām, lai jauni cilvēki varētu vienlaikus iegūt gan izglītību, gan apgūt arodu, viegli nekas nav nācis.

"Kad 1990. gada augustā pārgājām Latvijas Izglītības ministrijas pakļautībā, mūs nefinansēja ne PSRS, ne pašu valsts. Aizņēmos naudu no rūpnīcas "Biolar", lai varētu izmaksāt algas skolotājiem un darbiniekiem. Kad beidzot ieguvām nosaukumu "koledža", bija skaidrs, ka skola tik augstām prasībām neatbilst, bet drīz vien spējām pierādīt, ka viss ir kārtībā," teic V. Krupskis.

Kā uzskata OMTK direktors Juris Gerasimovs, svarīgākais ir panākts sadarbībā ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociāciju un uzņēmumiem, kas tajā ietilpst, proti, skolas beidzēji darba tirgū ienāk jau kā savā profesijā strādāt motivēti profesionāļi, un darba devējam viņi otrreiz nav jāapmāca.

Nevērtēsim arodizglītību par zemu
OMTK direktors bilst, ka viņam ir sāpīgi klausīties, ka sarunu valodā bieži tiek lietots vārds "profene". "Vai tā nav absurda situācijā, ka jaunietis trīs gadus deldē bikses vidusskolā, saņem atestātu, pēc tam netiek budžeta grupā augstskolā un, tā kā vecāki kredītus par izglītību nevar apmaksāt, atnāk uz profesionāli tehnisko skolu, bet valsts vēlreiz maksā par izglītību, ko varēja iegūt uzreiz?" Viņaprāt, problēma ir pamatizglītībā, kas bērnus nevirza uz praktisku amatu apgūšanu.

Direktora vietnieks Ivars Pēkainis stāsta, ka pats savulaik iestājies OMTK pēc 9. klases beigšanas un absolvējis vides aizsardzības tehniķu programmu. Koledžā viņš atgriezies jau kā pasniedzējs. "Pēc koledžas beigšanas iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē un absolvēju Vides un ūdenssaimniecības programmu. Studēt bija viegli, jo ķīmijas praktisko pusi jau biju apguvis. Tad pēc Jelgavas devos uz Rīgu studēt vides zinātnes un pārvaldības maģistra programmā.

Tas nāk mums līdzi vēl no padomju laikiem, kad vecāki bērniem teica: ja labi nemācīsies, iesi uz "profeni". Taču, ja mūsdienās gribi būt labs speciālists, ir svarīgi iegūt pamata profesionālās iemaņas. Un daudzi jaunieši arī ir motivēti iegūt biotehnologa vai vides aizsardzības speciālista profesiju.

Ja pēc vidusskolas cilvēks netiek augstskolā, viņš darba tirgū ir nulle. Atnākot uz mūsu skolu jau pēc 9. klases, jaunietis iegūst vidējo izglītību un profesiju. Tālākais ir paša rokās ‒ iet strādāt vai mācīties tālāk."

Mehānikas un tehnoloģijas koledžas 50. gadadienas svinīgā pasākuma viesu vidū ir arī Juridiskās koledžas direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis. "Koledža ir labākais izglītības modelis, ar kura palīdzību cilvēks iegūst augsta līmeņa akadēmiskās zināšanas saīsinātā apjomā, papildinot tās ar praksi. Divos gados cilvēks ir gatavs darba tirgum. Protams, tas nenozīmē, ka viņš ir apguvis zināšanas visam mūžam, taču pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība ļauj startēt uz bakalaura programmām," teic akadēmiķis.

Sagaida darbam motivētus profesionāļus
Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja slavē OMTK par sadarbību ar darba devējiem: "Tas ir abpusējs process: ražotāji izsaka savas vēlmes, bet skola piedāvā savas iespējas. Savukārt mēs darām visu, lai profesionālā izglītība kļūtu prestižāka, palīdzot uzlabot materiāli tehnisko bāzi. Ilgu laiku koledžas bija ārpus valsts rūpēm, patiesībā valsts par tām rūpējās tikai nosacīti, tāpat kā par arodskolām. Tagad gan kaut kas mainās uz labo pusi, un mēs kopā ar valsti varēsim izdarīt kaut ko vairāk."

R. Dūrējai piekrīt arī "Grindex" pārstāvis Normunds Zelčāns, apstiprinot, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir viens no galvenajiem darba devējiem OMTK absolventiem. "Strādājam kopā jau desmito gadu, dodot prakses vietas koledžas studentiem. Spējīgākie jaunie biotehnologi un ķīmijas tehniķi pie mums darbu dabū jau prakses laikā. Ar skolu izstrādājam kopīgas programmas. Mēs zinām, kādas pamatzināšanas viņi iegūst skolas solā, bet darba iemaņas viņi apgūst pie mums. Turklāt jau prakses laikā audzēkņi saprot, vai šeit ir tā vieta un darbs, kuru viņš gribētu darīt."

Olaines novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Inta Purviņa teic, ka novads lepojas ar tādu mācību iestādi Olainē, kur var apgūt arodu, līdztekus iegūstot gan vidējo, gan pirmā līmeņa augstāko izglītību. "No mūsu novada nāk aptuveni ceturtā daļa OMTK audzēkņu. Daļa no viņiem kļūst par strādniekiem mūsu pilsētas uzņēmumos, kā arī Olaines pašvaldībā un pilsētas pārvaldē sekmīgi strādā cilvēki, kas savulaik beiguši OMTK," viņa stāsta.