Turpmāk Rīgas rajona padomes funkcijas bija jāuzņemas katrai pašvaldībai pašai, taču lielākā daļa no tām nolēma izveidot vienotu struktūrvienību – Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta (IKS) pārvaldi.
IKS pārvalde sāka strādāt 2010. gada 5. janvārī. Sākotnēji to dibināja 13 jaunizveidotās pašvaldības, no kurām vēlāk divas – Sigulda un Garkalne – izstājās.
"Siguldas pašvaldība izstājās loģisku apsvērumu dēļ – viņiem pašiem ir ļoti plašs izglītības iestāžu spektrs. Savukārt Garkalne vēlējās turpmāko sadarbību izglītības procesu koordinēšanā ciešāk saistīt ar Siguldu," stāsta IKS pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks.
Pierīgas pašvaldības IKS pārvaldi izveidoja, lai tā vienoti organizētu reģionālās funkcijas izglītībā, kultūrā un sportā.
Izglītības jomā pārvalde veic metodiskā darba koordināciju gan izglītības iestāžu administrācijām, gan pedagogiem. Ciešā sadarbībā ar mācību priekšmetu metodisko apvienību koordinatoriem pārvalde organizē semināru, tālākizglītības kursu norisi gan ar izglītojamiem, gan pedagogiem, sedzot izdevumus no pārvaldes budžeta.
Tāpat skolēniem tiek atbalstīta dalība mācību olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu lasījumos vidusskolas posmā, kā arī interešu izglītības reģionālajās skatēs.
"Vēl esam pilnvaroti koordinēt profesionālās meistarības izglītības kvalitātes pakāpju piešķiršanu izglītības iestāžu, tostarp mūzikas un mākslas skolu, pedagogiem. Pārvaldes komisija veic ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanu, kā arī ar šo mācību gadu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām koordinē novērtēšanas procesu kopumā, sniedzot atzinumus arī par 1.–3. kvalitātes pakāpes pretendentu atbilstību," stāsta O. Lejnieks.
Izglītības jautājumos pārvalde ciešā sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru koordinē valsts pārbaudījumu, tostarp valsts centralizētos eksāmenu, pamatskolas līmeņa eksāmenu un ieskaišu, norisi. Tāpat tā nodrošina centralizēto eksāmenu saņemšanu un izsniegšanu vidusskolām, nosaka centralizēto eksāmenu novērotājus un svešvalodu eksāmenu mutvārdu daļas vērtētājus, kā arī organizē apvienotos centralizētos eksāmenus gadījumos, ja attiecīgā eksāmena kārtotāju skaits skolā ir nepietiekams. "Tad sekojoši mēs apvienojam vairākas skolas, organizējot fizikas, ķīmijas vai kādu citu eksāmenu," piebilst IKS pārvaldes vadītājs.
Pārvalde izvērtē arī iesniegumus neformālo izglītības licenču piešķiršanai gan juridiskām, gan privātpersonām.
"Tāpat kultūras jomā pārvalde organizē seminārus kultūras centru vadītājiem, tostarp pieredzes apmaiņas seminārus, piemēram, oktobra sākumā kultūras centru un namu, Mākslas un mūzikas skolas direktoriem plānojam pieredzes apmaiņas braucienu uz Dienvidigaunijas kultūras un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm," turpina O. Lejnieks.
Lielākais darba apjoms kultūras jomā esot reģionālie konkursi un skates Pierīgas kultūras centru amatiermākslas deju, teātra mākslas kolektīviem, koriem un vokālajiem ansambļiem. Aizvadītajā gadā īpaša vērība tika piešķirta Pierīgas koru repertuāra sagatavošanai Pasaules koru olimpiādei Rīgā, koordinējot koru kopmēģinājumus.
Pārvalde to veic ciešā sadarbībā ar Pierīgas koru (Jānis Baltiņš, Jānis Ozols) un tautas deju kolektīvu (Gunta Skuja) virsvadītājiem. Protams, ne mazāk svarīga ir arī skolu interešu izglītības I kārtas atlases konkursi un skates, kas tiek nodrošināti saskaņā ar Valsts izglītības satura centra gada aktivitāšu plānu, atzīmē O. Lejnieks.
"Izglītības nozarē esam kā starpnieki starp Izglītības un zinātnes ministriju, izglītības satura centru un pašvaldībām. Tāpat ir ar kultūras nozari – Kultūras ministrijas Valsts nacionālo kultūras centru un pašvaldībām. Izglītības iestāžu vadītājs, protams, pats var zvanīt uz ministriju, noskaidrot neskaidros jautājumus, bet pamatā iestāžu vadītāji izmanto iespēju pajautāt mums, un mēs savukārt ar šo skaidrojumu iepazīstinām arī pārējos iestāžu vadītājus. Pārvalde patstāvīgi sadarbojas ar dibinātājpašvaldību domju priekšsēdētāju vietniekiem, kuri atbild par izglītības jomu, kā arī ar izglītības speciālistiem. Mēs viņus arī informējam par aktualitātēm un izmaiņām normatīvajos aktos," skaidro O. Lejnieks.
Ne retāk kā reizi mēnesī IKS pārvaldē kopā sanāk Pedagoģiski medicīniskā komisija, kas sniedz atzinumus par bērniem piemērojamo mācību programmu. Normatīvais regulējums paredz, ka šādai komisijai ir jābūt katrā pašvaldībā, taču, piemēram, Salaspils, kas nav IKS pārvaldes dibinātājpašvaldība, izvēlas pirkt šo pakalpojumu no pārvaldes.
Sporta nozarē pārvalde katru mācību gadu organizē Skolēnu kompleksās sporta spēles, kurās ietilpst 17 sacensības dažādos sporta veidos, kā arī seminārus sporta skolotājiem. Sadarbojoties ar dibinātājpašvaldību sporta organizatoriem, pārvalde arī rīko kompleksās sporta spēles pieaugušajiem, kurās ietilpst sacensības 18 sporta veidos, tostarp Pašvaldību darbinieku sporta spēles, kuru aktīvi atbalstītāji ir arī Olaines, Ķekavas, Salaspils un Carnikavas novadi.
Atgriežoties pie izglītības darba – tās tuvējās pašvaldības, kas nav iesaistījušās Pierīgas IKS pārvaldes izveidošanā, pilda savas funkcijas autonomi, vienlaikus gan kooperējoties savā starpā, piemēram, Sigulda ar Salaspili, Olaini, Ķekavu un Carnikavu, nodrošinot mācību olimpiādes un interešu izglītības konkursus.
Taču arī šīm pašvaldībām ir iespēja piedalīties Pierīgas IKS organizētajos pasākumos – maksājot dalības maksu.
"Atsevišķu novadu skolas un pirmsskolas izglītības iestādes piesaka dalību mūsu aktivitātēs – semināros, tradicionālajā pirmsmācību gada konferencē, konkursos, it sevišķi skolēnu sportā – Siguldas Valsts ģimnāzijas, Carnikavas pamatskolas un Garkalnes Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas skolēni," stāsta O. Lejnieks.
IKS pārvaldē strādā četri speciālisti, ieskaitot vadītāju: divi izglītības speciālisti – pirmsskolas, sākumskolas un vidusskolas posmam, viens speciālists sporta jautājumos, savukārt vadītāja pienākumu klāstā ietilpst arī interešu izglītības un amatiermākslas kolektīvu skašu un konkursu rīkošana.