Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministre laikrakstam "Vesti Segodņa" atzinusi, ka pašlaik lielākā daļa mazākumtautību skolu ir izvēlējusies latviešu un mazākumtautību mācību valodu attiecībā 60:40. Taču pagājuši 15 gadi pēc šādas izvēles izdarīšanas, un daudz kas ir mainījies, tostarp palielinājusies skolotāju kvalifikācija, kā arī bērni sapratuši, ka bilingvālisms ir viņu interesēs, raksta LETA.

Iespējams, skolas pašlaik vēl izvēlas saglabāt šādu mācību valodu proporciju, tādēļ tās tiek mudinātas to pārskatīt. Taču tas esot tikai aicinājums, kas administratīvi netiek kontrolēts.

Laikraksts norāda, ka nākotnē mazākumtautību skolās latviešu valodā būšot jāapgūst 80 % priekšmetu. Valodu attiecība 80:20 pašlaik ieviesta piecās skolās.

Kā iepriekš apliecināja Druviete, pārmaiņas mazākumtautību skolās šogad nenotiks, un joprojām tās var izvēlēties atbilstošu mācību programmu, kurā paredzēts latviešu valodas un attiecīgās mazākumtautību valodas proporcionālais sadalījums.

Arī pēc 2018. gada, kad paredzēta pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā, mazākumtautību skolas tiks saglabātas, tajās nodrošinot iespēju apgūt mazākumtautību valodu un kultūru dzimtajā valodā.

Ministre skaidroja, ka skolēnu valsts valodas zināšanas ir stabilas, tomēr pēdējos gados nav noticis to pieaugums. Tādēļ jāsper nākamie soļi, kas, joprojām saglabājot daļu mācību priekšmetu mazākumtautību valodās, stiprinātu arī valsts valodas apguvi.

Druviete norādīja, ka pagaidām tikai neliels skaits mazākumtautību skolu izvēlas tā saukto pirmo modeli, kas paredz vislielāko latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā. Tomēr, pēc viņas domām, arvien vairāk skolu izvēlēsies kāpināt latviešu valodas lietojumu brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izpildījusi iecerētos priekšnoteikumus.

Ministre skaidroja, ka IZM šajā jautājumā strādā trīs virzienos. Tiek nodrošināts atbalsts pedagogiem latviešu valodas zināšanu pilnveidei, tostarp arī saistībā ar mācību priekšmetu mācīšanu. Notiek arī mācību programmu pārskatīšana, kā arī jaunu un modernu mācību līdzekļu veidošana. Tāpat tiek strādāts pie iespējami plašas sabiedrības informēšanas.

Druviete sacīja, ir panākts, ka dažādo viedokļu paušana, kas līdz šim notikusi uz ielas, pašlaik notiek pie sarunu galda. Viņa skaidroja, ka IZM regulāri tiek rīkoti semināri un mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes, kurās tiek uzklausīti dažādu viedokļu paudēji.

Ministre atkārtoti uzsvēra, ka Latvija turpinās būt viena no Eiropas Savienības līderēm mazākumtautību izglītības nodrošināšanā dzimtajā valodā. Tātad tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs iespējas par valsts līdzekļiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūru, kā arī citus priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.

IZM konsekventi strādā pie latviešu valodas pozīcijas izglītībā stiprināšanas, teica Druviete, piebilstot, ka jāturpina pārdomāti un nesasteidzot, bet arī nevilcinoties turpināt procesu, kas Latvijā sācies jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.