Skolā viesojāmies dienā, kad tur tika aizsākts jauns, Latvijas mērogā unikāls projekts. Ar tā saturu iepazīstina Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa un Laurenču sākumskolas direktore Sanita Ungura.
– Kāda ir iecerētā projekta būtība?
Līga Sausiņa: "Jau strādājot pie Laurenču sākumskolas koncepcijas, mēs vēlējāmies, lai tajā būtu padziļināta dabaszinību un tehnoloģiju apguve, kā arī dažādu mācību priekšmetu satura integrēšana. Pirmā mācību gada laikā jutām, ka šā mērķa sasniegšanai skolotājiem pietrūkst metodiskā atbalsta. Tā kā savulaik esmu sadarbojusies ar Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centru, es vērsos pie centra vadītājs Daces Namsones ar ierosinājumu veidot sadarbību.
Šā centra speciālistiem ir milzīga pieredze metodiskajā darbā ar skolotājiem, sākot no 7. klases, bet sākumskola, tas ir, 1.–6. klase, arī viņiem savā ziņā ir nezināmais. Tas, ko mēs vēlamies gūt no Dabaszinātņu centra sadarbības ar skolu, ir pilnvērtīgāka metodika dabaszinību, matemātikas un tehnoloģiju apguvē, kā arī mācību satura integrēšanā. Mēs gribam šo metodiku iznest ārpus konkrēto mācību priekšmetu robežām. Vēlamies, lai bērns saprot, ka ābols, par ko māca dabas zinībās, ir tas pats ābols, ko saskaita matemātikā un poētiski apraksta latviešu valodā.
Lai to sasniegtu, Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra speciālisti palīdzēs izstrādāt un pilnveidot attiecīgo mācību priekšmetu programmas, mācību materiālus un regulāri viesosies skolā, vērojot mācību stundas un vadot profesionālās pilnveides nodarbības."
Sanita Ungura: "Mūsu iecere ir izveidot ciešu starppriekšmetu saikni ar kopīgu jēgu – runāt par vienu lietu gan matemātikā, gan mūzikā, latviešu valodā un citos priekšmetos, aktīvi izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Matemātiku esam pieraduši uztvert tikai kā rēķināšanu, bet patiesībā tā ir māksla, kas veicina domāšanas attīstību. Ar matemātikas palīdzību iespējams radīt dziļāku izpratni par lietām un priekšmetiem arī citās mācību stundās."
L. Sausiņa: "Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centram pieredzes šāda veida darbībā vēl nav. Līdz ar to tas, kas nākamā mācību gada laikā tiks radīts Laurenču sākumskolā, ir novitāte arī viņiem. Ieguvums būs abpusējs, jo skolotāji gan pilnveidosies, gan palīdzēs aprobēt inovatīvu metodiku. Tas ir tas, ko mēs šai skolai vēlamies kā pievienoto vērtību."
– Kā panāksiet tik atšķirīgu mācību priekšmetu robežu saplūšanu?
S. Ungura: "Visi mūsu skolas skolotāji šo metodiku apgūs kopā un no viena pirmavota, lai katrs savā stundā varam iet ar vienu redzējumu un izpratni, kas ir laba, mūsdienīga, kvalitatīva mācību stunda."
L. Sausiņa: "Tas ir ļoti būtiski, jo līdz šim nodarbībās, ko vadīja Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra speciālisti, piedalījās atsevišķu mācību priekšmetu skolotāji. Laurenču sākumskolā šo pilnveides programmu izies pilnīgi visi sākumskolas skolotāji vienlaikus, un būs reizes, kad viņiem pievienosies arī interešu izglītības pedagogi."
S. Ungura: "Šodien mums bija pirmā tikšanās ar metodiķiem, un tajā piedalījās gan visi mācību priekšmetu skolotāji, ieskaitot sporta, mūzikas un tēlotājas mākslas pedagogus, gan arī interešu pulciņu vadītāji, kuri ar bērniem stādā pēc mācību stundām. Tas nepieciešams, lai mums visiem diena skolā paietu, darbojoties saskaņotā ritmā, un visiem pedagogiem būtu kopīgs redzējums par katra konkrēta bērna attīstību."
– Kas mainīsies skolēnu izglītībā, strādājot pēc integrētās metodikas?
L. Sausiņa: "Esmu ieviesusi jaunu jēdzienu – ilgtspējīga izglītība. Kā skolotāja es bieži vien redzu, ka skolēni iemācās tēmu no punkta A līdz B, uzraksta kontroldarbu un pēc tam šo informāciju vienkārši izmet no galvas.
Šodien mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad informācijas kļūst arvien vairāk, un visu nav iespējams paturēt galvā. Tāpēc bērnam arvien svarīgāka kļūst prasme strādāt ar informāciju – gan ar to, kas ir viņa prātā, gan ar to, kas ir apkārt pasaulē. Salikt to kopā un radoši attīstīt, lai zināšanas būtu ilglaicīgas. Īslaicīgu zināšanu apguve patiesībā ir bezmērķīgi patērēts laiks. Ja bērns tās nemāk pielietot tālāk, tad vai nu viņam tās nav vajadzīgas, vai nav bijis pareizais veids, kā viņš tās apguvis. Līdz ar to mūsu augstākais mērķis ir ilgtspējīga izglītība un prasmes, kas noder ne tikai vienā konkrētā mācību priekšmetā, bet dažādos mācību priekšmetos un dzīvē kopumā."
S. Ungura: "Skolēniem jau no 1. klases mēs stāstām par priekšmeta vai lietas, par ko mācām stundā, vietu dzīvē. Ja skolotājs iziet no pozīcijas, kur to vajag dzīvē, skolēna attieksme pret stundā dzirdēto ir pilnīgi cita. Bērni ar savu uzvedību stundās signalizē par to, ka ar darba lapu, mācību grāmatu un pat ar tehnoloģisko rīku ir par maz.
Stundā, ko ar kolēģiem nupat piedzīvojām, metodiķe minēja konkrētu piemēru: "Kamēr es, ķīmijas skolotāja, neaizgāju ciemos pie matemātikas skolotājas un nepajautāju, kā viņa rēķina procentus, es uz procentu rēķināšanu skatījos tikai no savas – ķīmiķa – pozīcijas. Bet ir vēl arī matemātiķa, literāta, mākslinieka pozīcija, jo arī viņi rēķina procentus.""
L. Sausiņa: "Mēs gribam, lai šīs skolas skolotāji savā mācību priekšmetā jūtas ļoti droši un lai dabaszinības viņiem ir tikpat vērtīgs priekšmets kā latviešu valoda un matemātika. Mēs gribam iedot katram skolotājam drosmi, lai, zinot rezultātu, kas jāsasniedz, viņš var veidot stundu kā mākslas darbu, brīvi improvizējot."
– Vai pašreizējā izglītības programma un mācību līdzekļi skolotājus neierobežos?
L. Sausiņa: "Man šķiet, labs skolotājs var atbrīvoties no sajūtas, ka stundā ir jāvadās tikai pēc mācību grāmatas un darba burtnīcas. Izglītības standarts, protams, vienmēr būs saistošs, jo skolēniem katrā vecuma grupā ir jāapgūst konkrētas zināšanas, iemaņas un prasmes. Pat pie visideālākā mācību materiālu klāsta nekad nebūs gana, jo – cik skolotāju, tik viedokļu. Gudrs skolotājs zina, kurus mācību līdzekļus izmantot, lai justos brīvs un novadītu labu stundu."
– Kāpēc tieši Laurenču sākumskola izvēlēta šā projekta realizēšanai?
L. Sausiņa: "Šajā skolā taps modelis tam, ko mēs vēlamies – caur dabas zinībām un tehnoloģijām aprobēt pedagogiem nepieciešamās profesionālās prasmes, lai tās varētu pielietot arī citos mācību priekšmetos. Pašvaldības mērķis ir produktu jeb metodiku, kas radīsies sadarbības rezultātā starp Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra speciālistiem un Laurenču skolas pedagogiem, pakāpeniski ieviest arī citās skolās. Mūsu uzdevums ir ne tikai vienā skolā, bet visā Siguldas novadā palielināt izglītības efektivitāti.
Augstākie mērķi, ko ar šo sadarbības projektu gribam panākt, ir divi. Pirmkārt, lai katrs skolotājs iegūtu tādu profesionalitāti, ka viņš pēc šīs metodikas patstāvīgi var strādāt pie mācību materiālu veidošanas un katra viņa stunda būtu mērķtiecīga virzīta uz rezultātu. Otrkārt, lai visa skolas pedagogu komanda tiktu attīstīta vienādi. Lai tas būtu iespējams, ļoti svarīgi, ka skolā ir jaunām zināšanām un idejām atvērti skolotāji, kuri labprāt un ar interesi ņem tās pretī."
S. Ungura: "Mūsu skolā ir unikāla situācija, jo pirms gada mēs visi šeit sākām darbu no nulles. Pēc kopā nostrādāta gada mēs redzam, kur ir vājās vietas, ko vajag stiprināt, bet mēs jūtam, cik ļoti svarīgi ir iet visiem uz vienu mērķi, regulāri par to runājot, atskaitoties sev un atklāti stāstot kolēģiem par to, kas veicies un kas ne. Vecāki, dibinot šo skolu, zināja, ka grib saviem bērniem dot padziļinātu izglītību dabaszinībās un tehnoloģijās. Mūsu uzdevums ir viņu vēlmes piepildīt, un mēs ceram, ka varbūt arī vecāki būs šā procesa līdzdalībnieki."
– Kas finansēs iecerēto projektu?
L. Sausiņa: "Pamatlietas, kā jebkurā skolā, nodrošina valsts finansējums. Pusi no papildu finansējuma, kas nepieciešams ekspertu atalgojumam, segs pašvaldība, bet otru pusi – vecāku biedrība. Šī ir skola, kur vecāku papildu līdzfinansējums ir iespējams. Manuprāt, arī tas apliecina, cik svarīgs ir skolotājs, jo pedagoga personība un profesionalitāte ir panākumu atslēga efektīvai un ilgtspējīgai bērnu izglītībai."
