Strādājot komandās, bērniem bija iespēja piecās dienās uzbūvēt savas videi draudzīgās sapņu pilsētas maketu.
Punkts uz "i" – ekopilsēta
Uz vides nometni Krimuldas muižā nedēļas sākumā atbrauca divdesmit bērnu no Siguldas un Krimuldas novada, Saulkrastiem un Rīgas. "Šī gan bija tāda puiku nometne, jo uz Krimuldu atbrauca 16 zēni un tikai četras meitenes, tāpēc reizēm gāja tā skaļāk," stāsta SIA "Rehabilitācijas centrs "Krimulda"" projektu koordinatore Silva Vikmane, piebilstot, ka šoreiz galvenais, kas vienoja bērnus un viņu vecākus, izvēloties vasaras nometni, bija interese par videi draudzīgu dzīvesveidu.
Šeit bērniem bija iespēja piedalīties nodarbībās un radošajās darbnīcās un atklāt dažādus veidus, kā zaļi domājošs cilvēks sadzīvo ar dabu. "Nometnes laikā tika izpētīti un salīdzināti tuvējo dīķu un avotu ūdeņi, koki un augi. Tāpat kopīgi padomājām, kā labāk izlietot otrreiz pārstrādājamos materiālus. Vēl bērni tikās ar Pasaules Dabas fonda brīvprātīgo lektori Ritu Šantari, atbalsta centra "DIA+LOGS" pārstāvi Leldi Zēnu, Gaujas nacionālā parka ilggadējo inspektoru Māri Mitrevicu un pašu Cūkmenu," teic S. Vikmane.
Taču nometnes piecu dienu darba vainagojums tomēr ir ekopilsētas makets. Sadalījušies komandās, bērni visu nedēļu gatavojās ne tikai parādīt, ko redzējuši, ejot dabā, bet arī iemācījušies īstenot, tur aizgūto ieliekot nākotnes ekopilsētas maketā. "Turklāt pilsētas maketa veidošanā svarīgi bija ne tikai domāt, bet arī prast komandas biedrus pārliecināt, kāpēc mana ideja ir pati labākā," uzsver S. Vikmane.
Nometne aizsākās ar labu ideju
Ideja par nometni, kurā bērni no deviņu līdz 13 gadu vecumam varētu labi pavadīt laiku un attīstīt zaļo domāšanu, pieder Siguldas vidusskolniecei Gintai Bērziņai ‒ vides aktīvistei, kura darbojas arī novada jauniešu centrā "Mērķis". Kopā ar Ilzi Vilciņu un Silvu Vikmani viņa uzrakstīja un Latvijas Dabas fondā iesniedza projektu, kas guva ievērību un ļāva ar fonda finansiālu atbalstu izveidot šo ekonometni. To atbalstīja SIA "Rehabilitācijas centrs "Krimulda"", un sadarbība izveidojās arī ar Gaujas nacionālo parku, VAS "Latvijas valsts meži", "Latvenergo", Pasaules Dabas fondu, kā arī SIA "Jumis" un SIA "Saltavots".
Runājot par finansējumu, zināma loma bijusi tam, ka šoreiz no vecāku puses bijis jāpiemaksā salīdzinoši nelielu summu ‒ nedaudz vairāk par 26 eiro, bet, kā atzīst nometnes organizatores, nākotnē, ja vien šāda nometne vēl tiks rīkota, dalības maksa varētu būt lielāka.
Nometnes vadītāja Ilze Vilciņa stāsta, ka tieši tāda ekonometne Krimuldā iepriekš nav bijusi. "Es strādāju Siguldas novada jauniešu centrā "Mērķis", un tur ir daudz ideju. Dažreiz paiet pat divi gadi, līdz kaut kas izkustas no vietas. Lai gan uz projektu konkursu vides nometnēm Latvijas Dabas fondā bija iesniegts daudz pieteikumu, mums paveicās. Tāpēc šoreiz, lai savu ideju īstenotu, pietika ar mēnesi."
Runājot par nometnes ikdienu, I. Vilciņa uzskata, ka pie ieguvumiem jāpieskaita arī iespēja bērniem dažkārt pabūt kopā ar vienaudžiem citādos apstākļos nekā mājās, piemēram, vēlos vakaros. Tāpēc nometnē bijuši savi stāstu, spēļu un filmu vakari, kas bērniem neapšaubāmi paliks atmiņā vēl ilgi.
"Vecāku interese par to, kad būs nākamā nometne, ir liela, taču mēs mazliet atpūtīsimies, kad šis projekts beigsies. Lai sarīkotu vēl vienu tādu pašu nometni, mums jāuzvar nākamajā konkursā, jo vecākiem vien visu nomaksāt būs padārgi. Un vēl ir skaidrs, ka, lai gan esam tādi "cilvēki-orķestri", trijatā visu paveikt ir diezgan grūti," I. Vilciņas teiktajam piebilst S. Vikmane.
Neko nedarīt ir garlaicīgi
Silva Vikmane un Ilze Vilciņa savu kolēģi Gintu Bērziņu sauc par ideju ģeneratoru. Meitene pati stāsta, ka sākusi iet vidusskolā, bet tad mācības pārtraukusi un divus gadus bijusi Anglijā un Spānijā. "Dzīvoju, ceļoju, kāpu kalnos... Redzējusi, kā cilvēki dzīvo citur, braucu atpakaļ uz Siguldu. Sapratu, ka nedarīt neko nav labākais veids, kā dzīvot. Atsāku mācības vidusskolā un kā brīvprātīgā darbojos Pasaules Dabas fondā. Tāpat sāku domāt, ko es varu izdarīt šeit, Siguldā, lai palīdzētu cilvēkiem izprast to, ka mēs nesaudzīgi izturamies pret mūsu planētu un kā varam rast ilgtspējīgus risinājumus, saudzējot apkārtējo vidi.
Aizgāju uz novada jauniešu centru "Mērķis" un kopā ar Ilzi un Silvu īstenojām ideju par ekopilsētas būvēšanu. Jau iepriekš gāju pie skolēniem un stāstīju par to, ko cilvēki ikdienā varētu darīt, lai ietaupītu dabas resursus."
Savukārt, vaicāta, kāpēc Latvijas Dabas fonds atbalstīja Krimuldas nometnes projektu, Ginta saka: "Mums izdevās uzvarēt tāpēc, ka šobrīd šis temats ir ļoti aktuāls. Arvien vairāk cilvēku no laukiem pārceļas uz pilsētām, un tās aug lielākas. Ja ļaudis tajās vēlas dzīvot, pilsētvidei jākļūst ekoloģiskākai. Latvijā gan tas nav tik aktuāli, jo mums ir maz iedzīvotāju, bet mēs taču esam pasaules daļa un viss, kas notiek mums apkārt, tostarp vidē, ietekmē arī mūs pašus."
Ginta uzskata, ka pieaugušiem cilvēkiem ir pagrūti mainīt ieradumus un pieņemt jaunas idejas, bet bērni, kuri vēl nav ielikti noteiktos rāmīšos, ir atvērti jaunām idejām. Iespējams, ka tieši viņi var ieteikt kaut ko labu saviem vecākiem. "To, vai visi nometnes dalībnieki pēc piecām Krimuldas nometnē pavadītām dienām sāks dzīvot zaļi, es nezinu, bet par to aizdomāsies noteikti," spriež Ginta.
Ginta Bērziņa: "Esmu beigusi Latvijas Universitātes Vides akadēmiju. Tā kā biju labākā, tagad varu izvēlēties budžeta vietu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Studēšu ģeoloģiju un turpināšu cilvēkiem stāstīt, kā saudzēt vidi."
