Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šāds satraukums radies, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izteikusi vēlmi savā īpašumā pārņemt Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Savukārt IZM atzina, ka viens no variantiem Bulduru Dārzkopības vidusskolas turpmākai pastāvēšanai ir iestādes nodošana Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka lauksaimnieki jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti ar līdzšinējo lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu Latvijas vidējās speciālajās mācību iestādēs. "Mums trūkst dažādu lauksaimniecības profesiju speciālistu, un diemžēl arī iegūtā kvalifikācija nereti ir nepietiekama. Un nu vēl ir apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros," sacīja ministrs.

Lai risinātu lauksaimniecības nozarei svarīgo jautājumu par dārzkopja specialitātes saglabāšanu Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Dūklavs pirmdien, 2. jūnijā, uz sarunu aicināja Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BVD) direktoru Aivaru Griķi, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) biedrus, vēsta LETA.

Nozares organizāciju pārstāvjiem lielākās bažas sagādā jautājums par to, kāds tālākais liktenis gaida dārzkopības specialitātes apgūšanas iespējas BDV pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iespējamās skolas nodošanas Jūrmalas pašvaldības pārziņā, jo BVD īpašumu privatizācijas centieni turpinās jau no 2000. gada.

LOSP valdes loceklis, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš norādīja, ka Stādu audzētāju biedrību satrauc tas, ka, dārzkopības nozarei Eiropā attīstoties, šāda skolas pārņemšana rada bažas par skolas tālāko nākotni un ka Latvija paliks iedzinējos tādām stādu audzētājām lielvalstīm kā Holande, Polija un Vācija.

"Skolai ir iestrādes daudzu gadu garumā tieši dārzkopības speciālistu sagatavošanā un te mācās skolēni no visas Latvijas. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt kvalitatīvu dārzkopja profesiju. Materiāli tehniskās bāzes izveidē ir ieguldīti lieli līdzekļi, un nepārdomātā skolas pārņemšanas gadījumā viss šis ieguldītais darbs var tikt zaudēts. Virzot jautājumu tālāk, jābūt izstrādātam nodomu protokolam, kurā piedalās skola, nozaru pārstāvji, ministrija un pašvaldība – par to, uz kādiem noteikumiem varētu notikt pārņemšana," uzsver Vītoliņš.

"Pārtraucot mācības BDV, tiks likvidēta skola ar vairāk nekā 100 gadus garām tradīcijām, kas ir vienīgā šāda līmeņa dārzkopības mācību iestāde Latvijā. Savukārt, iznīcinot dārzkopības izglītību, apdraudēta būs visa Latvijas dārzkopības nozare, jo jebkurai tautsaimniecības nozarei ir nepieciešami izglītoti un profesionāli kadri. Tieši arī šī iemesla dēļ Eiropas Savienība (ES) ir paredzējusi dažādus atbalsta instrumentus izglītībai, un mums ir nevis jālikvidē skolas, bet gan tās mērķtiecīgi jāattīsta, izmantojot ES finansējuma dotās iespējas," uzskata LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze.

LOSP pārstāvis, Latvijas Dārznieka valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš norādīja, ka sabiedriskās organizācijas nav tikušas iepazīstinātas ar IZM plāniem, kā arī nav notikušas konsultācijas par skolas nākotni.

"Sanāksme notika tāpēc, ka IZM nav konsultējusies ne ar Zemkopības ministriju, ne nozaru pārstāvošajām organizācijām, kuras tas tieši skar. Ņemot vērā, ka jaunais ES finansējums paredz atbalstīt mazās saimniecības, to īpašniekiem būs nepieciešama lauksaimniecības izglītība. Vēl mūs uztrauc, vai netiks atcelts 2005. gada 22. oktobrī pieņemtais likums "Par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bulduru dārzkopības vidusskola"" 3. pants, kas nosaka, ka BDV, kā arī tās kapitāla daļas nav atsavināmas un privatizējamas," norāda Bērziņš.

"Tika izskatīti visi iespējamie situācijas risinājumi – dārzkopji, augļkopji un stādaudzētāji ir norūpējušies par to, lai šī vienīgā skola, kur māca vidējā posma speciālistus šajā nozarē – tiktu saglabāta. Šīm profesijām pēdējos gados ES tiek pievērsta liela vērība, un, krītoties nozares speciālistu kvalitātei, krītas nozares konkurētspēja, un rietumu spēcīgās valstis izspiedīs mūs no tirgus," piebilda LOSP pārstāve, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Jau ziņots, ka BDV nav spējīga segt visus izdevumus un tās finanšu situācija vērtējama kā kritiska, norādīts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par vidusskolas finansiālo stāvokli un turpmāko juridisko statusu. Ziņojums nodots izskatīšanai Finanšu un Tieslietu ministrijās.

IZM norāda, ka VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola" neesot noteikta komercdarbības attīstības plāna. Vidusskola paļaujas uz valsts budžeta dotācijām, kas veido 70 % no skolai pieejamajiem resursiem izdevumu segšanai. Atlikušo daļu veido pašu ieņēmumi, no kuriem tikai 8 % rodas komercdarbības rezultātā.

Pēdējo gadu laikā krietni pieauguši arī zaudējumi, kas radušies saimnieciskās un komercdarbības rezultātā. Finanšu rādītāji norāda, ka vidusskola nevar nosegt uzņemtās saistības ne ar "Latvijas Gāzi" un "Latvenergo", ne valsti.

Viens no variantiem BDV turpmākai pastāvēšanai ir iestādes nodošana Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā. Otrs variants situācijas atrisināšanai varētu būt BDV pārveidot par tiešās pārvaldes iestādi. Tomēr IZM uzskata par nepieciešamu atbalstīt skolas nodošanu Jūrmalas pašvaldībai, jo tas skolai būtu izdevīgāk.