Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Taču vēl viens aspekts bērnu tiesību jomā ir izglītības kvalitāte – atbilstoša mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, atbilstoša bērnu vajadzībām un mūsdienu laikmetam.

Carnikavas vecāku biedrībai "Nākotnes iela" aktuāls jautājums, protams, ir viss, kas saistīts ar bērnu, tostarp vecāku sadarbība ar skolu, pirmsskolas izglītības iestādēm, iesaistīšanās skolas vides un izglītības kvalitātes uzlabošanā, un tas ir viens no tās galvenajiem mērķiem. "Gribam izveidot tādu vidi, lai bērnam būtu labi šeit uz vietas – gan visā novadā, gan skolā un bērnudārzā," saka biedrības "Nākotnes iela" valdes locekle Mārīte Mundure un piebilst, ka biedrība ir iesniegusi pašvaldībā projektu par skolas iekšpagalma labiekārtošanu: "Tā kā esam zvejnieku novads, nolēmām, ka skolas pagalmā varētu izveidot arī brīvdabas klasi laivas veidolā. Vai tas kādreiz tiks īstenots, rādīs laiks, bet šobrīd esam priecīgi arī par nelielu finansējuma daļu, ko dome šogad piešķīra bērnu atrakciju elementiem skolas iekšpagalmā."

Biedrība "Nākotnes iela" ir arī viens no septiņiem biedrības "Latvijas Vecāku kustība" atbalsta centriem un projekta "Open Parents", kas ir Baltijas vecāku izglītošanās un sadarbības projekts, dalībniece. Projekta ietvaros dalībnieki pavisam nesen viesojās pieredzes apmaiņā Igaunijā, kur tikās ar Lietuvas un Igaunijas vecāku organizāciju pārstāvjiem.

"Igaunijas vecāki ir izstrādājuši alternatīvu sistēmu eksāmeniem, kuru grasās piedāvāt izglītības ministrijai realizēšanai, proti, viņi uzskata, ka eksāmena mērķis ir nevis pārbaudīt tikai akadēmiskās zināšanas, bet pārbaudīt dzīves prasmes. Tad, kad bērns pabeidz skolu, viņš tiek iemests lielajā dzīvē, sak, tagad dzīvo, sadarbojies, komunicē un domā pats. Bet skolā to nemāca! Skolā māca matemātiku, fiziku, ķīmiju – akadēmiskās zinības, bet ne dzīvot," uzsver M. Mundure.

"Protams, akadēmiskās zinības ir vajadzīgas, bez tām neiztikt, bet sadarboties bērniem nemāca, komunicēt nemāca. Māca tikai konkurēt – kurš labāks, kurš pirmais. Igauņu projektā paredzēts, ka nevis skolotāji vadīs eksāmenu, bet sabiedrībā jeb konkrētā kopienā pazīstami, respektabli cilvēki pārbaudīs dzīves prasmes un, protams, arī kādu daļu no akadēmiskajām zināšanām. Šis eksāmens netiks vērtēts ar atzīmi, vērtēšanas kritēriji būs izstrādāti pēc koncepcijas "Kas ir labs sabiedrības pilsonis". Viņiem ir tāda koncepcija," par igauņu idejām stāsta biedrības vadītāja.

Līdzīgu mācību priekšmetu – "Dzīvesziņa", par kuru nesen notika asas diskusijas, plānots ieviest arī Latvijā. "Es šobrīd neredzu neko sliktu "Dzīvesziņas" mācībai. Ir ētika, ir sociālās zinības. Kāpēc neapvienot vienā priekšmetā un nepapildināt ar citām dzīves prasmēm? Bet es nevaru komentēt, jo neesmu iepazinusies ar šā priekšmeta saturu," viņa teic.

Biedrība "Nākotnes iela" iestājas par drošu vidi visiem bērniem, arī bērniem ar īpašām vajadzībām. "Viena no bērnu tiesībām ir atrasties drošā vidē. Viens ir uzlikt videokameras un skatīties tajās jau pēc notikušā incidenta, otra lieta ir nodrošināt drošību preventīvi. Piemēram, skolas ēdnīcā ir atļauts ienākt jebkuram cilvēkam no ielas. Skola apgalvo, ka tie ir tikai domes darbinieki, bet mēs esam novērojuši, ka tā nav, – iet un nāk jebkurš, turklāt tajā laikā, kad arī bērni tur atrodas. Un atkal mēs domāsim, ko darīt, tikai tad, kad kaut kas būs noticis. Šogad skolā plānots ieviest čipu sistēmu ieejai ēdnīcā no pagalma puses, bet nav skaidrs, kas un pēc kādiem kritērijiem šos čipus saņems," turpina M. Mundure.

"Jādomā arī par bērniem ar īpašām vajadzībām, ieskaitot talantīgos bērnus. Nav pietiekama atbalsta ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, nav iespējas šādiem bērniem nodrošināt atbilstošu izglītības vidi tuvu dzīvesvietai. Mēs iestājamies par individuālu pieeju katram bērnam, ko tik mazā novadā kā Carnikava varētu diezgan viegli realizēt, jo bērnu klasēs nav pārāk daudz. Skolas direktors informēja, ka no rudens sākumskolā sāks strādāt skolotāja palīgs, tāpēc ceru, ka situācija pamazām varētu uzlaboties, lai gan bērniem ratiņkrēslā skola joprojām ir diezgan nedraudzīga."

Vienmēr un visur slavē un apbalvo skolas vai klases labākos skolēnus, olimpiāžu un sporta sacensību uzvarētājus, taču biedrība "Nākotnes iela" ir iedibinājusi jaunu apbalvojumu – Izaugsmes balvu –, un šogad tas būs planšetdators. Un šajā gadījumā netiks apbalvots labākais, gudrākais, ātrākais utt. skolēns, bet gan skolēns, kurš ar savu darbu un neatlaidību būs saņēmies mācībās un līdz ar to pelnījis saņemt Izaugsmes balvu. Balvu saņems arī pedagogs, kurš būs veicinājis bērna izaugsmi.

Ne mazāk svarīgi uzdevumi biedrībai ir vecāku un skolotāju kopīga izglītošanās, ģimenes kā vērtības stiprināšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana un pasākumu organizēšana ģimenēm ar bērniem.