Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Skolas direktoru Tālivaldi Muzikantu satikām un iztaujājām brīdī, kad gatavošanās svinībām vēl notika pilnā sparā.

Piramīda kā laikmeta simbols
"Patlaban jūtos kā cilvēks orķestris," darbus vadīdams, saka skolas direktors T. Muzikants. "Par godu skolas jubilejai atjaunojam trīs piramīdas, kuras pirmo reizi tika izstādītas pirms 20 gadiem mākslas skolu konkursā Aizkrauklē. Katru piramīdu veido daudzas mazākas, kas apgleznotas ar Ēģiptes motīviem par tēmām, ko bērni toreiz apguva mākslas vēsturē.

Zīmējumi veidoti uz polietilēna plēves, kas ir simbolisks materiāls, jo toreiz bija uzstādījums – domāt, kāda pasaule būs 21. gadsimtā. Atkāpjoties vēsturē, mēs toreiz secinājām, ka ir bijis akmens laikmets, ir bijis dzelzs laikmets un ka tagad ir iestājies plastmasas laikmets, tāpēc bērni darbus gleznoja uz polietilēna plēves, ar ko mēs it kā piesārņojam dabu, bet vienlaikus šis materiāls ir arī laikmeta simbols.

Naktī šī un divas mazāks piramīdas būs izgaismotas. Gribējām, lai audzēkņi, kas nu jau ir lieli un kuru bērni tagad pie mums mācās, skolas 25 gadu jubilejā varētu atnākt, nofotografēties un atcerēties, kā tas bija toreiz. Savukārt kinoteātra "Baldone" telpās būvējam stendus un iekārtojam retrospektīvu skolēnu darbu izstādi."

Kā ideja par mākslas skolu materializējās
Pie mums pienāk viena no mākslas skolas krustmātēm – Baldones vidusskolas bijusī tēlotājas mākslas skolotāja Emma Smilga, kura atnesusi keramikas medaļas Baldones mākslinieku izstādei, kas paredzēta domes ēkā "Pārupes". "Pirms 25 gadiem vidusskolā bija daudz spējīgu bērnu, kuri ļoti skaisti zīmēja," atceras E. Smilga. "Toreiz presē biju lasījusi, ka citviet ir mākslas skolas, un es mūsu toreizējai ciemata izpildkomitejas priekšsēdētājai Mārai Skujai ieteicos, ka arī Baldonē tādu vajadzētu. Viņa šo ideju atbalstīja.

Vietā, kur tagad ir mākslas skola, bija nožēlojams būcenītis – garāžiņas. Pateicoties skolas direktoram Tālivaldim Muzikantam un viņa sievai Ievai Muzikantei, kuri toreiz bija 4. kursa studenti Mākslas akadēmijā, nemitīgā darbā ir tapis tas, ko mēs redzam šodien. Toreiz nebija ne mēbeļu, ne instrumentu, ne krāsu – nekā. Sākumā skolotāju arī nebija, jo nebija līdzekļu. Direktors visu melno darbu, sākot ar telpu iekārtojumu, plauktu izgatavošanu, visu mācībām vajadzīgo materiālu sagādi, paveica pats ar savām rokām. Un viņam ir arī ļoti labi plāni nākotnei, jo skolai ir vajadzīga izstāžu zāle.

To, kā mākslas skola tapa, esmu redzējusi savām acīm, tāpēc man ir uztraukums par to, ka skolu no šīm telpām grib pārcelt uz vidusskolas vecās ēkas otro stāvu, kas atrodas šosejas malā. Tur atkal viss būs jāsāk no sākuma, jo ēkā ir vajadzīgs remonts. Pie skolas nebūs pagalma, kur bērni var strādāt brīvā dabā. Arī mākslas skolas audzēkņi par iecerētajām pārmaiņām ir satraukti, jo nebūs tās īpašās radošās gaisotnes, kas šajā ēkā veidota un izkopta gadiem. Bērni teic, ka, ja mākslas skolu pārcels uz vidusskolu, ejot uz nodarbībām, viņi jutīšoties kā atstāti pēc stundām.

Lemjot šo jautājumu, būtu lūgums mūsu tagadējai pašvaldībai, cik vien var, atbalstīt mākslas skolas direktora, pedagogu un bērnu viedokli, vēlmes un vajadzības, jo viņi to godam ir nopelnījuši. Mākslas skola Baldones vārdu ir padarījusi populāru ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Audzēkņi ar saviem darbiem regulāri piedalās izstādēs un konkursos ASV, Japānā, Taivānā, Čehijā, Slovākijā, Francijā, Polijā, Grieķijā, Izraēlā, Ēģiptē, kur gūst daudzas augstākās balvas."

Recepte, kā panākt, lai bērni tik labi zīmē
"Vairāk nekā 10 gadus mēs piedalāmies arī starptautiskajā mākslas apmaiņas programmā "Creative Connections", ko rīko ASV," turpina skolas direktors. "Šogad bērni veidoja darbus par tēmu "Ēdiens". Pie zīmējuma viņiem bija jāuzraksta, kāpēc viņi attēlojuši tieši šo ēdienu. No labākajiem darbiem konkursa rīkotāji izveido portfolio un tos kā izstādi izsūta pa visu pasauli.

Šogad starp uzvarētājiem ir arī mūsu audzēknis Krišjānis Beļavskis. Stendā, ko esam izvietojuši domes ēkā, var redzēt Krišjāņa darbu ar viņa portfolio līdzās bērnu zīmējumiem no Portugāles, Gvatemalas, Kipras, Šrilankas, Krievijas, Ķīnas, Brazīlijas, Jordānijas, Japānas, Nigērija, Meksikas, Īrijas, ASV, Gambijas, Ugandas, Spānijas un Polijas. Visās šajās valstīs ir redzams arī Krišjāņa zīmējums. Domāju, tā ir laba Latvijas un Baldones mākslas skolas vizītkarte arī pasaules kontekstā.

Vēl iepriecina tas, ka apmaiņas programmas "Creative Connections" rīkotāji šogad jau trešo reizi mums ir piešķīruši ikgadējo labākās skolas titulu pasaulē starp šīm daudzajām valstīm. Pirms vairākiem gadiem mēs ar skolotāju Ievu Muzikanti bijām uzaicināti arī uz Ņujorku, kur četrās skolās novadījām meistarklases, jo amerikāņi ļoti gribēja zināt recepti, kā mēs panākam, ka mūsu bērni zīmē tik labus darbus.

Pie viņiem nav tādas mākslas pamatizglītības, kādu mūsu bērni iegūst mākslas skolās. Arī pie mums 90. gados izskanēja valdības vīru viedoklis, ka mākslas skolas jālikvidē, jo daudzās valstīs tādu nav. Paldies Dievam, ka nosargājām gan mākslas, gan mūzikas skolas. Ja tas būtu noticis, mēs pazaudētu savu identitāti. Tieši mākslas un mūzikas skolas ir tās, kas pamana un izceļ talantīgos bērnus, kuri turpina mācības un kļūst par ievērojamiem savas profesijas pārstāvjiem.

Nosaukšu tikai dažus no mūsu skolas audzēkņiem, jo visus uzskaitīt nav iespējams: māksliniece Daiga Krūze, Operas un Dailes teātra scenogrāfe Ieva Kauliņa, arhitekts Mārtiņš Mačs, arhitekte Krista Sviķe un citi."

Katra skolēna talants atraisās individuāli
"Baldones mākslas skolā mēs piedāvājam profesionālas ievirzes mākslas izglītību," paskaidro direktors. "Strādājam pēc akreditētas programmas "Vizuāli plastiskā māksla", ko bērni apgūst septiņos gados, nākot uz nodarbībām pēc mācību stundām vispārējās izglītības skolā. Pēdējā gadā audzēkņi izstrādā diplomdarbu un saņem valsts akreditētu diplomu. Astotais ir papildu gads, kuru turpina mācīties tie bērni, kas grib stāties Rīgas Dizaina un mākslas vai Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.

Pēc skolas beigšanas katram bērnam ir iedots minimālais, bet profesionālais līmenis zīmēšanā, gleznošanā, veidošanā, kompozīcijā, darbā materiālā un mākslas valodā. Tas nenozīmē, ka viņiem visiem jākļūst par profesionāliem māksliniekiem. Kā jau teicu, daudzi ir kļuvuši par arhitektiem, dizaineriem, arī modes māksliniekiem. Šeit iegūtās zināšanas noderēs jebkuram bērnam, jo viņam būs priekšstats par mākslu, viņš būs mākslas sapratējs, varbūt pat kolekcionārs. Viņš ar pavisam citu skatu ies uz izstādēm, muzejiem, vēros arhitektūru.

Pats galvenais, ko mēs gribam, ir iemācīt bērniem sapratni par mākslu. Tāpēc sagatavošanas grupiņā un pirmajā, otrajā klasē mēs pieņemam visus bērnus, kuri pie mums atnāk, jo vienam talants atklājas pavisam drīz, bet citam krietni vēlāk. Daudzi bērni tikai pēdējā gadā izdomā, ka turpinās mācības Rozentāla vai Dizaina mākslas vidusskolā."