Jau vēstīts, ka ideja par šādas klases izveidošanu radusies domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam, iedvesmojoties no Siguldas olimpiešiem, jo īpaši brāļiem Dukuriem un Šiciem, kā arī SIA "Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda" valdes priekšsēdētāja Daiņa Dukura iniciatīvas veidot Ziemas akadēmiju.
Siguldieši Sočos bija pārliecinoši
"Jau ir pagājuši divi mēneši, kopš esam atgriezušies no veiksmīgi aizvadītām Olimpiskajām spēlēm Sočos. Latvijas sportisti, kuri Siguldā trenējas gan bobslejā, gan kamaniņu sportā, gan skeletonā, kopā izcīnīja četras medaļas, bet, ja rēķina uz cilvēkiem, vēl vairāk. Mums, siguldiešiem, ir īpašs prieks par to, ko Olimpiskajās spēlēs sasniedza Jānis Strenga bobslejā, brāļi Šici kamaniņu sportā un Martins Dukurs skeletonā. Pārējie siguldieši, kas startēja Sočos, ir pirmajā desmitniekā un mazliet tālākās vietās, bet pārsvarā visi ir pirmajā divdesmitniekā," uzsver SIA "Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda" valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs.
Taču medaļai, viņaprāt, ir arī otra puse. "Kamaniņu sportā mēs redzam jaunos talantus, kas sasnieguši labus rezultātus Eiropas junioru čempionātā, taču, kad meklējām jauniešus, kas varētu viņiem piebiedroties, tik labu rezultātu, kā gribētos, nebija. Man ir sajūta, ka pusaudžiem šobrīd ir citas prioritātes, un tās nav fiziskās aktivitātes," secinājis D. Dukurs. "Siguldas novadā ir atbilstoša infrastruktūra dažādu ziemas sporta veidu attīstībai – ne tikai "renes" sporta veidiem. Arī kalnu slēpošanai un snovbordam, distanču slēpošanai ir trase ar mākslīgo segumu, kur jauniem cilvēkiem sevi apliecināt. Tāpēc mums rūp tas, ko dara mūsu jaunatne, saistot to gan ar profesionālo sportu, gan arī to, lai novada bērni būtu fiziski attīstīti un aktīvi arī ikdienas dzīvē."
Sāksim ar pirmo klasi
Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa stāsta, ka šobrīd novadā ir gandrīz divi tūkstoši skolēnu. Lai gan skolēnu skaits, tāpat kā citur valstī, pēdējos desmit gados ir mazinājies, jau vairākus gadus Siguldā strauji palielinās pirmklasnieku skaits. Arī šoruden pirmajā klasē sāks mācīties vismaz 230 bērnu.
"Domājot par izglītības daudzveidību atbilstoši novada iespējām un interesēm un mūsu olimpisko nākotni, Siguldas pilsētas vidusskolā tiks veidota 1.s klase. Vidusskolas direktore Ņina Balode, konsultējoties ar D. Dukuru un citiem sporta speciālistiem, izstrādā speciālu mācību programmu šai klasei. Pamata mācību priekšmeti tiks nodrošināti tādā pašā apjomā kā parastajās klasēs, bet skolēniem būs vairāk sporta nodarbību," skaidro L. Sausiņa. "Diena sāksies ar sporta stundu, bet, mācībām beidzoties, atbilstoši sezonai notiks vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, kurās ar bērniem strādās ne tikai sporta skolotājs, bet arī profesionāls sportists, piemēram, slēpošanas treneris, būs peldēšanas nodarbības. Pilsētas vidusskola izvēlēta tāpēc, ka tai blakus tiks būvēts sporta komplekss. Protams, tiek domāts, lai slodze būtu atbilstoša vecumam, tāpēc tiks piesaistīts sporta ārsts, kurš sekos līdzi bērnu veselībai un fiziskajai attīstībai."
L. Sausiņa teic, ka sporta nodarbības tiks nodrošinātas no valsts mērķdotācijām, kas paredzētas mācību procesam. Papildu finansējums būs nepieciešams interešu izglītībai, jo esot vēlme piesaistīt profesionālus sportistus. Taču siguldiešiem ir pieredze, ka gan brāļi Dukuri, gan brāļi Šici vada Siguldas bērniem sporta nodarbības, neprasot par to atlīdzību.
"Skaidrs, ka par olimpiešiem izaugs varbūt tikai kāds no audzēkņiem, kas šoruden atnāks uz sporta klasi. Bet līdz tam skolēnu acīs noteikti celsies sporta nodarbību un paša sporta vērtība. Bērni pieradīs pie normas, ka sportot ir stilīgi, ka fiziskās aktivitātes ir ikdienas dzīves sastāvdaļa," domes amatpersonas teikto papildina D. Dukurs, piebilstot, ka iepriekš teiktais nozīmē to, ka novads nenoveco un ir jauni cilvēki, kas šeit grib dzīvot. "Protams, mēs būsim priecīgi, ja izaugs kāds olimpiskais čempions, bet pamata mērķis tomēr ir sagatavot dzīvei harmoniski attīstītu cilvēku. Sporta ārsta klātbūtne skolā palīdzēs labāk saprast, kādu sporta veidu bērnam izvēlēties." Taču arī tas būšot ieguvums, ja ārsts laikus novērsīs iespējamās bērna veselības problēmas.
Nākamais solis – Ziemas sporta veidu akadēmija
"Rudenī mēs sāksim ar pirmo klasi, bet pēc gada tai pievienosies nākamā pirmā klase, un pakāpeniski tās izaugs līdz sestajai klasei. Pēc 6. klases daudzi bērni maina skolu, piemēram, dodas uz ģimnāziju, kur mācības sākas tikai no 7. klases. Mēs ceram, ka tikmēr būsim bērniem ieaudzinājuši vēlmi nodarboties ar sportu un viņi to saglabās, turpinot mācības jebkurā citā skolā," uzsver L. Sausiņa. "Jāsaprot, ka daļai tas paliks kā ikdienas sports, bet, iespējams, mēs ieraudzīsim arī "pērlītes". Tāpēc sākumā bērniem būs iespēja "pagaršot" visādus sporta veidus, un tikai tad, kad viņi būs fiziski nobrieduši, varēs domāt par mērķtiecīgiem treniņiem kādā noteiktā sporta veidā."
Ideju par nākamo attīstības soli – Ziemas sportu akadēmiju – D. Dukurs redz kā veidu, kas talantīgākajiem novada bērniem – slēpotājiem, snovbordistiem, kamaniņu braucējiem – ļautu saņemt lielāku treneru uzmanību un atbalstu, iespēju tikt virzītiem uz augstāku rezultātu sasniegšanu. "Mēs gribētu panākt, lai jaunajam censonim būtu gods atrasties Ziemas sportu akadēmijā, lai viņam būtu atbalsts arī brīdī, kad sasniegumu līkne strauji neiet uz augšu, un padoms, kurā punktā jāpieliek vairāk spēka laba rezultāta sasniegšanai."
L. Sausiņa domā, ka Ziemas sportu akadēmija ir jādibina jau vistuvākajā laikā. Novadā ir skolēni, kuri līdztekus mācībām vispārizglītojošajā skolā ļoti cītīgi trenējas un piedalās starptautiskās sacensībās. Piemēram, Ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Ulla Zirne. Pirms diviem gadiem šo pašu skolu beidza cita olimpiete ‒ Lelde Priedulēna. "Es ļoti labi saprotu, ko nozīmē trenēties profesionālā līmenī un vienlaikus mācīties ģimnāzijā."
D. Dukurs uzskata, ka ir pašsaprotami, ja sportisti arī pēc skolas beigšanas turpina izglītoties. Labs piemērs šajā ziņā ir Lelde Priedulēna, kura, studējot Latvijas Universitātē otrajā kursā, cīnījās par kvalifikāciju Olimpiskajām spēlēm. Arī D. Dukura dēli ir spējuši apvienot sportu un mācības. "Tomass beidza Banku augstskolu, kura bija ļoti pretimnākoša, Martins ‒ Latvijas Universitāti, lai gan tur bija dažas problēmas. Bet es uzskatu, ka šādā situācijā daudz kas ir atkarīgs arī no trenera un pasniedzēju saprašanās. Un, ja sportists to vēlas, mācības ar treniņiem un sacensībām var tīri labi apvienot. Galvenais, lai treneris uzskatītu, ka izglītība ir nepieciešama. "Iesēsties peļķē" pēc sportista karjeras beigšanas var itin viegli," bilst D. Dukurs, pamatojot domu, ka Ziemas sporta akadēmija būs atbalsta sistēma sportistiem. "Arī līdz šim Siguldas novada dome sniegusi atbalstu sportistiem, lai palīdzētu nokļūt uz atbildīgām sacensībām, bet svarīga ir ilgstoša, plānveidīga un mērķtiecīga atbalsta sistēma, par kuru runājām iepriekš."
Līga Sausiņa: "Domājot par Ziemas sportu akadēmiju, gribam, lai par bērniem tiktu gādāts ne tikai kā sportistiem, bet viņi varētu veiksmīgi mācīties arī skolā."