Ideja par Ulbrokas mūzikas skolas veidošanu radusies 90. gadu sākumā. Stopiņu pagasta vadība devusies uz Kultūras ministriju risināt jautājumu par mūzikas skolas atvēršanu, bet saņēmusi viennozīmīgu nē – naudas vēl vienai mūzikas skolai nav. Lai Ulbrokas bērni dodas uz Rīgas skolām mācīties.
Tomēr tik viegli no idejas ulbrokieši nebija gatavi atkāpties, un skola izveidota par pašvaldības līdzekļiem. Telpas skolai atvēlējis Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts ar direktora Andra Damberga labvēlību. Par direktori izraudzīta pašreizējā Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne, kura panākusi, ka divu gadu laikā tika atestētas visas mācību programmas, un Kultūras ministrija vairs nevarēja izvairīties un bija jāpiešķir līdzekļi arī Ulbrokas mūzikas skolai.
Toreizējais Stopiņu vadītājs Ilmārs Lūsis atceras, ka sākumā pašvaldībai vienai uzturēt skolu nav bijis vienkārši. Taču iedzīvotāji šo ideju atbalstījuši un sapratuši, kādēļ citām aktivitātēm atvēl mazāk naudas, jo līdzekļi nepieciešami gan mūzikas skolas pedagogu algām, gan telpām, gan mūzikas instrumentu, nošu iegādei un pārējam mācību procesam.
Pirmajā gadā skolā mācījās 52 audzēkņi, bet tagad skolojamo pulks palielinājies līdz 292. Skolas absolventu diplomus saņēmuši 186 audzēkņi, un viena absolvente – Ieva Kalniņa – atgriezusies mācību iestādē jau kā kokles spēles skolotāja, bet absolvente Elīna Ozola saņēmusi iespēju pusgadu stažēties Itālijā.
Skolas audzēkņi tagad piedalās gandrīz visos pašvaldības rīkotos pasākumos, kuplinot tos ar saviem priekšnesumiem. Stopiņu novada dome, novērtējot mūzikas un mākslas skolas devumu novada dzīvē, ķērusies pie jaunas skolas ēkas celtniecības, kur būs lielāka zāle, plašākas un mācībām atbilstošākas telpas.
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola ir viena no pēdējām, kas izveidota Latvijā. Vēlākos gados valsts politika vairs neparedzēja jaunu mūzikas un mākslas skolu izveidi.