23.10.2013 07:29

Arī Pierīgas pedagogi piketēs pret 21 eiro jeb ņirgāšanos par sevi

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Skolēni pat nenojauš, kādas peripetijas skolā virmo ap viņiem ik dienu. Taču stress skolotāju ikdienā var atsaukties arī uz skolēnu sekmēm un skolas dzīvi. Skolēni pat nenojauš, kādas peripetijas skolā virmo ap viņiem ik dienu. Taču stress skolotāju ikdienā var atsaukties arī uz skolēnu sekmēm un skolas dzīvi. Krišjānis Grantiņš

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola pedagogu algas palielināt jebkurā gadījumā. Tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav mierā ar ministrijas solījumiem un draud ar piketiem pie valdības ēkas.

Taču viena otra Pierīgas skola vēl nav izlēmusi, kā rīkoties.

LIZDA padome neslēpj, ka šis algu palielinājums ir vairāk nekā ņirgāšanās par pedagogiem, jo tas ir vien 15 lati (21 eiro). LIZDA atkārtoti pieprasa nākamgad pacelt pamatlikmi vismaz līdz 310 latiem jeb 442 eiro un nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Tā kā vēl arvien pedagogi netiek uzklausīti, LIZDA aicina izglītības un zinātnes darbiniekus piedalīties brīdinājuma piketā pie Saeimas ēkas, kas notiks 24. oktobrī no pulksten 8.30 līdz 10.

Strīdi par memorandu

LIZDA atteicās parakstīt Sadarbības memorandu, kas paredzēja pavisam nelielu pedagogu algu pacelšanu. "Valsts budžeta apspriešana iet uz priekšu, bet reālas izkustēšanās memoranda izstrādē nav. Pedagogi nav apmierināti ar 15 latu piedāvājumu pie likmes. IZM atbildīgās amatpersonas ir novilcinājušas memoranda izstrādi un piedāvā vien redzējumu par 2014. gadu," iebilst LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

"Lai gan memorands no arodbiedrību puses netiks parakstīts un LIZDA rīkos protestus, valdība jau trešo gadu pēc kārtas piešķirs papildu finansējumu pedagogu algām. Memorands ir vairāku pušu vienošanās, kompromiss, kad diemžēl 100 % netiek apmierinātas visu pušu vēlmes, bet tas noteikti ir solis uz priekšu. Es aicinu LIZDA tomēr parakstīt memorandu, lai arī ar atrunu par neapmierinātību par piedāvāto palielinājuma summu," aicina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Taču LIZDA ministra aicinājumam nepiekrīt un saņēmusi atbalstu no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, kas arī neparakstīs Sadarbības memorandu un pievienosies izglītības un zinātnes darbinieku piketam pie Saeimas.

Pikets arodbiedrības pārziņā

Nenoliedzami, daudzas Pierīgas skolas ir labākā situācijā nekā Rīgas skolas. Gan atalgojuma, gan darba vides ziņā. Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks, jautāts par skolotāju piedalīšanos piketā, saka, ka skola un pašvaldība dara visu, lai skolotāji saņemtu labu algu: "Es kā darba devējs nevaru aģitēt piketēt. Skolotājiem ir jābūt apmierinātiem ar to, ko es nodrošinu. Un viņiem ir ļoti spēcīga arodbiedrība, tāpēc to dara arodbiedrība, es nedrīkstu kaut ko tādu organizēt, citādi dome mani atlaidīs no darba. Es atbildu par normatīvo aktu izpildi. Pārējās lietas ir arodbiedrības pārziņā. Šogad skolā ir par 20 skolēniem mazāk. Un, ņemot vērā demogrāfiju, 9. klasei ir tikai viens komplekts – 11 bērni. Taču mēs atradām finansējumu no pašvaldības un mums likme ir 325 lati, lai atalgojums būtu atbilstošs."

"Piemēram, Mārupē likme ir 490 lati. Mēs darām visu, lai neviens nebūtu apvainojies. Ir tādi pedagogi, kas brauc uz Ogri strādāt, jo tur par pagarināto grupu likme vien ir 360 latu. Protams, tās ir citādas naudas. Ropaži ir diezgan tālu no Rīgas, mežā iekšā. Šajā ciematiņā uz pārējo fona skolotāji ir diezgan turīgi. Visi zina, ka aplami ir tas, ka nauda seko skolēnam. Igauņi un lietuvieši sen jau to atmeta. Valdībai bija izdevīgs tāds princips. Tas ir normāls modelis, kā saņemt finansējumu, un neviens kādu laiku nečīkstēs," pārliecināts P. Salenieks.

Pārmetumi par Skolotāju dienu

Mazās pašvaldībās skolas ir ne tikai zem domes "modrās acs", bet arī zem iedzīvotāju – bērnu vecāku uzraudzības. Piemēram, redakcija saņēma ziņas, ka Carnikavas pamatskolas bērnu vecāki esot neapmierināti pat ar Skolotāju dienas svinībām, kad stundas tika saīsinātas par desmit minūtēm. Līdz ar to skolotāji baidās atļauties stundu laikā piketēt.

Jautājām Carnikavas pamatskolas skolotājai Dzelmei Kosītei, vai Carnikavas skolotāji dosies piketā pie Saeimas. "Mūs tik ļoti uzmana, ka esam dilemmas priekšā, ko darīt, ko nedarīt. Bet pat tie pedagogi, kas nav arodbiedrības biedri, ir gatavi piedalīties. Mums nav brīvu pedagogu, kas varētu pārstāvēt mūsu skolu piketā. Mums jārēķinās arī ar pašvaldības viedokli. Tas nav atkarīgs tikai no mums, pedagogiem, bet domās mēs būsim ar pārējiem pedagogiem piketā."

Savukārt Carnikavas novada domes izglītības metodiķe Ināra Briede pārmetumus par Skolotāju dienas svinībām sauc par absurdiem: "Skolotāju dienā bija saīsinātas stundas, jo skolotāji brauca pieredzes apmaiņā. Tas nav noziegums. Pirmssvētku dienā vienmēr ir saīsinātas stundas, arī bērnudārzā bērnus vecāki izņēma ātrāk. Bērnu vecāki bija par to informēti. Kaut ko tādu pārmest skolai nav korekti. Ja būtu atceltas kādas stundas, regulāri kāda stunda izkristu, tad es piekrītu, bet šeit es neredzu pārkāpumus. Tikpat labi varēja būt, ka bērni noorganizētu kādu pasākumu visas dienas garumā, un tad stundas vispār nenotiktu. Tā nav parasta mācību diena. Tā ir diena, kad skolēnu pašpārvaldes kaut ko organizē. Pilnīgi nepamatoti ir kaut ko pārmest skolai. Doties uz piketu ir pedagogu tiesības, un viņi var to droši darīt!"

Nav īstā diena, un ir citas problēmas

Šobrīd vēl daudzas skolas nav izlēmušas, vai dosies piketēt uz Saeimas namu, dažām skolām ir citi plāni. Piemēram, tieši 24. oktobrī Ropažu vidusskolā notiks lielā vecāku sapulce. Tomēr arī Pierīgas skolotāji ir gatavi vismaz morāli atbalstīt piketu. "Akcijas ir vajadzīgas, bet tādas valsts mērogā – aiztaisa ciet skolas un streiko!" saka P. Salenieks. Arī Dz. Kosīte piebilst: "Mūsu skolas direktors uzsvēra, ka streiku vajag rīkot brīvlaikā, kad tas būtu daudz vienkāršāk."

Toties I. Briedi uztrauc citas likumā nesakārtotas lietas: "Carnikavas pamatskolā, pateicoties pašvaldības atbalstam, skolotāju likme par slodzi ir 345–355 lati, valstī noteikts – 270–280 lati. Carnikavas skolotājiem ir labāki darba apstākļi nekā, piemēram, Rīgas pedagogiem. Mums ir tikai 15 bērni klasē, nevis 30. Carnikavas internātpamatskolā gan slodzes likme ir tikai 280 lati, taču arī tiem skolotājiem ir iespēja strādāt un nopelnīt vairāk, protams, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā."

"Skolas vadība nodrošina, ka atalgojums nav tikai valstī noteiktais – minimālais. Arodbiedrībai vajadzētu sakārtot jautājumus, lai novērstu nepilnības likumdošanā, piemēram, ir noteikts, ka pedagogam atvaļinājums ir astoņas nedēļas, bet nav noteikts, kad tās var izmantot. Un ir pedagogi, kas dodas atvaļinājumā mācību procesa laikā," skaidro I. Briede.

Iepriekš:
Pie Saeimas piketēs arī Carnikavas pedagogi