Koncertā iesaistījās un līdzdarbojās pilnīgi visi: sākot no pašiem mazākajiem līdz pat sagatavošanas grupiņas bērniem. Uz skatuves kopā ar bērniem kāpa arī viņu audzinātājas. Katra no viņām bija izvēlējusies savu krāsu, kādā atspoguļot savu grupiņu. Sarkana, oranža, zaļa, balta, zila un dzeltena, šīs ir tikai dažas no tērpu krāsām, kādās varēja redzēt audzinātājas un viņu audzēkņus. Ieskatīties bērnudārza vēsturē palīdzēja uz sienas projicētie foto.
Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sandra Breidaka stāsta, ka esot patiess gandarījums un prieks, pirmkārt, jau par to, ka bērnudārzu izdevies saglabāt un, otrkārt, ka izdevies izveidot saliedētu un draudzīgu komandu. "Mūsu iestādē katrs cilvēks ir vērtība, kadru maiņa nenotiek," uzsver iestādes vadītāja. Tāpat viņa ir gandarīta, ka kolēģi tiešām mīl savu darbu un bērnus, jo citādi nemaz šo darbu nevarētu veikt.
S. Breidaka arī pastāstīja, ka svētku dienā jau no paša rīta saņēmusi ļoti daudz apsveikumu, katra grupiņa nākusi sveikt ar bērnu darinātajiem pārsteigumiem. Daži audzēkņi sveikuši pat ar pašu izdomātiem dzejolīšiem par bērnudārzu. Bērnudārza metodiķe Anita Šaicāne stāsta, ka viņa uz bērnudārzu atnākusi strādāt 1976. gadā, kuru vadīja toreizēja kolhoza priekšsēdētāja sieva Ārija Kaula: "Viņa bija ļoti darbīga, enerģiska ar jaunām, progresīvām idejām un interesantām nākontes vīzijām. Tolaik visā Latvijā bērnudārzus būvēja pēc tipveida projektiem, bet Ārija Kaula Ādažiem bija sameklējusi individuālu projektu."
Piebilstams, ka Ādažu bērnudārzu atvēra 1983. gadā, un tas vēl aizvien pārsteidz ar savu neparasto interjeru. Tā vidū līdz pašiem griestiem stiepjas daudz zaļu augu, garie gaiteņi, kur atrodas arī grupiņu telpas, izvietojušies ap centru kā stari ap sauli.
Kad 1991. gadā kolhozus likvidēja, slēdza arī Ādažu bērnudārzu. Tajā telpas īrēja Ādažu vidusskola pirmās līdz trešās klases audzēkņiem. Metodiķe A. Šaicāne stāsta, ka tolaik skolotājas, kurām nebija, kur atstāt savus mazuļus, apvienojās un lūdza, lai saglabātu vienu bērnudārza grupiņu. Skolotājas rakstīja pašvaldībai, līdz panāca, ka viņu lūgums tiek uzklausīts. Vienai grupiņai atbrīvoja telpu, un pašreizējā vadītāja Sandra Breidaka sāka strādāt ar 17 dažāda vecuma skolotāju bērniem, vienlaikus būdama gan audzinātāja, gan aukle, gan muzikālā vadītāja, veļas pārzine un viss cits. Pusdienas bērniem atveda lielos termosos no Podnieku ēdnīcas, viņa pati dalīja ēdienu, baroja mazākos bērnus, mazgāja traukus, kā arī atveda no mājām savas klavieres, mēbeles un strādāja.
