Šogad kristīgo mācību apgūst jau 24 pirmklasnieki, un šī priekšmeta skolotāja Lūcija Bikovska stāsta, ka gandrīz katru stundu klasē ierauga sēžam jaunu skolēnu.
"Uz kristīgās mācības stundu nāk gan bērni, kuri svētdienās kopā ar vecākiem apmeklē mises dievnamos un iet svētdienas skolās, gan arī bērni, kuri par kristīgajām vērtībām dzird pirmo reizi," stāsta skolotāja Lūcija Bikovska. "Šajā priekšmetā izmantojam mācību grāmatu, kuras sākumā mēs iepazīstamies ar meiteni Katrīnu, viņas ģimeni un kopā ar viņiem izdzīvojam dažādus dzīves notikumus, sasaistot tos ar savu dzīvi. Piemēram, stundā, kurā uzzinām, ka Katrīnai piedzimis brālītis, mēs pārrunājam, kādas emocijas bērni ir piedzīvojuši, kad viņu ģimenē ienācis brālītis vai māsiņa. Un tad mēs atceramies Jēzu, un kā tas bija, kad viņš piedzima Bētlemē, jo lasīt un izprast Bībeli pat pieaugušajiem nav viegli."
Kristīgā mācība bērniem dod izpratni par Dievu un viņa radīto pasauli. Bērni mēģina saprast, kas ir lūgšana, pakāpeniski apgūst Dieva baušļus un solīti pa solītim mācās veidot attiecības ar Dievu, apgūt viņa radīto pasauli un dzīvot harmonijā ar to.
Skolotāja stāsta: "Katram bērnam ir sava izpratne, un bieži vien viņu domas par tēmu veidojas dažādu redzēto multfilmu iespaidā. Šodien filmas ir diezgan agresīvas, kurās labais it kā pazūd, jo noteicošākais ir stiprākais, valdonīgākais. Mēs mācāmies ieraudzīt labo."
Daudz sāpīgu brīžu bērniem saistās ar savstarpējām attiecībām, jo gadās konflikti, nākas sastrīdēties, piedzīvot nodevību. "Šādos gadījumos mēs situāciju atklāti izrunājam un izvērtējam, vai tas ir tas īstais draugs, ar kuru gribas draudzēties," stāsta skolotāja. "Varbūt aiz vārda "draudzība" patiesībā slēpjas izmantošana? Bet varbūt bērns pats ir spēris kļūmīgu soli?"
Skolotāja atzīst, ka ne vienmēr bērni ir vienisprātis ar viņas teikto. "Mēdz būt, ka stundā bērns paliek pie sava viedokļa, bet pēc pāris dienām pienāk klāt starpbrīdī un saka: "Skolotāj, jums laikam tomēr bija taisnība,"" saka pedagoģe. "Bērnam ir jādod laiks pārdomāt, vai tas, par ko viņš ir pārliecināts šobrīd, būs tā arī vēlāk. Ja bērns ir sadzirdējis stundā runāto, viņš pārdomā to, un, ja viņš ir izmainījis savas domas, tad tas jau ir viņa viedoklis, nevis manējais."
Patlaban kristīgās mācības stundas notiek parastā mācību klasē, bet skolotāja domā, ka būtu labi, ja šim nolūkam iekārotu speciālu klasi, kas bērnus vairāk noskaņotu šai mācību stundai. Tajā varētu būt kartes, kurās attēloti Bībelē aprakstītie notikumi, tur varētu būt iekārtots neliels altārītis. "Ir bērni, kuri starpbrīžos labprāt ienāktu šajā telpā, lai pabūtu klusumā, noskaitītu lūgšanu," piebilst skolotāja.
Nav piespiedu kārtā, galvenais – parunāt ar pašu bērnu
"Baldones vidusskolā pirmo klašu skolēni šogad apgūst gan ētiku, gan kristīgo mācību," stāsta sākumskolas mācību pārzine Sarmīte Staburovska. "Tāpat kā iepriekšējos gados vairums bērnu vecāku ir izvēlējušies ētiku. No 50 pirmo klašu audzēkņiem 15 vai 16 mācās kristīgo mācību. Mēs bērnu vecākus laikus informējām, ka viņu bērni pēc izvēles var apgūt kristīgo mācību vai ētiku, jo abas stundas notiks vienlaikus – divi skolotāji mācīs ētiku un viens skolotājs – kristīgo mācību. Pastāstījām vecākiem par abu priekšmetu saturu, lūdzām izdarīt izvēli un uzrakstīt iesniegumu."
Mācību pārzine atceras, ka daži vecāki uzreiz izdarīja izvēli, citiem vajadzēja laiku pārdomām, un bija vecāki, kuri lūdza, lai palīdzam izvēlēties. "Tiem vecākiem, kuriem grūti izvēlēties, mēs pajautājam, vai viņi apmeklē baznīcu, varbūt bērns iet svētdienas skolā, taču lēmums bija jāpieņem viņiem pašiem. Mēs vecākus nevilinām ne uz vienu, ne otru priekšmetu. Pirms vecāki raksta iesniegumu, lūdzam šī priekšmeta izvēli noteikti pārrunāt arī ar bērniem," paskaidro S. Staburovska.
Tikmēr Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Maija Kokare uzsver, ka nav vienotas uzskaites sistēmas par kristīgās mācības un ētikas mācīšanu Pierīgas skolās: "Pamatojoties uz likumu, tā ir vecāku brīva izvēle."
"Carnikavas pamatskolā bērni šogad, tāpat kā līdz šim, mācās tikai ētiku. Tas tāpēc, ka, veicot aptauju, pārliecinošs skaits vecāku vēlējās, lai bērni mācās ētiku. Bija tikai pāris ģimeņu, kuras izteica vēlmi, lai bērns apgūst kristīgo mācību," stāsta pamatskolas direktors Sergejs Čevers. "Taču jau 1. septembrī mūsu skolā viesojās Nacionālo bruņoto spēku kapelāns no Ādažu militārās bāzes Raimonds Krasinskis, un mēs viņu noteikti aicināsim ciemos arī uz valsts dzimšanas dienu – 18. novembri, Ziemassvētkiem, Lieldienām, un pakāpeniski iepazīstināsim skolēnus ar kristīgām vērtībām."
Direktors atzīst, ka R. Krasinskis prot ļoti labi runāt ar bērniem – viņš vienkāršiem vārdiem un mūsdienīgā veidā prot atklāt kristīgo vērtību būtību. Skolēniem tas ļoti patīk, un viņi kapelāna teiktajā patiešām ieklausās. "Mēs negribam sasteigt tik nopietnu vēcāku un bērnu izvēli. Esam atvērti abiem mācību priekšmetiem – gan ētikai, gan kristīgajai mācībai. Kad ģimenēs būs nobriedusi vēlme, lai bērni apgūst kristīgo mācību, mēs to skolā arī piedāvāsim, bet patlaban sākam ar mazumiņu."
Arī Ķekavas vidusskolā bērniem ir iespēja apgūt kristīgo mācību, tomēr vēl arvien vairākums bērnu mācās ētiku, savukārt Mārupes novada Skultes sākumskolā un Salas sākumskolā vecāki ar oficiāliem iesniegumiem izvēlējušies ētiku.
