Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Finansējuma apmērs mācību literatūras iegādei Ls 6,26 apmērā pašvaldībām tika sadalīts un pārskaitīts jau šā gada sākumā. Pēc diskusijām par bezmaksas izglītību Latvijā IZM papildus piešķīra finansējumu mācību līdzekļu iegādei pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēm Ls 1,89 par skolēnu. Tā 2013. gadā finansējums uz vienu skolēnu un pedagogu ir Ls 8,15, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājies gandrīz par pieciem latiem.

Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš informēja, ka papildu finansējumu valstij nodrošināmo mācību līdzekļu iegādei Ķekavas novada skolas saņems tuvākajās dienās. Savukārt Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka atzina, ka skolām, kurām papildu finansiālu atbalstu nav spējusi sniegt pašvaldība, šī papildsumma ir piešķirta novēloti. "Novada pašvaldība mūs vienmēr ir atbalstījusi, tāpēc mūsu skolā nav bijusi situācija, ka nevaram nopirkt mācību līdzekļus," atklāj S. Pugovka.

Šogad no pašvaldības papildus piešķirtais finansējums bijis Ls 10 uz skolēnu. Tomēr valsts piešķirto papildu finansējumu Ls 1,89 direktore vērtē kā nepietiekamu, jo sociālo zinību un angļu valodas darba burtnīcas, kas mazāko klašu skolēniem pielīdzināmas mācību grāmatām, maksā krietni vairāk par diviem latiem. Ķekavas vidusskolā mācās aptuveni 800 bērnu, tāpēc papildfinansējuma summa no IZM ir plānota apmēram Ls 1500.

Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde pastāstīja, ka pašvaldībām piešķirto papildfinansējumu skola vēl nav saņēmusi. "Mūsu skolā mācās 538 skolēni. Ja sareizina ar piešķirto Ls 1,89, tad finansējumam jābūt 1016 latiem," rēķina direktore. Savukārt pašvaldības finansējums bijis trīsarpus tūkstoši latu. "To jau esam iztērējuši."

Dz. Knohenfelde neslēpj, ka nepilni divi lati ir krietni par maz, lai skolēnu pilnvērtīgi nodrošināt ar mācību līdzekļiem. "Ja jāpērk angļu valodas un sociālo zinību darba burtnīcas, tad par šo summu pat angļu valodas burtnīcas nesanāk. Katram ir saprotams, ka šī ir ļoti maza summa." Baldones vidusskolas direktore vērtē, ka mācību līdzekļu iegādei būtu nepieciešami vismaz Ls 10 uz vienu skolēnu.

Savukārt Zaķumuižas pamatskolas Ropažu novadā direktors Igors Grigorjevs atzina, ka pagaidām nav informēts par papildfinansējuma apmēriem Zaķumuižas skolai. "Šo naudu pārskaita pašvaldībai, nevis skolai," viņš skaidro un piebilst, ka skolai, kurā mācās 280 bērni, ar mācību līdzekļu iegādi tikt galā izdevies veiksmīgi.

Arī Carnikavas pamatskolas direktors Sergejs Čevers atzina, ka par nepietiekamiem finanšu līdzekļiem sūdzēties nevar. "Mums šogad skolā mācības sāka par 33 bērniem vairāk nekā pērn. Līdz ar to finansējums ir aptuveni par Ls 700 lielāks," skaidro S. Čevers. Tāpēc, sākoties jaunajam mācību gadam, rasta iespēja gan algot sociālo pedagogu, gan nodrošināt piemaksas pedagogiem ar trešo un ceturto profesionālās kvalifikācijas pakāpi.