Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Maize no krāsns, piens no govs
Eva saviem bērniem Pēterim un Līgai (11 un 13 gadi) izvēlējās nometni nevis Stopiņu novadā, bet krietni tālāk – Latgalē.

Mūsu bērni ir piedalījušies ļoti jaukā nometnē, ko organizēja biedrība "Latgaļu sāta". Nometne, kurā bērni pavadīja apmēram nedēļu, notika lauku mājās Viļānu novada Dekšāres pagastā. Lai gan mēs arī nevarētu teikt, ka esam pilsētnieki, tomēr tur lauki bija pa īstam – pagalmā vistas un zosis, kaimiņos govis un aitas.

Nakšņoja bērni teltīs, kas bija uzslietas nopļautā pļavā netālu no mājas pagalma. Gadījās arī lietainas dienas, taču bērni labi tika galā arī šādā situācijā – iemanījās paši slapjās drēbes izžāvēt.

Nometne bija organizēta tā, lai bērni apgūtu vai vismaz izzinātu vairākas senās prasmes – maizes gatavošanu, sviesta kulšanu, keramikas izstrādājumu izgatavošanu un apdedzināšanu pašdarinātā ceplī, veļas mazgāšanu ar rokām – ar senajiem darba rīkiem – un daudz ko citu.

Vārdu sakot, šīs nedēļas laikā bērniem bija iespēja apjaust, ka piens nerodas pakā un ka patiesībā ir jāpieliek daudz pūļu, lai maizīte nonāktu galdā. Tā bija galvenā mūsu vēlme, sūtot bērnus uz šo nometni, – lai viņi saprastu darba vērtību.

Lai gan ēdināšana notika ārā, speciālā nojumē, nevis pašā namā, galds vienmēr bija glīti noformēts, uzklāti krāšņi glazēti latgaļu māla trauki, un viss tiešām līdzinājās tam, kā mēs iedomājamies ļaudis dzīvojam ja ne gluži astoņpadsmitajā, tad deviņpadsmitajā gadsimtā noteikti! Visas maltītes bija pašu saimnieču gatavotas.

Cik zinu, šāda veida nometnes Pierīgā netiek piedāvātas, turklāt priecājāmies par iespēju nomainīt ierasto vidi pret Latgales laukiem. Kā nepatīkams starpgadījums jāpiemin tas, ka nometnes laikā meita applaucējās ar karstu tēju. Nometnes vieta ir tālu no iespējām ātri nodrošināt mediķu klātbūtni, taču nometnes organizatori paši operatīvi sniedza pirmo palīdzību. Manuprāt, nometnei tomēr jābūt kā atpūtai, tāpēc es neizvēlētos pretenciozas nometnes, kuras sola teju neiespējamo, piemēram, apgūt angļu valodu divu nedēļu laikā.

Jāspēj pieņemt noteikumus.
Līgas dēls Mikus, kurš šogad beidza 3. klasi, ir apmeklējis vairākas vasaras nometnes.

Pirmā nometne, ko Mikus apmeklēja piecu gadu vecumā, bija džudo diennakts nometne Mālpilī. Tajā laikā viņš trenējās džudo un pats izteica vēlmi piedalīties nometnē. Viņš bija jaunākais nometnes dalībnieks, ko vērtēju visnotaļ pozitīvi. Runājot ar treneri, sapratu, ka Mikus bija psiholoģiski noturīgāks nekā daži gados vecāki nometnes dalībnieki.

Manuprāt, svarīgi, ka nometne deva iespēju apzināties, ka viņš spēj bez ģimenes klātbūtnes ar savu ikdienu, ar sevi tikt galā. Tas ceļ bērna pašapziņu. Protams, pirmo reizi palaižot Miku uz diennakts nometni, man bija satraukums, bet tās bija vienkārši emocijas par to, ka viņš tik ilgi ir prom no mājām, nevis bažas par nometnē notiekošo.

Ja mani interesēja, kā pagājusi diena, zvanīju trenerim, taču centos lieki netraucēt nometnes norisi. Centāmies ievērot principu – ja treneris nezvana, tātad viss ir kārtībā, un tā arī bija. Mikus ir bijis arī vairākās dienas nometnēs, kas tika organizētas Laurenču sākumskolā Siguldā.

Arī šogad izvēlējāmies Mikum dienas nometni, jo šis formāts viņam ir patīkamāks un pierastāks. Tas ir tāpat kā aiziet uz skolu tās labākajā izpildījumā. Pirms jebkuras nometnes jāsagatavojas atbilstoši nometnes organizatoru ieteikumiem. Svarīgi mājās izrunāt arī uzvedību nometnē. Bērnam jābūt gatavam, ka būs jāpieņem nometnes noteikumi. Gatavošanās nometnei nav nekas sarežģīts, tieši otrādi – kaut kas ļoti patīkams!

Kabatas nauda – maksājumu kartē
Ralfam ir desmit gadu, un viņš aktīvi nodarbojas ar sportu – ir Siguldas sporta kluba "Pantera" biedrs, kā arī apmeklē florbola skolas "Masters" treniņus Rīgā. Ralfa mamma Dace stāsta, ka Ralfs piedalījies daudzās nometnēs jau no četrarpus gadu vecuma.

Pirmā bija vingrošanas dienas nometne Rīgā, tad sekoja florbola nometnes gan vasarā, gan ziemas brīvlaikā, kā arī sporta kluba "Pantera" nometnes. Pavisam nesen Ralfs piedalījās florbola dienas nometnē Rīgā, Olimpiskajā centrā. Man patika, ka nodarbības bija daudzveidīgas – bija gan treniņi, to skaitā peldēšana, gan dažādi aicinātie viesi un lekcijas. Piemēram, nometnē viesojās florbola tiesnesis, fizioterapeits un veselīga uztura speciālists. Ieteikumi par veselīgu uzturu tika izklāstīti bērniem saprotamā valodā. Piemēram, dažreiz varot apēst arī kādu burgeru, tikai jāizvairās no tādiem, kuru nosaukumā ir XXL un Big size. (Smejas.)

Sporta klubā "Pantera" man patīk ģimeniskā atmosfēra, bērnu saliedētība. Kluba virziens ir kalnu slēpošana, ārpus sezonas audzēkņi nodarbojas arī ar skrituļslalomu, velobraukšanu, notiek vispārējie treniņi. "Pantera" organizē gan dienas, gan diennakts nometnes, un daudzās no tām Ralfs ir piedalījies.

Ap Lieldienām Ralfs kopā ar "Panteru" brauca uz treniņnometni un sacensībām Austrijas kalnos. Sapratu, ka sacensībās tomēr ir vajadzīga vecāku klātbūtne, jo uztraukums ir liels. Fiziski grūtākas esot "Panteras" nometnes, piemēram, kādā reizē viņi pa mežu nobrauca apmēram 50 kilometrus ar velosipēdu. Priecājos, ka reizēm pēc nometnēm ir iegūti jauni draugi, viņi apmainās ar kontaktiem un aicina cits citu uz dzimšanas dienām.

Taču mums ir bijusi arī ne visai pozitīva pieredze ar nometnēm. Slēpošanas nometnē Druskininkos Lietuvā Ralfs bija kopā ar grupu, kur visi bija vecāki par viņu. Viņš šajā vietā bija pirmo reizi, daudz ko nezināja, un esot bijis grūti turēt līdzi lielajiem, lai visu paspētu laikā. Tāpēc ieteikums – izvērtēt, ar ko jūsu bērns būs kopā nometnē. Tāpat labāk, ja bērnu uz nometni aizved tētis, jo mammu klātbūtnē bērni vairāk dod vaļu emocijām.

Kad Ralfs devās uz ārzemēm, ielādējām aplikāciju "Life360", kas deva iespēju sekot līdzi tam, kur viņš atrodas. Tāpat ieteiktu kabatasnaudu dot līdzi uz kartes, nevis skaidrā naudā, kuru ir risks pazaudēt. Turklāt, iedodot bērna lietošanā maksājumu karti, vecākiem ir iespēja sekot līdzi tam, kā nauda tiek tērēta.

Iepriekš:

Ko sola bērnu vasaras nometnes Siguldā un Ropažos