Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā izskata izmaiņu autori, šāds darbs ar personām, kuras veikušas vardarbību, uzliekot tām pienākumu iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, būtu līdzeklis, kā novērst vai samazināt turpmāku vardarbības situāciju atkārtošanos.

2014. gadā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests jauns instruments - pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Kopš 2015. gada personām, kuras cietušas no vardarbības, ir paredzētas tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat speciāli noteikumi paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansētus sociālās rehabilitācijas pasākumus var saņemt personas, kuras veikušas vardarbību.

Šie noteikumi paredz iespēju personai brīvprātīgi pieteikties un, ja tā atbilst noteikumos izvirzītajiem kritērijiem, saņemt valsts apmaksātu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu. Pakalpojums tiek sniegts divos veidos - persona var pakalpojumu saņemt individuālu psihologa konsultāciju veidā vai arī persona pakalpojumu var saņemt grupu nodarbību veidā.

Ņemot vērā valsts pienākumus attiecībā uz preventīvu pasākumu veikšanu, TM sagatavotie grozījumi paredz pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu klāstu papildināt ar jaunu līdzekli - dodot tiesai iespēju personai uzlikt par pienākumu iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Šāda līdzekļa iekļaušana ir būtisks solis, lai preventīvi iedarbotos uz personu, ņemot vērā, ka par prevenciju ir atzīstams viss pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanu.

TM norāda, ka tiesas vidēji gadā pieņem 960 lēmumus par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu noteikšanu. TM secina, ka gadā vidēji pienākums iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai varētu tikt piemērots 816 personām.

Grozījumi paredz, ka varmākam būs pienākums septiņu dienu laikā sazināties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju, lai uzsāktu kursu.

Tāpat grozījumi paredz, ka tiesai, piemērojot atbildētājam pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli - pienākums atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, lēmumā būs jānorāda, ka atbildētājam ir pienākums neatsavināt, nenodot, nekavēt, netraucēt, nepasliktināt iespēju lietot mājokli, kā arī nepasliktināt mājokļa stāvokli.

Grozījumos paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Pirms tam nepieciešams veikt grozījumus citos normatīvajos aktos, kuriem jāstājas spēkā vienlaicīgi ar šiem grozījumiem.