Pierīgas skolās mācās 10 viesskolēnu
Daudzās Latvijas skolās mācās apmaiņas programmas skolēni no dažādām pasaules valstīm. Kopš 2010. gada par viesģimenēm Latvijā ir kļuvušas 250 ģimenes. "AFS Latvija" pārstāve Ilze Liepiņa stāsta, ka liela daļa viesskolēnu vēlas mācīties un dzīvot ne tikai galvaspilsētā, bet arī lauku reģionos, kas ļauj tuvāk iepazīt latviešu tradīcijas, laukus un mājas dzīvi. Ģimenēs Pierīgā šobrīd ir uzņemti desmit viesskolēni: divi dzīvo Iecavas un Garkalnes novadā, pa vienam – Mārupes, Ādažu, Ropažu, Ķeguma, Ikšķiles un Krimuldas novadā.
Latviju par savu apmaiņas valsti visbiežāk izvēlas jaunieši no Taizemes, Vācijas un Itālijas, kā arī ASV, Venecuēlas un Beļģijas. Arī latviešu skolēni dodas apmaiņas programmā uz ārvalstīm, kur dzīvo viesģimenēs un mācās vietējās skolās. Šoreiz stāsts būs par latviešu ģimeni, kas uzņēmusi savās mājās apmaiņas skolnieci no Taizemes. Leldes Valles ģimene uzņēmusi viesskolēnus jau tad, kad Lelde vēl bija pusaudze. Šobrīd Leldei ir gan pašai savi bērni, gan – viesbērni.
Uzņem viesskolēnus jau paaudzēs
"Ar "AFS" esmu pazīstama jau no 1997. gada, kad vecāki mūsu ģimenē uzņēma meiteni Elisi no Austrālijas. Man tolaik bija 18 gadu, un es beidzu vidusskolu," stāstu par apmaiņas programmas bērniem ģimenē sāk Lelde. Piecus gadus vēlāk viņas ģimene vēlreiz iesaistījusies skolēnu apmaiņas programmā, un šoreiz viņu mājās ienākusi meitene Nina no Vācijas. "Ar šo meiteni daudz laika pavadījām kopā. Viņa visveiksmīgāk apguva latviešu valodu un mūsu kultūru, mūziku. Pie šīs meitenes esam arī viesojušies Vācijā."
2010. gadā Leldes mamma uzņēma pie sevis skolnieci no Taizemes. Tā bija Leldes pirmā pieredze ar taizemiešu bērniem. "Mēs sadraudzējāmies, un meitene daudz laika pavadīja arī mūsu mājās, ar mūsu bērniem," atceras Lelde. "Cepām piparkūkas, šļūcām no kalna un mācījām gatavot ēst. Pēc pāris gadiem meitene kopā ar vecākiem viesojās arī pie mums."
Nu arī pašas Leldes ģimene iesaistās šajā programmā. Pie viņiem apmetusies taizemiešu meitene Thamonwan jeb Krīma (Cream). "Cream – tas ir vārds, ko taizemieši izvēlas mums, eiropiešiem, lai vieglāk izrunāt. Tā arī mēs viņu saucam – par Krīmu," skaidro Lelde.
Ikdiena, svētki, atšķirīgās kultūras un tradīcijas
"Mūsu ģimenē aug trīs bērni – Jēkabs (12), Una (10) un Ernests (3). Pirms pieņemt meiteni, apspriedāmies arī ar viņiem," stāsta viesmamma Lelde. Abas meitenes dzīvo vienā istabā, abas ziemā braukušas uz kalnu snovot. Tāpat bērni kopā baudījuši Latvijai raksturīgos ziemas priekus, kā arī apzinīgi veic dažādus sev uzticētos darbiņus.
Krīmai ir 16 gadu, un viņa mācās Krimuldas vidusskolas 10. klasē. Meitene esot klusa, taču skolā jūtoties labi. Lelde teic: "Mācībās viņai nevedas tik viegli, kā tas būtu, esot mājās. Tuvus draugus skolā arī nav izdevies atrast, taču Krīma ir sadraudzējusies ar citu "AFS" taizemiešu meiteni no Rīgas, ar kuru kopā apmeklē pasākumus. Kopā ar viņas viesģimeni bija ceļojumā uz Berlīni un, esot pie mums, gatavo taizemiešu ēdienus."
Runājot par to, kādas ir būtiskākās nacionālās atšķirības, Lelde stāsta, ka to ir diezgan daudz. Taizemiešiem ir pilnīgi citi nozīmīgie svētki, cita mūzika un citas slavenas grupas. Ēdieni ir asāki, turklāt taizemieši ēdienu pārsvarā gatavo pannā vai katlā – cepeškrāsnī gatavoti ēdieni neesot populāri.
Leldes ģimene ar taizemiešu meiteni saprototies ļoti labi un iesaistot viņu savā ikdienas dzīvē. "Mēs mēdzam kopīgi gatavot Taizemes ēdienus. Krīma līdzi bija paņēmusi daudz taizemiešu garšvielu. Vismaz reizi nedēļā pagatavojam ko asāku, jo šeit viņai pietrūkst to aso garšu. Taču meitene ēd arī visus mūsu ēdienus. Parasti piedāvāju pagaršot un ļauju izlemt."
Tāpat arī visa ģimene kopā dodoties pārgājienos, ziemā slidojuši, braukuši no kalna, pikojušies. "Mēģinām Krīmai parādīt to, kas ir svarīgs mūsu ikdienā un svētkos. Meitene labprāt izmēģināja arī mūsu ziemas priekus, taču teica, ka viņu meitenēm ne īpaši patīk ekstrēmas lietas un aktivitātes. Daudzas nemaz nevēlas ko tādu pamēģināt."
Ieguvums arī viesģimenei
Mūsdienās, kad pieejams internets, cilvēks, lai cik tālu prom no mājām būtu, vairs nejūtas tik nošķirts kā pirms gadiem divdesmit, spriež Lelde. "Viena sekunde, un tu jau zini un redzi, ko dara tavi draugi mājās, līdz ar to ir grūtāk pārslēgties uz mūsu kultūru." Leldes ģimenē Krīma iejutusies labi, un tas ir ģimenes nopelns.
Klusums un plašums ir tas, kas meiteni pārsteidzis, ierodoties Latvijā no apdzīvotās Bangkokas. Pēc taizemiešu meitenes domām, cilvēki šeit ir citādāki, arī klimatiskie apstākļi, protams, ir pavisam citi – aukstajās dienās temperatūras starpība bija 50 grādu! Vēl viena atšķirība: "Mēs Latvijā gribam nosauļoties, taču viņiem ir svarīgi kļūt gaišākiem!"
Ikdienā sarunas notiekot angļu valodā, tomēr meitene ikdienišķās lietas jau tīri labi saprotot arī latviski, kaut arī runāt pati vēl baidās. Mazais Ernests ar viņu runājoties latviski, un abi saprotas ļoti labi.
Iesaistīšanās apmaiņas programmā noteikti ir ieguvums ne vien šurp atbraukušajiem skolēniem, tā ir ļoti vērtīga pieredze arī ģimenei, kurā tiek uzņemts ārvalstu bērns. "Manuprāt, lielākais ieguvums ir bērniem," pārliecināta ir Lelde, "tas, ka viņi redz un sajūt – pasaulē ir dažādas tautas, kultūras un cilvēki. Iemācās rēķināties arī ar kādu citu un parādīt tās iespējas un lietas, ko sniedz mūsu valsts. Tā ir iespēja kļūt atvērtākiem un pārdomāt, kāds būtu tavs bērns, ja dotos šādā piedzīvojumā."
Nepamēģināsi – neuzzināsi!
Ģimenēm, kuras mazliet baidās, tomēr jūt sevī vēlmi kļūt par viesģimeni, Lelde iesaka sākumā nebūvēt sapņu pilis par to, ka skolēns ievedīs viņu mājā savas valsts kultūru. "Skolēni ir elastīgi un vairāk pielāgojas mūsu videi un kultūrai." Lelde stāsta, ka joprojām uztur kontaktus ar visām "AFS" programmā iepazītajām meitenēm, kuras reiz dzīvojušas viņu ģimenē, un visur tiekot laipni gaidīti ciemoties.
"Tātad nākotnē jāplāno kāds ceļojums uz Taizemi vai Austrāliju," saka Lelde un piebilst, ka galvenais ir būt atvērtiem un cienīt citam citu. "Tas attiecināms gan uz skolēniem, gan ģimeni. Cilvēki ir tik dažādi, un tieši tas ir interesanti. Nepamēģinot neuzzināsi, kāda varētu būt tava pieredze!"
Augustā, ar jaunā mācību gada sākumu, Latvijā ieradīsies 38 apmaiņas skolēni. Daļai viesģimene jau atrasta, taču vairāki skolēni joprojām gaida savu īsto ģimeni. "AFS Latvija" aicina ikvienu, kuram ir tāda vēlme un iespēja, kļūt par viesģimeni apmaiņas skolēniem. Tieši pavasarī ģimenes tiek aicinātas pieteikties. Varbūt tie būsiet jūs?