Lai risinātu problēmjautājumu par bērnu uzraudzību tiem vecākiem, kuri strādā maiņās, naktīs, brīvdienās un citā laikā, kas ir ārpus ierastās astoņu stundu darba dienas, 2015. gada 1. augustā tika sākts vērienīgs projekts, kas noslēgsies šā gada jūlijā. Tas tiek īstenots Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.–2020. gadam ietvaros sadarbībā ar Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldībām un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. Projekta mērķis ir attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
Projekta ietvaros tika veikts apjomīgs pētījums, sniedzot subsidētu bērnu uzraudzības pakalpojumu 38 uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, ar to nodrošinot kopumā 168 bērnus, kuri tika pieskatīti darba dienu vakaros un naktīs no pulksten 18.00 līdz 8.00, kā arī brīvdienās, kad vecāki strādāja. Eksperimenta mērķis bija pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.
Pētījumā iesaistītā socioloģe, eksperte darba un ģimenes dzīves līdzsvara jautājumos Viola Korpa secinājusi, ka veiktais eksperiments liecina par darba laika un nodarbinātības modeļu daudzveidību un praksi gan uzņēmumu, gan atsevišķu indivīdu līmenī: "Mēs redzam, ka gan Latvijā, gan pasaulē mainās nodarbinātības modeļi un aizvien lielāka dominance ir tieši nestandarta un netipiskajām nodarbinātības formām, no tradicionālās darba dienas ilguma atšķirīgiem darba laika modeļiem. Ir pamats uzskatīt, ka šīs tendences turpināsies. Nepieciešamība saskaņot profesionālās karjeras veidošanu un ģimenes dzīves veidošanu kļūst par nozīmīgu izaicinājumu lielākajai daļai sabiedrības."
Kā atzīmē eksperte, izvēles, ko izdara vīrieši un sievietes, lai apvienotu profesionālo, personisko un ģimenes aspektu savā dzīvē, lielākoties ir individuālas. Tomēr tas, kā indivīdi samēro pretrunīgās vajadzības, ietekmē sabiedrisko kārtību, iespaidojot, piemēram, dalību darba tirgū un dzimstību. Vienlaikus indivīdu izvēli ietekmē arī sociālās dzīves organizācija, tostarp likumā noteiktās tiesības uz atvaļinājumu, kas saistīta ar ģimeni, un publiskā sektora nodrošināta bērnu un citu apgādājamu personu aprūpe vai citi faktori, piemēram, veikalu darba laiks un mācību dienas ilgums skolā.
"Pētījumā bija iesaistītas gan ģimenes ar abiem vecākiem, gan tādas, kurās bērnus audzina un aprūpē tikai viens vecāks. Realitātē ļoti problemātiski ir salāgot darbu un ģimenes dzīvi situācijā, kad abi vecāki strādā nestandarta darba laiku, bet visgrūtāk salāgot bērnu pieskatīšanu ar darbu izdodas cilvēkiem, kuri audzina bērnus vieni. Viņi ir arī nabadzības riskam visvairāk pakļautā grupa," stāsta V. Korpa.
"Bija gadījumi, kad šie vecāki atzina, ka bērnus ir atstājuši bez pieskatīšanas, un, tā kā viņi ir arī vienīgie ģimenes pelnītāji, baidās zaudēt darbu. Tāpat gadījumos, kad ģimenei ir kādas specifiskas vajadzības, piemēram, aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem vai nopietnām veselības problēmām, nav iespējams radīt standartizētu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Šīs ģimenes vienmēr būs izņēmumi, bet to skaits nebūs liels. Tomēr atbalsts šādām ģimenēm ir ļoti nepieciešams, un tam piemērota tikai elastīga bērnu pieskatīšanas forma."
Arī projekta vadītāja Iveta Baltiņa no Labklājības ministrijas norāda, ka bērnu uzraudzības problēmjautājums skar ne tikai vecākus ar nestandarta darba laiku, bet ievērojami plašāku ģimeņu loku: "Pētījums pierādīja, ka šis pakalpojums ir pietiekami aktuāls arī tiem vecākiem, kuri nodarbināti tā sauktajā standarta darba laikā un kuru bērni iet sākumskolā. Proti, daudzās mācību iestādēs pēc mācību stundām nemaz nav pagarināto dienas grupu. Šādos gadījumos vecākiem jau agrā pēcpusdienā – teju darbadienas vidū – jādomā par bērna nogādāšanu mājās vai citviet, kur viņš tiks pieskatīts atlikušo dienas daļu, pašu spēkiem vai ar kāda palīdzību, ja pašiem nav šādas iespējas.
Līdz ar to šī problemātika var nemaz nebūt tik ļoti akcentēta uz netipisku darba laiku, bet ir skatāma daudz plašākā mērogā, uzsvaru liekot uz darba un ģimenes līdzsvaru kopumā. Katrā ziņā ar šo projektu noteikti esam devuši impulsu pozitīvām izmaiņām, un cerams, ka šī vēsts tiks nodota tālāk."
Projektā iesaistītā darba devēja viedoklis
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis:
Galvenie izaicinājumi projekta īstenošanā bija saistīti ar tā administrēšanu un komunikāciju ar projektā iesaistītajām pusēm. Projekta ietvaros nevaram spriest par atbilstošāko bērnu aprūpes nodrošinājuma veidu, bet atbildīgiem par bērnu uzraudzību būtu jābūt vecākiem un darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus nestandarta darba laikā. Saprotot, ka to vieglāk ir nodrošināt lielajiem uzņēmumiem, iespējams, pašvaldības varētu piedāvāt diennakts bērnudārza grupas. Tāpat Rīgas pašvaldība izskata iespēju nodrošināt bērnu uzraudzības pakalpojumu līdz pulksten 21.00 darba dienās.
Labklājības ministrijas administrēts un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansēts projekts "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku".
