Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka, pēc investoru paustā, aizvadītā gada laikā nav redzams īpašs progress demogrāfiskajā situācijā, turklāt 74% aptaujāto atzinuši, ka šajā jomā gada laikā nav redzējuši nekādus uzlabojumus.
Savukārt ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktore Linda Liepa aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo gadu laikā ik gadu LM īstenojusi virkni atbalsta pasākumu ģimenēm ar bērniem, vienlaikus palielinot apdrošināšanas un valsts sociālos pabalstus bērna kopšanai, atceļot pabalstu apmēru ierobežojumus, paaugstinot iedzīvotāja ienākumu nodokļa atvieglojuma likmi par bērnu un ieviešot dažādu nodokļu atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, sniedzot valsts atbalstu mājokļa iegādei galvojumu veidā un citus pasākumus.
Liepa norādīja, ka papildus tika veiktas investīcijas bērnu aprūpes un izglītības sistēmā, tostarp tika ieviesta atbalsta programma bērnudārzu rindu likvidācijai, atbalsts mācību līdzekļu iegādei un palielināta dotācija skolēnu brīvpusdienām.
Pēc LM pārstāves paustā, 21.gadsimta sākumā Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis saskaras ar tādām demogrāfijas tendencēm kā sabiedrības novecošanās, ko raksturo zema dzimstība un vidējā mūža ilguma pieaugums. Latvija ir to ES valstu vidū, kur iedzīvotāju skaits samazinās galvenokārt iedzīvotāju migrācijas rezultātā.
Vienlaikus Liepa norādīja, ka pozitīvi vērtējams, ka summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā ir pieaudzis un 2015.gadā bija pat augstākais Baltijā - 1,71. Vienlaikus šis rādītājs ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka valstī šobrīd palielinās otro un trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā. Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā 2016.gadā bija 38,3%, sasniedzot apmēru, kāds bija astoņdesmito gadu vidū un beigās. Savukārt trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā ir augstākais pēdējo 30 gadu laikā, proti, 2016.gadā trešo bērnu īpatsvars bija 14,6%.
Vienlaikus Liepa atzīmēja, ka, kaut arī dzimstība ir dabisks bioloģisks process, tā ir ļoti cieši saistīta ar objektīviem valsts ekonomiskās situācijas raksturlielumiem, tāpat arī ar citiem iedzīvotāju uzvedības un praktiskās rīcības rādītājiem - iedzīvotāju labklājības līmeni, medicīnas un veselības aizsardzības attīstību, izglītības un kultūras līmeni, dzīvesveidu un citiem.
Tāpat demogrāfisko situāciju lielā mērā ietekmē kopējā ekonomiskā situācija valstī un konsekvence un sistēmiskums attiecībā uz valsts atbalsta mehānismiem tās iedzīvotājiem. Ģimeņu kontekstā, lai veicinātu tautas ataudzi, būtiski ne tikai veicināt dzimstību, bet arī rūpēties par reproduktīvā vecumā esošu Latvijas iedzīvotāju piesaisti valstij, veselību, dzīves kvalitāti un citiem jautājumiem, uzsvēra Liepa.
"Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu augstos dzimstības rādītājus un pēc tam sekojošo dzimstības samazinājumu, sieviešu skaits tuvākajā desmitgadē būtiski saruks. Tādejādi pastāv risks, ka pat, ja sekmīgas dzimstības veicināšanas politikas un ekonomiskās izaugsmes iespaidā dzimstība palielinātos, kopējais jaundzimušo skaits absolūtos skaitļos varētu nepieaugt samazinātā reproduktīvā vecumā esošo sieviešu skaita dēļ," skaidroja Liepa.
Viņa norādīja, ka ģimeņu ar bērniem dzīves līmeņa uzlabošana un bērnu pilnvērtīgas attīstības nodrošināšana vienmēr bijusi LM uzmanības lokā, un ministrija arī turpmāk aktīvi strādās, lai to pilnveidotu.
Tāpat no šī gada tiks nodrošināts lielāks finansiāls atbalsts ģimenēm, kurās ir ne mazāk kā divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms - piemaksa par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu. Tāpat no 1.jūlija nodokļa maksātājam būs tiesības uz Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir bērni.
Tomēr, pēc Liepas paustā, jāapzinās, ka sociālajā aizsardzībā piemērojamo līdzekļu ietekmi uz dzimstību, mirstību un citiem rādītājiem ir sarežģīti izmērīt atsevišķi no citiem mainīgajiem faktoriem, tostarp iedzīvotāju reproduktīvās veselības, sabiedrībā dominējošā ģimenes modeļa, laulību vidējās noturības, piedzimšanas atlikšanas, mātes vecuma pieauguma tendencēm, sabiedrības novecošanās un citiem. Līdz ar to jebkurā gadījumā korelācija starp konkrētu ģimenes politikas pasākumu un demogrāfijas rādītāja izmaiņām ir visai nosacīta.