Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kādam šī situācija var likties nereāla un šausminoša, tomēr tā straujiem un pārliecinošiem soļiem tuvojas arī mums. Ja mēs nerīkosimies, šie un vēl citi greizās ideoloģijas pīlāri tiks uzspiesti arī mūsu bērniem, uzskata juriste Aina Kalniņa. Viņa ir biedrības "Vecāku alianse" aktīva biedre un trīs bērnu māmiņa no Rīgas un rūpīgi seko līdzi politiskajiem procesiem Latvijā un pasaulē.

– Aina, par ko tieši ir runa?
– Runa ir par Stambulas konvenciju, kuras pilnais nosaukums ir "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu". Konvenciju pieņēma 2011. gadā. Oficiāli tiek pasniegts, ka konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Bet, ja mēs papētām dziļāk, ir skaidrs, ka šā dokumenta būtība ir pavisam kas cits.

– Kas tieši, jūsuprāt, ir šī konvencija, un kādēļ vecākiem būtu pamats satraukties?
– Izanalizējot pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka Stambulas konvencijā ir izvirzīti kļūdaini vardarbības cēloņi. Par tādiem tiek nosaukti nevis cilvēku netikumi, bet gan tradīcijas, kultūra un ģimenes institūts. Piemēram, konvencijas 12. pantā par "viegli ievainojamām" personām, kas pakļautas vardarbībai, tiek definētas tikai grūtnieces vai sievietes ar maziem bērniem, geji, lesbietes, biseksuāļi, transpersonas, HIV inficētie un bezpajumtnieki.

Ir skaidrs, ka Stambulas konvencija paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi.

– Ko īsti tas nozīmē?
– Tas nozīmē, ka cīņas pret vardarbību aizsegā Latvijas likumdošanā soli pa solim tiek iestrādātas normas, lai turpmāk ilgtermiņā pilnībā integrētu sabiedrībā uzskatu, ka mēs visi neesam vīrieši vai sievietes, mēs esam indivīdi, kuri var, piemēram, ik dienu katrs pats izvēlēties, kas es šodien būšu: vairāk kungs vai tomēr dāma, vai – vēl krāšņāk – transpersona. Tā ir mērķtiecīga heteroseksuālu cilvēku tiesību apspiešana un seksuālo minoritāšu ideoloģijas uzspiešana.

– Kādā ziņā tā tiktu uzspiesta sabiedrībai? Varbūt tomēr katram tiek paredzēta izvēle savos uzskatos? Mēs tomēr dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā...
– Jā, mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, tādēļ katram tiešām ir jābūt iespējai un tiesībām izvēlēties savus uzskatus un saskaņā ar tiem arī audzināt savus bērnus, bet šeit tas tiek pārkāpts.

Mani kā trīs bērnu māmiņu visvairāk satrauc fakts, ka Stambulas konvencija paredz nopietnu ilgtermiņa iejaukšanos izglītības saturā, visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaujot mācību vielu par dzimumu līdztiesības un sociālās dzimtes jautājumiem.

Stambulas konvencija ignorē gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā, vecāku reliģijas brīvībā, kas ir saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Piemēram, ja es uzskatu, ka ģimenē tēvs ir vīrietis, māte ir sieviete un bērni ir zēni un meitenes, bet bērnudārzā un skolā manam bērnam jau no pirmās dienas mācīs, ka tas tā nav un ka apzīmējumi "vīrietis", "sieviete", "tēvs" un "māte" – tātad viss, kas apzīmē piederību konkrētam dzimumam vai ģimenes lomai, – ir abstrakti un pēc pašu gribas mainīgi jēdzieni, tad manas tiesības ir pārkāptas.

– Un ko mēs šajā kontekstā varam sagaidīt pārskatāmā nākotnē?
– Varam mierīgi sagaidīt dienu, kad, piemēram, nebūs pieklājīgi jautāt grūtniecei, vai viņa gaida puisīti vai meitenīti, jo tā būs cilvēka aizskaršana un emocionāla vardarbība, kura pauž nepieņemamus stereotipus. Sagaidīsim dienu, kad bērnudārzā mācīs, kas ir transseksuālis un kā par tādu kļūt.

– Atgriežoties pie konvencijas pilnā nosaukuma, tur tomēr ir runa par vardarbību. Tā pastāv, un pret to ir jācīnās.
– Vardarbība pret jebkuru personu ir nosodāma.

Lai mazinātu vardarbību sabiedrībā, būtu jāaicina cīnīties ar tās iemesliem – sociālo nevienlīdzību, cilvēku netikumiem, atkarībām un vājībām. Tas panākams, stiprinot un aizsargājot ģimenes kā sabiedrības pamatu, ceļot labklājības līmeni katrā ģimenē, akcentējot tēva lomu un veicinot tikumisko audzināšanu, apkarojot alkoholismu un citus sabiedrības netikumus.

– Stambulas konvencija Latvijā vēl nav ratificēta...
– Jā, tā ir. 2016. gada 10. maijā Ministru kabinets apstiprināja Labklājības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Ministru kabinets pilnvaroja labklājības ministru Jāni Reiru parakstīt konvenciju, kas arī notika 2016. gada 18. maijā. Savukārt līdz 2017. gada 1. septembrim Labklājības ministrijai tika deleģēts sagatavot un Ministru kabinetam iesniegt likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.

Zinu, ka ir notikusi starpinstitucionālā saskaņošanas sanāksme, kurā pieņemts lēmums virzīt tālāk likumprojektu par konvencijas ratificēšanu uz valdību. Pēc tam likumprojekts par Stambulas konvencijas ratificēšanu nonāks Saeimas darba kārtībā.

Pieļauju, ka šo jautājumu politiķi centīsies atrisināt pēc iespējas operatīvāk, izmantojot tuvojošos Ziemassvētkus, kad iedzīvotāji mazāk pievēršas politiskajām aktualitātēm un steidz baudīt svētku noskaņas.

– Ko mēs kā iedzīvotāji varam darīt, lai šo procesu apturētu, un ko tas mums dos?
– Tas ir iespējams. Ir jārunā par to, kas mūs satrauc, ir jāapvieno spēki cīņā pret svešas un greizas ideoloģijas ienākšanu mūsu sabiedrībā. Šā iemesla dēļ arī es iestājos biedrībā "Vecāku alianse", kura cīnās par ģimenisku un tradicionālu vērtību saglabāšanu Latvijā.

Ir jārosina Saeimu neratificēt Stambulas konvenciju, jo mēs nepiekrītam šajā konvencijā nosauktajiem vardarbības cēloņiem: tradīcijas, kultūra un ģimenes institūts. Nepiekrītam šo institūtu pārskatīšanai sociālā dzimuma jeb gender ieviešanas vārdā.

Ja Latvija nepievienosies Stambulas konvencijai, sabiedrībai būs vairāki pozitīvi ieguvumi: pirmkārt, tiks novērsta negatīvā ietekme uz Latvijai tradicionālo ģimenes institūtu; otrkārt, mazināsies spriedze sabiedrībā saistībā ar Latvijai netradicionālu un svešu kultūras un morāles normu piespiedu ieviešanu; treškārt, tiks novērsta sabiedrības pamatvērtību sistēmas būtiska transformēšana bez saskaņojuma ar valsts iedzīvotājiem.

Šo iniciatīvu ikviens var parakstīt arī elektroniski portālā "Manabalss.lv".