"Līdz šim reklāma mums nebija vajadzīga, bet nu savā pulkā gribam aicināt vēl vismaz piecpadsmit ģimenes," saka Līva.
Ir svarīgi, ko likt uz šķīvja
Ideja izveidot šādu tiešās pirkšanas tīklu, dodot iespēju cilvēkiem pārtikas produktus iegādāties tieši no ražotāja, pieder divām meitenēm no Rīgas: "Viņas gribēja savus bērnus nodrošināt ar vietējo bioloģisko pārtiku, tāpēc saorganizēja draugu pulciņu, kurus interesēja šāda iespēja, pēc tam atrada zemnieku saimniecības, kas bija gatavas sadarboties." Informācija par šādu iespēju izplatījusies vēja ātrumā, un Līva smej, ka vislabākā reklāma esot "no mutes mutē", tādēļ šī kustība jau pavisam drīz uzņēmusi apgriezienus, un nu Latvijā darbojas jau vairāk nekā trīsdesmit tiešās pirkšanas pulciņu.
"Manuprāt, šāda iepirkšanās iespēja ir lieliska alternatīva masveida produkcijai, jo cilvēkiem sāk rūpēt tas, ko viņi liek uz šķīvja un – galu galā – cik par to tiek samaksāts. Vēl gribu uzsvērt: mēs neesam nekāda peļņas organizācija, jo neviens no pulciņa biedriem neko nepelna – visi strādājam brīvprātīgi, pretī saņemot kvalitatīvu vietējo zemnieku ražoto pārtiku par adekvātu cenu. Jā, šādu pārtiku var nopirkt arī dažu lielveikalu ķēžu īpašajos stendos, taču tur cena ir jau pavisam cita.
Mūsu ieguvums ir šīs cenu starpības ietaupījums un ne tikai," rezumē Līva, uzsverot vēl vienu būtisku aspektu: "Iegādāties produktus pa tiešo no zemniekiem ir lētāk, nekā pirkt lielveikalā, tādējādi tas nāk par labu ģimenes budžetam. Retāk apmeklēju veikalu, tātad arī retāk iepirkuma grozā nonāk našķi, nevajadzīgi akcijas produkti vai impulsīvi pirkumi. Ir patīkami apzināties, ka mana nauda paliek tepat Latvijā – pie Latvijas zemniekiem un viņu ģimenēm. Iegādājoties produktus atkārtoti izmantojamajā tarā, izdodas ierobežot arī atkritumu daudzumu."
Svarīga ir produktu daudzveidība un adekvātā cena
Sadarbībai ar topošo Ķekavas pulciņu, kas darbojas Ķekavas ambulances atvēlētajā telpā, tika meklētas zemnieku saimniecības, kuras saimnieko bioloģiski: "No zemnieku saimniecību bāzes ar aptuveni 120 saimniecībām bija jāatrod tās, kuras būtu ar mieru savu produkciju piegādāt uz Ķekavu. Dažas atteicās, jo vairs netika galā ar pasūtījumiem, taču beigās izdevās nokomplektēt piegādātāju sarakstu."
Tiesa, ap Ķekavu nemaz neesot daudz bioloģisko saimniecību, tādēļ kaut ko atbilstošu nācies meklēt patālāk, un nu vieni no populārākajiem piegādātājiem ir no Madonas puses, kur, pēc Līvas teiktā, darbojoties gana daudz bioloģisko saimniecību.
Pēc neoficiāliem pētījumiem, Līvas pulciņā vispieprasītākie esot gaļas produkti: "Kā zināms, kvalitatīvu gaļu ir grūti nopirkt. Savukārt mūsu sadarbības partneri piedāvā patiešām labu produkciju par adekvātu cenu, turklāt ir gana liela gatavās produkcijas izvēle – sākot ar žāvējumiem un beidzot ar zupas izlasēm, turklāt ir pieejama informācija, no kādas gaļas kas ir gatavots, nekas netiek slēpts."
Līva piemin arī beidzamā laika aktualitāti – sviesta cenu un tās lēcienu. "Visu laiku bioloģiski sertificēto saimniecību ražotais sviests maksāja septiņus eiro kilogramā, tātad – ļoti saprātīgi. Pēc cenu buma dažas saimniecības cenu pacēla, bet lielākā daļa to atstāja iepriekšējā līmenī. Tā kā manam mīļākajam sviestam cena nav mainījusies, es mierīgi dzīvoju tālāk," Līva smaida.
Komentējot sadarbību, kas izveidojusies šā pusgada laikā, Līva Priede ar prieku teic: "Paši zemnieki arī ir ieinteresēti labā komunikācijā ar pircējiem: vienmēr tiek pajautāts, kā viens vai otrs produkts ir garšojis, atvainojas par misēkļiem..." Viņa arī atzīst, ka liels pārsteigums bijusi apzvanīto saimnieku atsaucība, sirsnība un pretimnākšana: "Viņi ir lauku dvēseles – patiesi cilvēki, un viņiem rūp, lai visi būtu apmierināti un lai mūsu sadarbība būtu ilgtermiņā."
Ikvienam ir roka jāpieliek
Protams, lai veidotos sekmīga sadarbība, sava artava jāiegulda arī pircējiem, taču, kā saka Līva Priede, tas neesot nekas sarežģīts: "Mums pašiem jāsadala dežūras, un daudziem tas liekas sarežģīti, jo tam ir jāieplāno laiks, bet par mīnusu gan es to negribētu saukt. Piemēram, kad atved pasūtījumu, kādam tas ir jāpieņem, jo zemnieks preci nevar vienkārši kaut kur atstāt, un jāsašķiro pa groziem."
Stāstot par šo procesu, Līva smaidot min salīdzinājumu: "Iedomājieties, ka jums ir jāiepērkas veikalā, izmantojot divdesmit groziņus,– tad varbūt labāk var izprast, ko nozīmē pasūtījumu sadalīšana. Tāpēc katru reizi dežurē divi cilvēki, līdz ar to viss process noris lustīgāk un raitāk: viņi sagaida zemniekus, samaksā par iepriekšējo pasūtījumu, pieņem jaunās preces un visu sadala pasūtītājiem, pārbauda, vai ir atvesti visi produkti, un vakarā visu izdala cilvēkiem, kuri atnākuši pēc sava pasūtījuma."
Šim procesam jāatvēl aptuveni četras stundas, un dežūra katram pulciņa dalībniekam iekrītot reizi piecās nedēļās. "Protams, tā ir laika plānošana, jo visiem ir darbs, bērni, dārzs, ģimene, suņi un kaķi. Taču, manuprāt, tas atmaksājas," uzskata Līva, kura, būdama Ķekavā ienācēja, par lielāko plusu sauc to, ka, pateicoties šai kustībai, ir atradusi jaunus draugus un domubiedrus.
"Tas ir apbrīnojami, cik daudz draugu, kontaktu un iespēju cilvēkiem ir pavēries, tieši pateicoties šim pulciņam! Piemēram, ambulances vadītājs, kurš arī darbojas pulciņā, atrada sev darbinieci," netiešo pulciņa labumu min Līva.
Viņas teiktajam pievienojas arī citi ķekavnieki. Piemēram, Linda Zvaune pauž, ka tiešās pirkšanas pulciņš ir lieliska iespēja tikt pie tīriem, bioloģiski audzētiem produktiem no dažādām Latvijas vietām, turklāt tā ir "forša enerģijas apmaiņa ar zemniekiem un citiem pulciņa biedriem."
Bet Elīna Opolā teic: "Tiešā pirkšana dod iespēju no savējo rokām nopirkt tepat tuvumā audzētus un ražotus produktus. Īpaši priecē bioproduktu plašais klāsts, kas gandrīz pilnībā var aizstāt pārtikas veikalu apmeklējumu. Rezultātā ietaupīta gan nauda, gan laiks. Mūsu ģimenei – svaigi produkti, bet zemnieku ģimenēm – papildu motivācija turpināt audzēt, ražot un attīstīties. Pozitīvs sniega bumbas efekts!"
Iepriekš:
Pierīgā plašumā vēršas zemnieku produktu tiešās pirkšanas kustība
Tiešās pirkšanas kustība – veids, kā rūpēties par savu veselību un valsts uzplaukumu, iegādājoties sezonālo pārtiku un bioloģiskos produktus tieši no zemnieka