Pēc viņa teiktā, ņemot vērā mūsu valsts nelielos budžeta līdzekļus, būtu vairāk jākoncentrējas uz to ģimeņu finansiālu atbalstīšanu, kuras mazus bērnus audzina tieši šobrīd. "Tajās ģimenēs, kurās daži bērni ir izauguši, lielākajā daļā vairs tā maizīte un drēbītes šiem bērniem nav jāpērk, viņi paši par sevi var parūpēties. Tātad sanāk, ka taisnīgāk būtu, ka mēs vairāk rūpējamies par tiem, kuriem tieši šobrīd ir apgādībā esošie bērni."
Tomēr Mežs uzsvēra, ka pāreja uz jauno sistēmu nozīmētu, ka daudzām ģimenēm pabalsta apmērs pēkšņi samazinātos, un tas ir galvenais klupšanas akmens. "Ja mēs nevaram no valsts puses nodrošināt, ka nav zaudētāju, tad ir jāpaliek pie esošās sistēmas. (..) Turpretim, ja tas tiek nodrošināts, tad es atbalstu šo pāreju," skaidroja demogrāfs.
Ņemot vērā, ka ar plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem pagaidām nav iespējams nodrošināt, ka tiek mainīta pabalstu sistēma un vienlaikus neviena ģimene no tā finansiāli necieš, Mežs iesaka ar reformu nesteigties. "Man ļoti negribētos nonākt to cilvēku pārmetumos, kuri bija cerējuši uz lielāku pabalstu, bet tagad tas tiek samazināts," atzina demogrāfs. Pēc viņa teiktā, "būs tik daudz ģimeņu, kas ir vīlušās, ka prātīgāk būtu turpināt ieguldīt naudu pie esošās sistēmas".
Demogrāfijas lietu padomē ceturtdien turpināsies diskusijas par ģimenes valsts pabalstu palielināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Viņš skaidroja, ka Ministru prezidenta sarunās ar iesaistītajām pusēm šīs nedēļas sākumā vēl netika rasts kopsaucējs par ģimenes valsts pabalstu apmēru. Bet nedēļu iepriekš Ministru prezidents žurnālistiem norādīja, ka lēmumu saistībā ar ģimenes valsts pabalstu palielināšanu valdība pieņems šonedēļ.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sagaida, ka kopīgās sarunās tiks panākta vienošanās par ģimenes valsts pabalstu apmēru, aģentūrai LETA iepriekš sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Politiķis skaidroja, ka Demogrāfijas lietu centra (DLC) un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji darba sanāksmēs diskutē gan par metodiku, gan laiku, kad jāstājas spēkā jaunajiem ģimenes valsts pabalsta apmēriem.
Saeimas deputāts un DLC vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) iepriekš norādīja, ka valsts piešķirties papildus līdzekļi nodrošinās, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro (tagad - 11,38 eiro) mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro (šobrīd - 22,76 eiro), bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.
LM uzdevums bija izrēķināt, vai naudas šādam scenārijam pietiek, taču izrādījies, ka naudas tam nepietiek, vēstīja "Diena". Lai nākamajā gadā par trešo un nākamajiem bērniem ģimene mēnesī saņemtu 100 eiro, turklāt nemainot pašreizējos apmērus par pirmo un otro bērnu, trūkst vēl 12 miljonu eiro. Līdz ar to viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem varētu būt 12 eiro par pirmo bērnu, 25 eiro - par otru, bet par trešo un nākamajiem - 75 eiro. Par risinājumiem būs jāizšķiras valdībai.
Premjers aizvadītajā nedēļā skaidroja, ka pašlaik arī LM veic savus aprēķinus. Līdz ar to, pirms iepazīšanās ar aprēķiniem šo jautājumu ir grūti komentēt, norādīja valdības vadītājs.
Iepriekš:
Parādnieks: Ieviešot jaunu pabalstu kārtību, pārliecinošam vairākumam ģimeņu ienākumi pieaugtu, citām – nedaudz saruktu
05.10.2017 09:24
Demogrāfs Mežs ilgtermiņā atbalsta pabalstu sistēmu, kurā skaitītu tikai apgādājamos bērnus ģimenē
Autors LETA
arhīvs
Ilgtermiņā Latvijai vajadzētu pāriet uz tādu ģimenes valsts pabalstu sistēmu, kurā izmaksājamās naudas apmērs ir atkarīgs tieši no apgādājamo, nevis visu bērnu skaita, tomēr vienlaikus nedrīkst pieļaut, ka šo izmaiņu rezultātā daudzu ģimeņu ikmēneša ienākumi sarūk, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.