25.07.2017 14:42

Pieaug negadījumu skaits atrakciju parkos. Vai ir pamats satraukumam?

Autors  “Kodols”, pēc “Time”
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pieaug negadījumu skaits atrakciju parkos. Vai ir pamats satraukumam? pixabay.com

Nesen notikusī vagoniņu sadursme amerikāņu kalniņos Spānijā, kurā cieta 33 cilvēki, to skaitā bērni, ir kārtējais atgādinājums tam, ka atrakciju parka apmeklējums var būt bīstams.

Šā gada jūnijā kāda meitene izkrita no laivas Ņujorkas "Six Flags" atrakciju parkā. Maijā kāda desmitgadīga meitene noslīdēja no milzīga ūdens slīdkalniņa nesen atvērtā ūdens atrakciju parkā Kalifornijā.

Šajos negadījumos iesaistītie iztika bez nopietnām traumām, taču ne visi bijuši tik veiksmīgi. Pagājušā gada augustā desmitgadīgajam Kalebam Švabam tika nogriezta galva, kad viņš brauca lejup pa tolaik visaugstāko ūdens slīdkalniņu pasaulē. Dienu pirms šī notikuma trīs bērni guva savainojumus Tenesijas štata gadatirgū, kad panorāmas rata krēsli strauji sasvērās.

Dažas dienas pēc tam kāds bērns izkrita no amerikāņu kalniņu vagoniņa Pensilvānijā. Tāpat ir bijuši daudzi gadījumi, kad līdzīgu atrakciju apmeklējums beidzas ar elektrošoku vai galvas traumu, taču daudzi negadījumi paliek nepamanīti, jo netiek uzskaitīti. Statistika liecina, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās ASV katru dienu ieved vidēji 12 bērnus ar atrakciju parkos gūtām traumām.

Līdzīga situācija visā pasaulē

Šā gada maijā neilgi pēc izkrišanas no ūdens nobrauciena trases Anglijas "Drayton Manor" atrakciju parkā mira vienpadsmit gadus vecā Eva Džanata. Ķīnā kāda meitene gāja bojā, izkrītot no rotējoša karuseļa. Šā notikuma videomateriālā redzams, ka meitene kādu laiku turas pie krēsla, līdz no tā izkrīt. Pagājušā gada oktobrī atrakciju parkā "Dreamworld" Austrālijā gāja bojā četri pieaugušie, jo laiva, ar kuru viņi brauca, apgāzās.

Visi šie gadījumi liek uzdot jautājumu: cik drošas ir šādas atrakcijas? Vai atrakciju apmeklēšana ir pārgalvība vai arī riski ir nelieli?

"Ja mēs lietojam vārdu "drošs", tas nozīmē absolūtu drošību, bet tāda nepastāv. Tādēļ es nelietotu šo vārdu," saka atrakciju parku drošības organizācijas "Saferparks" dibinātāja Ketija Faklere. "Atrakciju lietošana var būt droša, bet riski pastāv vienmēr. Tas atkarīgs no katras konkrētās atrakcijas, to uzraugiem un pašiem atrakciju izmantotājiem. Visi šie apstākļi var mainīties dienu no dienas. Turklāt jāņem vērā atrakciju un to apmeklētāju skaits, kas visā pasaulē kopumā ir milzīgs. Ņemot vērā miljoniem cilvēku, kas apmeklē atrakciju parkus, ir saprotams, ka vienmēr būs kāds negadījums," stāsta Faklere.

Bērnu aizsardzības organizācijas "Kids in Danger" izpilddirektore Nensija Koulza saka: "Ja jūs dodaties uz kādu no lielajiem atrakciju parkiem, tādiem kā "Six Flags" vai "Disney", varat justies salīdzinoši droši, jo šajos parkos ir ļoti daudz darbinieku, kas uzrauga atrakcijas. Tomēr šad tad notiek negadījumi, kuros pie vainas ir pašu cilvēku neuzmanība vai muļķība. No šādiem gadījumiem nav pasargāts neviens atrakciju parks."

"Atrakcijas, kuras ierīkotas un darbojas atbilstoši drošības vadlīnijām, kurās izvietoti brīdinājumi par pareizu to lietošanu un kuru tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts, ir drošas lietošanā," piebilst Bērnu traumu profilakses alianses (The Child Injury Prevention Alliance – CIPA) prezidents Gerijs Smits. Taču viņš uzsver, ka "gan atrakciju uzraugiem, gan pašiem apmeklētājiem ir jāievēro drošības vadlīnijas".

Ko saka atbildīgās institūcijas?

Vispārējās drošības vadlīnijas, ko nosaka tādas starptautiskas standartizācijas organizācijas kā ISO un "ASTM International", ir iekļautas vairāku valstu un dažu ASV štatu vietējā likumdošanā, taču kopumā pievienošanās šīm starptautiskajām vadlīnijām nav obligāta. Tas notiek brīvprātības kārtā. Realitātē drošības regulējums un tās uzraudzība atšķiras katrā valstī un štatā.

"Atbildīgajām institūcijām vajadzētu panākt, ka visi atrakciju parki ievēro starptautiskos drošības standartus gan atrakciju uzstādīšanā, gan ekspluatācijas laikā," uzskata Kanādas Raiersona Universitātes eksperte atrakciju parku drošības jautājumos Ketrīna Vudstoka, kura ir arī Starptautiskās izklaides un atrakciju parku asociācijas (International Association of Amusement Parks and Attractions – IAAPA) globālās drošības komitejas locekle.

Atbildē žurnāla "Time" vēstulei IAAPA komunikāciju direktore Kolīna Mangone raksta, ka "drošība ir izklaides parku un atrakciju industrijas galvenā prioritāte. Visaugstāko drošības standartu nodrošināšana ir pamats industrijas eksistencei". Viņa arī atgādina, ka IAAPA rekomendē atrakciju parku vadītājiem ievērot drošības vadlīnijas, ko noteikusi kāda no starptautiskajām organizācijām: "ASTM International", CEN vai ISO.

Kanzasas štats, kur atrakciju parkā gāja bojā Kalebs Švabs, pēc šausminošā negadījuma veica izmaiņas likumdošanā, paredzot stingrāku izklaides parku uzraudzību. Taču likumi ir viena lieta, realitātē aina bieži vien ir pavisam cita. Amerikas Universitātes Vašingtonas koledžas veiktā pētījumā par imigrantu tiesību ievērošanu atklāts, ka vēl viens drošības riska faktors izklaides parkos ir apstākļi, kādos strādā šo parku darbinieki. Tas īpaši attiecas uz gadatirgiem un ceļojošajiem atrakciju parkiem, kuros bieži vien strādā iebraucēji ar pagaidu ASV vīzu. Nereti viņiem jāstrādā garas stundas karstās vasaras dienās un jādzīvo nepiemērotos apstākļos.

Pētījumā atklātie fakti liek domāt par to, ka izklaides parku darbinieku pieredzes un apmācību trūkums, kā arī nepietiekams drošības ekipējums var novest pie briesmīgām sekām. Pētījumā lasāms: "Izanalizējot statistiku par izklaides parku industrijā notiekošo, var secināt, ka lielākā daļa negadījumu notiek darbinieku un apmeklētāju kļūdu dēļ. Darbinieku kļūdas parasti rodas pārslodzes, nepietiekamu zināšanu un atbilstoša ekipējuma trūkuma dēļ."

Taču vēl kāds šķērslis situācijas uzlabošanai ir negadījumu uzskaites sistēmas trūkums. "Pirmais solis situācijas uzlabošanai būtu precīza problēmas definēšana. Šobrīd mums trūkst visaptverošas informācijas," atzīst CIPA prezidents G. Smits.

"Ja notiek četri pieci līdzīgi negadījumi visā valstī, bet tie tiek uzlūkoti kā atsevišķi gadījumi un netiek uzskaitīti kopumā, mēs varam neieraudzīt problēmu," skaidro N. Koulza. Arī K. Faklere piekrīt, ka nozarē ir vajadzīga lielāka caurskatāmība. "Ja atrakciju parkiem būtu pienākums par negadījumiem ziņot kādai nozari uzraugošai institūcijai, būtu iespējams labāk izprast problēmu cēloņus un tos novērst."

Vairākos pētījumos norādīts uz to, ka, piemēram, ūdens nobrauciens Anglijā, kurā gāja bojā vienpadsmit gadus vecā E. Džanata, bija ļoti līdzīgs nobraucienam Austrālijas atrakciju parkā, kurā arī gāja bojā cilvēki. Arī vairākos ASV izklaides parkos ir šādi nobraucieni.

Atrakciju parkos, kur notikuši negadījumi, pēc tam veikta izmeklēšana un plaša drošības pārbaude, lai kas tamlīdzīgs neatkārtotos.

Ko mēs no tā visa varam secināt? Vai to, ka atrakciju parkus labāk neapmeklēt? K. Faklere tomēr iesaka visam pieiet ar veselo saprātu: "Ja konkrētā atrakcija jums šķiet nedroša, pārāk ekstrēma un izraisa bailes vai arī redzat, ka atrakciju parka darbinieks nepilda savus pienākumus, – labāk neejiet uz šo atrakciju!"