Viņš norādīja, ka nākotnē vēl vairāk pasliktināsies situācija, kad proporcionāli samazināsies strādājošo skaits iepretim pensionāru skaitam. Līdz ar to risinājums ir vai nu radīt savus cilvēkus, vai arī jādomā par kaut kāda apjoma imigrāciju, pauda speciālists, kurš ieņem arī Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāja amatu.
Viņš sacīja, ka varam uz vienas paaudzes laiku nobremzēt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā, ja šajā procesā ieguldīsim nopietnas investīcijas - līdzīgi kā Igaunijā.
Iespējams saglabātu līdzīgu cilvēku skaitu kā pašlaik, veiksmīgi apvienojot bērnu dzimšanu un imigrāciju. Pašlaik Latvijā ik gadu iebrauc ap 5000 cilvēku, bet sabiedrība būtu gatava, ka ik gadu iebrauktu 10 000 līdz 20 000 cilvēki.
Neveicot nekādas izmaiņas, pašreizējās prognozes rāda, ka 2050.gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs ap 1,3 vai 1,4 miljoniem un 2100.gadā ap 500 000, norādīja Mežs.
Ar prezentāciju sēdē uzstājās arī Latvijas Universitātes profesors, ekonomists Mihails Hazans, kurš cita starp norādīja, ka brīvo darba vietu īpatsvars ir 1,6% un to nevarētu vērtēt kā ārkārtīgi smagu situāciju.
Komisijas sēdes debašu daļā deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda uzskatu, ka Latvijā nav runa par darbaspēka trūkumu, bet gan par zemajām algām, ko uzņēmumi piedāvā strādājošajiem. Ja, piemēram, lielveikalu ķēdes uzņēmums "RIMI" atteiktos no puses peļņas, tad katram strādājošajam atalgojumu varētu palielināt par 250 eiro mēnesī. Dombrava arī rosināja likumā noteikt, ka darba vietu sludinājumos ir jāpublicē gaidāmais atalgojums.
Parlamentārietis Ivars Zariņš (S) norādīja, ka citu valstu iedzīvotāju migrācija uz Latviju notiks jebkurā gadījumā, tāpēc jāstrādā uz tiem, kurus gribam šeit redzēt. Tas jādara, īstenojot augstākās izglītības eksportu, lai pēc mācību beigām ārvalstu studenti jeb "smadzenes" paliktu strādāt Latvijā.
Komisijas sēde šodien bija veltīta jautājumam par globālo migrāciju un tās ietekmi uz Latviju.