Uz jautājumu, vai respondents vai viņa ģimene šķiro mājsaimniecības atkritumus, piemēram, atsevišķos šķirošanas konteineros/kastēs ievietojot plastmasas vai stikla iepakojumu, papīru, izlietotās baterijas, nolietotās elektropreces, lielākā daļa jeb 55% respondentu atbildēja noliedzoši. Savukārt 45% aptaujāto atbildēja, ka viņi šķiro mājsaimniecības atkritumus. Līdz ar to atkritumu šķirojošo Latvijas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, salīdzinot ar 2014.gadu, kad tikai 36% respondnetu atbildēja apstiprinoši.
Kā biežāko iemeslu atkritumu nešķirošanai 63% Latvijas iedzīvotāju min to, ka tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas jeb šķirošanas konteineri. Savukārt 24% iedzīvotāju atbildēja, ka viņiem ir ieradums visus atkritumus izmest vienā atkritumu tvertnē, 17% atkritumu šķirošana rada neērtības, bet 7% respondentu nav saprotams iemesls, kāpēc atkritumi ir jāšķiro, un kāds no tā labums. Savukārt 3% minējuši citu iemeslu, bet vēl 3% bijis grūti pateikt, kādēļ viņi nešķiro atkritumus.
Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% aptaujas respondentu atbildējuši, ka šķirotu atkritumus, ja tiktu nodrošināti tam nepieciešamie apstākļi, piemēram, dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti dalītās vākšanas (šķirošanas) atkritumu konteineri un gandrīz puse jeb 46% atbildēja, ka atbilstošos apstākļos to drīzāk darītu. Savukārt 12% atbildēja, ka arī tad, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti dalītās vākšanas (šķirošanas) atkritumu konteineri, drīzāk nešķirotu atkritumus, bet 5% atbildēja, ka to noteikti nedarītu. Savukārt 14% aptaujāto bija grūti pateikt, kā viņi rīkotos.
Uz jautājumu, kādu atkritumu veidus respondenti, kuri atkritumus šķiro, sortē, 81% aptaujāto atbildēja, ka šķiro stikla taru, 75% - plastmasas PET pudeles, 65% - papīru, kartonu. Turpretī 62% aptaujas respondentu atbildēja, ka šķiro baterijas, 32% - nolietotās elektropreces, bet 26% respondentu atbildēja, ka šķiro skārdenes. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% respondentu nolietoto mazo elektrotehniku izmet kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, 23% to izmet speciālos šķirošanas konteineros pie lielveikaliem, 17% - speciāli tam paredzētā vietā, bet 15% glabā, 11% tam atrod kādu citu risinājumu. Savukārt 15% aptaujāto nav bijusi situāciju, kad būtu nepieciešams izmest nolietoto mazo elektrotehniku.
Uz jautājumu, ko respondents vai viņa mājsaimniecība parasti dara ar nolietoto lielo sadzīves tehniku, piemēram, televizoru, ledusskapi, veļasmašīnu, 23% atbildēja, ka meklē cilvēkus, kas tos savāc, 21% šādu elektrotehniku izmet tam speciāli paredzētā vietā - šķirošanas laukumā. Savukārt 20% to pārdod vai atdod citiem lietošanā, 11% izmet kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, 8% izmanto pārdevēja ieteikto uzņēmumu nolietotās tehnikas savākšanai, bet 8% to uzglabā. Savukārt 1% respondentu nolietoto lielo sadzīves tehniku izmet kādā neoficiālā izgāztuvē.
Vairums jeb 58% respondentu uzskata, ka apkārtējās vides piemēslošanu ar sadzīves atkritumiem varētu samazināt lielāka skaita dažādu atkritumu konteineru un urnu izvietošana visdažādākajās vietās, 38% uzskata, ka palīdzētu sabiedrības izglītošana. Turpretī 37% respondentu uzskata, ka būtu jāliek lielāki sodi par atkritumu mešanu tiem neparedzētās vietās, 34% uzskata, ka būtu jāievieš iepakojuma depozīta sistēma atsevišķiem dzērienu veidiem. Ceturtā daļa jeb 25% uzskata, ka apkārtējās vides piedrazošanu samazinātu akcijas specifisku atkritumu veidu savākšanai, bet 17% uzskata, ka būtu biežāk jārīko publiskas talkas. Turpretī 16% atbildēja, ka nepieciešama efektīvāka kontrolējošo iestāžu darbība.
Vairāk nekā puse jeb 54% respondentu atkritumu šķirošanas iespējas Rīgā vērtē kā sliktas, 35% - kā drīzāk sliktas, 19% - kā ļoti sliktas. Savukārt 36% respondentu uzskata, ka atkritumu šķirošanas iespējas Rīgā ir labas, 31% uzskata, ka tās ir drīzāk labas, 5% tās vērtē jā ļoti labas, bet 10% ir grūti pateikt. SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka sevišķi labas atkritumu šķirošanas iespējas ir Vidzemē, bet Rīga pārējo Latvijas kopainu šajā ziņā pasliktina.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka VARAM ir svarīgi informēt sabiedrību par atkritumu šķirošanas nozīmi. Pēc viņa teiktā, pozitīvi vērtējams, ka pēdējos gados iedzīvotāju attieksme pret atkritumu šķirošanu ir mainījusies uz pozitīvo pusi un pieaug atkritumus šķirojošo mājsaimniecību skaits. Vienlaikus viņš atzina, ka viena būtiskākajām problēmām, kādēļ atkritumi netiek šķiroti, ir infrastruktūras nepieejamība. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt infrastruktūru, lai cilvēkiem būtu iespēja to darīt. Pēc Gerharda teiktā, 68 pašvaldībās no 119 ir nodrošināti dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri un atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Labi piemēri ir Vidzemē, kur ir virkne pašvaldību, kuras ļoti labi tiek galā ar šiem uzdevumiem.
Gerhards atzina, ka Rīga ilgstoši nespēj izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, ko VARAM pašvaldībai vairākkārt norādījis, un ar ko skaidrojamas atkritumu šķirošanas problēmas galvaspilsētā. Patlaban VARAM ar Rīgas dome ir saskaņojis pēdējo tās piedāvāto risinājumu par privātās, publiskās partnerības virzīšanu, un ministrija cer, ka situācija galvaspilsētā uzlabosies. Lai izveidotu atkritumu savākšanas laukumus, jāizvēlas kvalificēts profesionāls apsaimniekotājs. VARAM plāno rūpīgi sekot līdzi tam, kāda būs pašvaldības vietējā atkritumu apsaimniekošanas poligona izvēle, kādi būs pušu sadarbības nosacījumi, un cik pamatoti tie būs, lai Rīgas iedzīvotāji neciestu.
Pētījumu par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas iesaisti un paradumiem SKDS veica laikā no 10-21. septembrim, aptaujājot 1043 respondentus vecumā no 15-74 gadiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas atkritumu šķirošanas paradumus.